1998. gads Šveicē – jauns formāts un pirmā sagrāve, sāpinām arī ASV

19.04.2023

Līdz IIHF (International Ice Hockey Federation) rīkotā ikgadējā pasaules čempionāta hokejā sākumam, kas šogad no 12. līdz 28. maijam norisināsies divās valstīs – Latvijā, Rīgā un Somijā, Tamperē, spēles par medaļām aizvadot pie skandināviem, palikušas 24. dienas. Par godu tik lielam notikumam, ka Latvijai atkal ir radusies iespēja rīkot tik liela mēroga sacensības, piedāvājam katru dienu līdz pat čempionāta sākumam īsu rakstu sēriju par katru no 25 aizvadītajiem turnīriem, esot elites divīzijā.

Otrajā rakstā atskatīsimies uz Latvijas hokeja izlases otro čempionātu augstākajā divīzijā. Tika palielināts komandu skaits, piedzīvota pirmā sagrāve, bet sāpināti vācieši un amerikāņi.

Notiek paplašināšanās

Gadu pēc Latvijas veiksmīgās debijas Somijā IIHF pirmo reizi vēsturē nolēma komandu skaitu palielināt līdz 16, iedalot tās četrās apakšgrupās pa četrām vienībām. Pirmo divu vietu ieguvējas turpināja cīņu par pusfinālu un medaļām savstarpējā grupā, trešajā vietā esošās par 9.- 12. vietu, kamēr pēdējo vietu ieguvējām spēļu vairāk nebija un bija jāgatavojas uz nākamā gada PČ kvalifikācijas turnīru kopā ar labākajām B dīvizijas komandām. Kas interesanti – togad reglaments lēma, ka kvalifikācijas turnīrā nākamgad būs jāspēlē arī tām izlasēm, kuras palika ārpus top 10. To vidū bija arī Vācijas un ASV izlases, palaižot sev priekšā latviešus un itāļus.

Ierindā uz turnīru bija vecā gvarde Znaroks, Vītoliņš, Kerčs, Tambijevs (visi trīs arī turnīra rezultatīvākie komandā), Ņiživijs un citi, kā arī NHL spīdekļi Irbe un jau Stenlija kausa ieguvējs Ozoliņš. Tā bija arī pēdējā sezona Kārlim Skrastiņam kā Eiropas hokeja leģionāram – viņš pēc sezonas Somijā un šī PČ pārcēlās Ziemeļameriku.

Oļegs Znaroks

Pilnu Latvijas izlases sastāvu uz 1998. gada pasaules čempionātu var aplūkot šeit.

Aukstas dušas turnīra sākumā, skaistas beigas noslēgumā

Pats turnīrs Latvijai sākās ar aukstu dušu ar 0:6, no kuriem pieci ielaisti otrajā trešdaļā, pret Somiju. Tas nozīmēja, ka Latvija diemžēl ir piedzīvojusi pirmo oficiālo sagrāvi savā īsajā elites turnīru vēsturē. Nākamajā spēlē pret tolaik vareno Krieviju arī izgāzts pirmais periods ar 1:4 un uzsāktā pakaļdzīšanās noslēdzās bez rezultāta – 5:7. Izšķirošais mačs bija ar Kazahstānu, kur, pateicoties lieliskam otrajam periodam 5:0, tika izcīnīta pārliecinoša uzvara ar 7:2. Bija jāpošās uz cīņu par nedošanos uz nākamā PČ kvalifikāciju.

Pretī nāca Itālija, ASV, kura pieveica Šveici (5:2), bet kapitulēja zviedriem (1:6 – vēl piedodams) un Francijai (1:3). Ne gluži tas pretinieks, kuri Latvija gaidīja pretī. Vēl šai kompānijai pievienojās Vācija, kas tiešajā cīņā palaida priekšā baltkrievus (2:4), kas tiem ļāva turpināt cīņu par medaļām.

Latvija šīs pārspēles iesāka ar 1:1 ar Itāliju, bet turpinājumā divas uzvaras – 5:0 pret Vāciju un 3:2 ASV. Lai arī nekas “liels” izcīnīts netika, eiforija bija liela. Un var saprast – kā vēlāk izrādīsies ne katru gadu amerikāņus izdosies uzveikt. Noslēgumā – 9. vieta un “skaļa” uzvara.

Kopsavilkums

Lai arī Latvijas izlasei palīgā steidza Irbe un Ozoliņš un ierindā bija gandrīz visi labākie spēki, tomēr arī citām izlasēm zvaigžņu netrūka. Skatoties reāli, lai pacīnītos par astotnieku, bija jāuzvar vai nu Somija, kas togad iekļuva finālā ar Ville Peltonenu priekšgalā, vai spēcīgā Krievija ar Viktoru Kozolovu un Sergeju Berezinu ierindā. 

Artūrs Irbe

Vienlaikus čempionātā triumfēja Zviedrija, kuriem sastāvā bija Pēters Forsbergs un Mats Sundins. Komentāri, šķiet, lieki. Tomēr atkal šajā krāšņajā kompānijā turnīra rezultatīvāko spēlētāju top 10 spēja iekļūt Oļegs Znaroks (5+3). Tomēr fakts, ka Latvija un Itālija cīņā ar Vāciju un ASV par top 10 uzveica abas politiskās lielvaras, ir izcelšanas un pieminēšanas vērts.

Rakstu sērija: “25 gadi pasaules čempionātu elitē”:

raksts – “Latvijas debija spēcīgāko sabiedrībā. Piesakāmies skaļi”