Uzņemtais temps netiek noturēts: 2019. gada PČ atmiņas

12.05.2023

Līdz IIHF (International Ice Hockey Federation) rīkotā ikgadējā pasaules čempionāta hokejā sākumam, kas šogad no 12. līdz 28. maijam norisināsies divās valstīs – Latvijā, Rīgā un Somijā, Tamperē, spēles par medaļām aizvadot pie skandināviem, palikusi viena diena. Par godu tik lielam notikumam, ka Latvijai atkal ir radusies iespēja rīkot tik liela mēroga sacensības, piedāvājam katru dienu līdz pat čempionāta sākumam īsu rakstu sēriju: “25 pasaules čempionāti elitē”. Kur tiks apkopots svarīgākais par katru no 25 aizvadītajiem turnīriem, kamēr Latvijas izlase spēlē spēcīgākajā divīzijā.

Ir pienācis priekšpēdējais raksts no šīs sērijas. Tas ir Boba Hārtlija trešais turnīrs pie Latvijas izlases grožiem, bet šoreiz trešā lieta nebija laba, ja vadāmies pēc latviešu sakāmvārdiem. Čempionāts norisinājās Slovākijā (Bratislavā un Košicē), bet tam bija atkal nedaudz pamainīts formāts. Tika nolemts, ka visi pagarinājumi neatkarīgi no turnīra stadijas tiks aizvadīti formātā trīs pret trīs, savukārt zelta medaļas spēlē vairāk nebūs iespējama pēc spēles metienu sērija, bet gan visu laiku tiks aizvadīti 20 minūšu papildus periodi formātā 3 vs 3 līdz pirmajiem gūtajiem vārtiem! Latvijai gan šo formātu uz savas ādas nedraudēja izbaudīt, jo neiekļuvām pat ceturtdaļfinālā. Jā, ”pat”! Ņemot vērā, ka visa Latvija pēc pagājušā gada turnīra bija mobilizējusies un uzskatīja, ka nākamais loģiskais solis ar Hārtliju ierindā ir medaļas. Netikām pat tuvu…

Hokeja līdzjutēji, 2019. gads.

Cerētās medaļas palika sapņu atvilknē

Kā jau iepriekšējās rindās minēts, uzbudinājums pirms šī turnīra bija liels. Domājams, ne tikai faniem, bet arī spēlētājiem. Pēc vairākiem neveiksmīgiem PČ, kuri tika iesākti vairāk nekā cerīgi, bet izšķirošajos mačos neko nespējot, aizvadītais gads deva pārliecību. Taču šoreiz ne līdz galam viss sastājās savās vietās. Ierindā bija jau jaunizceptie Nacionālās hokeja līgas (NHL) spēlētāji Balcers un Bļugers, vārtos pērnā gada tandēms Gudļevskis Merzļikins. Abi vairākas reizes turnīra gaitā mainījās ar vietām jau mača gaitā. Pilns Latvijas izlases sastāvs:

Latvijas hokeja izlases sastāvs, 2019. gads.

Grupas izkārtojums klasiskais – grandi, tad Šveice (vai Vācija pēdējos gados) un trīs it kā “ņemamās” komandas. Sākām ar uzvaru pret vienu no tām – Austriju ar 5:2. Liels paldies atkal jāsaka Balceram, kuram 4 (1+3) punkti. Austrieši mums īsti problēmas sagādāt nespēja, par ko liecināja arī noraidījumu minūtes (6 vs 35) un izdarītie metieni (39 vs 18). Kāpēc to svarīgi pieminēt? Jo faniem iezagās pārliecība, ka nu tik būs! Un tas bija jāpierāda jau nākamajā spēlē pret Šveici. Šajā spēlē pretinieki pārliecinoši saimniekoja mūsu aizsardzības zonā, bet vārtos labi darbojās Merzļikins. Līdz 57. minūtei rezultāts uz tablo vēstīja 1:1, līdz šveicieši panāca savā labā 2:1, vēlāk arī raidot ripu tukšos vārtos – 1:3 mums par sliktu un atkal ceļš uz “play-off” ievērojami apgrūtināts. Bet kad tas tāds nav bijis?

Sekoja “obligātā” trīs punktu uzvara pār itāļiem ar 3:0, un tad mačs ar čehiem. Pirmais periods iedvesa cerības, jo panācām 2:0, taču otrajā Čehijas hokejisti Latviju deklasēja, gūstot četrus bezatbildes vārtus. Zaudējām arī trešo periodu un beigās 3:6. Pēcāk mūsējie ļoti cienījami cīnījās ar Krieviju (1:3) un Zviedriju (4:5). Tiesa, ar zviedriem piektie vārti zaudēti tukšos vārtos pie neizšķirta, jo Latvijai, lai saglabātu cerības uz ¼ finālu, bija nepieciešama trīs punktu uzvara – ar vienu punktu vai diviem būtu jau par maz. Nesanāca un pēdējā spēle jau bija formalitāte, kurā ar 4:1 uzveicām Norvēģiju un noslēgumā 10. vieta turnīrā. 

