2022. gads – Vītoliņa pirmais pasaules čempionāts

12.05.2023

Līdz IIHF (International Ice Hockey Federation) rīkotā ikgadējā pasaules čempionāta hokejā sākumam, kas šogad no 12. līdz 28. maijam norisināsies divās valstīs – Latvijā, Rīgā un Somijā, Tamperē, spēles par medaļām aizvadot pie skandināviem, palikusi viena diena. Par godu tik lielam notikumam, ka Latvijai atkal ir radusies iespēja rīkot tik liela mēroga sacensības, piedāvājam katru dienu līdz pat čempionāta sākumam īsu rakstu sēriju: “25 pasaules čempionāti elitē”. Kur tiks apkopots svarīgākais par katru no 25 aizvadītajiem turnīriem, kamēr Latvijas izlase spēlē spēcīgākajā divīzijā.

Ir pienācis pēdējais raksts no aktuālās sērijas – šoreiz runāsim par Harija Vītoliņa debiju pasaules čempionātā kā galvenajam trenerim 2022. gadā Somijā. Iepriekš viņš ar Latviju jau bija piedalījies piecos PČ kā Oļega Znaroka asistents, esot klāt arī atkārtoti labākai vietai mūsu hokeja vēsturē – septītajai 2009. gadā Šveicē. Taču uz konkrēto turnīru viņš jau bija vadījis izlasi gan olimpisko spēļu atlasē, kur veiksmīgi tika izcīnīta ceļazīme uz Pekinu, gan pašās spēlēs, kur netika izmantota iespēja iekļūt ¼ finālā, zaudējot dāņiem. Tas bija pirmais gads, kad no IIHF turnīriem tika diskvalificēta Krievija un Baltkrievija. Fanu pūļiem likās – tagad gan jāņem ceturtdaļfināls, jo viena “garantētā” vieta top 8 (Krievija) tagad nebūs ierindā. Šoreiz vēl nesanāca…

Šilovs parāda sevi darbībā, Balcers atkal rezultatīvākais

Gaidas par turnīru bija lielas. Gan tā iemesla dēļ, ka nebija abu slāvu tautu komandu, gan tā, ka vārtos bija Elvis Merzļikins un atbraucis Rūdolfs Balcers. Turnīra gaitā gan sevi lieliski apliecināja Artūrs Šilovs, kurš beigās laukumā devās četros mačos, dažos nomainot arī Elvi. Balceram tas bija trešais PČ un atkal – viņš bija mūsu izlases rezultatīvākais vīrs. Čempionātā nepiedalījās Kaspars Daugaviņš, kurš pēc Pekinas OS bija teicis ardievas izlasei, atstājot daudzpunkti, ne punktu. Pa ilgiem laikiem sastāvā nebija arī Miks Indrašis, kuram to patraucēja izdarīt veselības stāvoklis. Ne tas optimālākais sastāvs, bet gana mobils. Vismaz tā visiem sākotneji likās. Latvijas izlases sastāvs:

Latvijas hokeja izlases sastāvs, 2022. gads.

Uzvaram uzvaramos, bet ar lielajiem tikai pacīnāmies

Gan eksperti, gan fani, kad grupas sastāvā ieraudzīja ASV, uzreiz pie sevis padomāja – lūk, šie būs mūsu reālākie pretinieki, kurus “uzraut” un pacīnīties par ¼ finālu. Tā iekrita, ka tieši pret amerikāņiem bija jāaizvada pirmais turnīra mačs un spēles likme uzreiz tik augsta – slēptā mačbumba, runājot tenisa terminoloģijā, par “play-off”. Spēle pagalam nevedās jau no paša sākuma, kad piecu minūšu laikā pirmā perioda pirmajā pusē amerikāņi panāca 3:0. Otro periodu viņi iesāka ar gūtiem vārtiem 33 sekunžu laikā un uzvarētājs mačā bija noskaidrots, tikai vajadzēja uzzināt gala rezultātu, kas beigās bija 1:4. Nākamā spēle solījās būt vēl sarežģītāka, jo pretī stājās mājinieki Somijas hokejisti. Līdz spēles 57. minūtei rezultāts bija 1:1, tomēr punktu iegūt tā arī neizdevās un beigās zaudējums pamatlaikā 1:2. Arī metienu attiecība bija par labu Latvijai – 18 vs 16. Tā bieži pret tāda kalibra vienībām negadās. Bet nespējām to materializēt gūtos vārtos. Vēl vienos…

Pie pirmās uzvaras izdevās tikt smagā cīņā ar Norvēģiju 3:2, bet pēc tam uzreiz pēriens no tobrīd vēl nekad PČ ietvaros neuzvarētajiem čehiem – 1:5. Un atkal – pirmajā trešdaļā… Mazas cerības par ¼ finālu saglabāja divas uzvaras pār Austriju 4:3 pēc spēles metienu sērijā, kā arī 4:3 pret Lielbritāniju pamatlaikā, kaut gan mača gaitā latvieši divas reizes bija iedzinējos ar divu vārtu deficītu (0:2, 1:3). Te gan jāizceļ pāris neveiksmīgas epizodes Merzļikina izpildījumā. Galvenais bija fakts, ka tika parādīts raksturs un saglabāta cerība pirms noslēdzošās grupu turnīru kārtas. Scenārijs bija nepieciešams sekojošais – jāuzvar pamatlaikā Zviedrija un ASV pamatlaikā jāzaudē norvēģiem. Nepiepildījās neviens no tiem, bet mūsējie pret zviedriem vienīgos vārtus ielaida pie 0:0, kad bija noņēmuši vārtsargu un zaudējums beigās ar 0:1.

Cīņassparu puišiem pārmest nevarēja. Jā, bija vairākas neveiksmīgas epizodes, turklāt īslaicīgas, atsevišķos mačos, kas patraucēja konkrētajā dienā pacīnīties par uzvaru. Šis čempionāts iezīmējas ar divām lietām – mūsu īsie vājuma brīži vienmēr tika sodīti tādā līmenī, ka nespējām atgūties un… nepavilka arī Merzļikins, kurš turnīra otrajā daļā jau spēlēja ar savainojumu un pēdējos mačos pat nepiedalījās. Pozitīvā ziņa – atkal līdz pēdējam mačam bija cerība uz “play-off” un parādījās Šilova kandidatūra uz nākotni. Puišiem neko pārmest nevarēja, bet slavēt arī nebija par ko…

Turnīra zvaigznes un čempioni

Togad triumfēja Somija, kas bija arī čempionāta organizētāja. Kas interesanti, tā bija tikai otrā reizi kopš Aukstā Kara beigām, kad PČ triumfēja mājinieki. Iepriekš 2013. gadā to paveica cita skandināvu valsts Zviedrija. Par labāko atvairīto metienu procentu īpašnieku vārtsargu vidū kļuva Šilovs ar iespaidīgiem 95,24%. Tikmēr par rezultatīvāko spēlētāju kļuva čehu uzbrucējs Romāns Červenka, kurš iekrāja veselus 17 punktus! Un kā jau pēdējos gados ierasts, lielu superzvaigžņu klātbūtne ne no Kanādas, ne ASV, ne arī Eiropas grandu izlasēm turpināja sarukt…

Somijas hokeja izlase, 2022. gads.

Rakstu sērija: “25 gadi pasaules čempionātu elitē”:

1. raksts – “Latvijas debija spēcīgāko sabiedrībā. Piesakāmies skaļi”
2. raksts – “1998. gads Šveicē – jauns formāts un pirmā sagrāve, sāpinām arī ASV”
3. raksts – “1999. gada PČ – viens no rezultatīvākajiem, bet bez eiforijas”
4. raksts – “PČ 2000. – vēsturiskā uzvara pār Krieviju un pirmā “play-off” spēle”
5. raksts – “No varoņiem līdz peltajiem – augstais lidojums Sanktpēterburgā pēc gada piedzīvo smagu piezemēšanos”
6. raksts – “Pirmo reizi imports – kāds bija 2002. gada pasaules čempionāts”
7. raksts – Viens solis aiz play-off” – Lindstrēms sāk sevi pierādīt
8. raksts – Atkārtots visu laiku labākais sasniegums. Ar to bija par maz, lai paturētu Lindstrēmu
9. raksts – Beresņeva atgriešanās atlikums: cerība par “play-off” beidzas ar kaunu
10.  raksts – 2006. gads Rīgā – nepiepildītās cerības, trenera pasūtīšana un nekārtības pret Kanādu
11. raksts – Znaroka laiks pie izlases stūres varēja sākties. Sākums vājš
12. raksts – Notikumi Kanādā: Masaļskis kļūst par pirmo numuru un Ivanāna vienīgais PČ
13.  raksts – Vēsturiskās uzvaras pār Zviedriju un Šveici Znaroku ieceļ varoņa kārtā
14. raksts – Mērenais 2010. gads Znarokam tuvajā Vācijā
15. raksts – Znaroka ēra noslēdzas ar kaunu Slovākijā
16. raksts – Nolana laiks pie izlases stūres sākas ar Indraša atrašanu un PČ formāta maiņu
17. raksts – PČ 2013: Nolans atkal dod iespēju jaunajiem – šoreiz Girgensonam un Gudļevskim
18. raksts – Minskā tiesneši pavelk “aiz ausīm” mājiniekus – atskats uz 2014. gada PČ
19. raksts – Meistars Beļavskis kā treneris izlasi saulītē neieceļ: atskats uz 2015. gada PČ
20. raksts – Beresņeva trešā atgriešanās rezultātu nedod: 2016. gada PČ atskaņas
21. raksts – Hārtlija cikls sācies. Sākumā visi viņu vēlas iecelt teju dieva kārtā
22. raksts – Izlases augstākais punkts ar Hārtliju sasniegts jau otrajā piegājienā
23. raksts – Uzņemtais temps netiek noturēts: 2019. gada PČ atmiņas
24. raksts – Rīgas PČ ar pandēmijas pieskaņu – vēsturiskā uzvara pār Kanādu bez skatītājiem