Par ilgiem laikiem Latvija pēdējā mačā nepalika pat teorētiski utopiskas izredzes tikt tālāk, taču parādītais sniegums pret grandiem pēc zaudējuma Šveicei nelika celt roku pret puišiem vai treneri. Bija cerība, ka nākamgad jau tiešām varēsim izdarīt kļūdu labojumu un atgriezties spēcīgāki. Neziņa bija arī par to, vai tiks turpināta sadarbība ar Hārtliju. Ne tāpēc, ka Latvijas Hokeja federācija to negribētu, bet tāpēc – vai viņu palaidīs klubs, kur viņš ikdienā pelnīja maizi Omskas “Avangard”. Zīmīgi, ka šis bija pirmais turnīrs pie izlases stūres, apvienojot darbu klubā. Un kā izrādījās, nākamā gada čempionāts nemaz nenotika pandēmijas dēļ. Latvijā bija sajūta, ka esam apzagti – mums ir Bobs, mums ir vairāki NHL džeki, tostarp jauns mūris vārtos Merzļikins. 2021. gada PČ notika Rīgā, bet arī ar pandēmijas atblāzmu, jo skatītāji nākt uz spēlēm nevarēja. Vien beigās un smieklīgi mazā daudzumā… Turnīrs sanāca ne šāds , ne tāds. Bet par to mūsu rakstu sērijas pēdējā stāstā.

Zelta medaļas somiem

Par 2019. gada PČ čempioniem kļuva Somijas izlase, kas finālā, pateicoties diviem Antilas vārtiem, ar 3:1 uzveica Kanādu. Bronzu ieguva krievi, kuri uzveica čehus. Tiesa, dīvainā kārtā par turnīra MVP tika atzīts Marks Stouns (Kanāda), nevis kāds no somu hokejistiem. Te gan jāizceļ fakts, ka neviens soms netika top 10 rezultatīvāko spēlētāju sarakstā. Stouns tur tika kā piektais ar 14 punktiem. Laikam, jo kanādietis. Un, runājot par kanādiešiem, tad Latvija 2021. gadā viņiem Rīgā bija sarūpējuši kārtīgu pārsteigumu…

2019 IIHF World Hockey Championships Directorate Awards:

MVP: Mark Stone 🇨🇦

Best goalie: Andrei Vasilevski 🇷🇺
Best defenceman: Filip Hronek 🇨🇿
Best forward: Nikita Kucherov 🇷🇺 pic.twitter.com/m7ltarDg17

— Complete Hockey News (@CompleteHkyNews) May 26, 2019

RAKSTU SĒRIJA: “25 GADI PASAULES ČEMPIONĀTU ELITĒ”:

1. raksts – “Latvijas debija spēcīgāko sabiedrībā. Piesakāmies skaļi”
2. raksts – “1998. gads Šveicē – jauns formāts un pirmā sagrāve, sāpinām arī ASV”
3. raksts – “1999. gada PČ – viens no rezultatīvākajiem, bet bez eiforijas”
4. raksts – “PČ 2000. – vēsturiskā uzvara pār Krieviju un pirmā “play-off” spēle”
5. raksts – “No varoņiem līdz peltajiem – augstais lidojums Sanktpēterburgā pēc gada piedzīvo smagu piezemēšanos”
6. raksts – “Pirmo reizi imports – kāds bija 2002. gada pasaules čempionāts”
7. raksts – “Viens solis aiz play-off” – Lindstrēms sāk sevi pierādīt”
8. raksts – “Atkārtots visu laiku labākais sasniegums. Ar to bija par maz, lai paturētu Lindstrēmu”
9. raksts – “Beresņeva atgriešanās atlikums: cerība par “play-off” beidzas ar kaunu”
10.  raksts – “2006. gads Rīgā – nepiepildītās cerības, trenera pasūtīšana un nekārtības pret Kanādu”
11. raksts – “Znaroka laiks pie izlases stūres varēja sākties. Sākums vājš.”
12. raksts – “Notikumi Kanādā: Masaļskis kļūst par pirmo numuru un Ivanāna vienīgais PČ”
13.  raksts – “Vēsturiskās uzvaras pār Zviedriju un Šveici. Znaroku ieceļ varoņa kārtā”
14. raksts – “Mērenais 2010. gads Znarokam tuvajā Vācijā”
15. raksts – “Znaroka ēra noslēdzas ar kaunu Slovākijā”
16. raksts – “Nolana laiks pie izlases stūres sākas ar Indraša atrašanu un PČ formāta maiņu” 
17. raksts – “PČ 2013: Nolans atkal dod iespēju jaunajiem – šoreiz Girgensonam un Gudļevskim”
18. raksts – “Minskā tiesneši pavelk “aiz ausīm” mājiniekus – atskats uz 2014. gada PČ“
19. raksts – “Meistars Beļavskis kā treneris izlasi saulītē neieceļ: atskats uz 2015. gada PČ”
20. raksts – “Beresņeva trešā atgriešanās rezultātu nedod: 2016. gada PČ atskaņas”
21. raksts – “Hārtlija cikls sācies. Sākumā visi viņu vēlas iecelt teju dieva kārtā”
22. raksts – ”Izlases augstākais punkts ar Hārtliju sasniegts jau otrajā piegājienā”