Izklaide

Šajā materiālā ir pienācis laiks atskatīties uz pirmo pasaules čempionātu, kur pie izlases stūres sāka strādāt Stenlija kausa ieguvējs 2001. gadā ar Kolorādo “Avalanche” Bobs Hārtlijs. Tas notika 2017. gada pasaules čempionātā, kas norisinājās divās valstīs - Francijā un Vācijā, mūsējiem spēlējot otrajā un izšķirošo cīņu par ceturtdaļfinālu aizvadot tieši ar mājiniekiem.

Šoreiz atskatīsimies uz 2016. gada čempionātu, kas norisinājās Krievijā (Maskavā un Sanktpēterburgā), kur trešo reizi pie izlases stūres atgriezās Leonīds Beresņevs. Tas raisīja neizpratni hokeja sabiedrībā. Vai tiešām Kirovs Lipmans nevēlējās pavērt nedaudz maciņu un izlasei atkal piesaistīt ārzemnieku, ko Latvijā sāka vēlēties aizvien vairāk pēc Teda Nolana laika.

Šoreiz rakstā atmiņas par 2015. gada pasaules čempionātu, kas norisinājās Čehijas pilsētās Prāgā un Ostravā. Jāatzīmē, ka tieši šajās vietās turnīrs norisinājās 11 gadus atpakaļ, kas Latvijai sagādāja laimīgas atmiņas - ieņemta 7. vieta vēl Kurta Lindstrēma vadībā. Šoreiz gan sajūtas pēc čempionāta noslēguma bija diamtetrāli pretējas. Lai gan, kā bieži piedzīvots, iesākām patiesi cerīgi…

9. maija vakarā tiks ieskandināts lielākais dziesmu konkurss mūsu kontinentā “Eirovīzija” (Eurovision Song Contest), kurš šogad norisināsies Lielbritānijā, Liverpūlē. Tam gan bija jānorisinās Ukrainā, taču Krievijas uzsāktās agresijas dēļ drošības apsvērumu vadīti pasākuma organizētāji šīs tiesības uzticēja britiem.

2014. gada pasaules čempionāts norisinājās mums ģeogrāfiski tuvajā Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā, kas paredzēja lielu fanu pieplūdumu un attiecīgi arī atbalstu tribīnēs, kas palīdz iet uz priekšu. Turnīrs bija zīmīgs ar to, ka tas palika pēdējais Tedam Nolanam kā Latvijas izlases galvenajam trenerim, kā arī dzima jauns dzimtenes ienaidnieks - čehu tiesnesis Antoņins Jeržābeks.

Šoreiz runāsim par 2013. gada pasaules čempionātu, kurš atkal norisinājās Somijā un Zviedrijā kā gadu iepriekš, tikai šoreiz apmainoties ar zelta medaļu spēļu rīkotāju vietām. Arī Latvija tika Helsinku grupā, pamainot lokāciju salīdzinājumā ar gadu iepriekš.

Šajā materiālā atskatīsimies uz pirmo pasaules čempionātu, kad to sāka vadīt Kanādas speciālists Teds Nolans - 2012. gadu Somijā, Helsinkos un Zviedrijā, Stokholmā, kur arī spēlēja Latvija.

Esam atskatījušies jau uz daudziem turnīriem (skatīt materiāla beigās), taču 2011. gada pasaules čempionāts, kas norisinājās divās Slovākijas pilsētās Bratislavā un Košicē, paliks atmiņa ne ar tām labākajām emocijām. Latvijai bija jācīnās par palikšanu augstākajā divīzijā, bet pēc turnīra no amata aizgāja Oļegs Znaroks.

Rakstu sērijā esam nonākuši līdz 2010. gada pasaules čempionātam, kas norisinājās Vācijā trīs pilsētās - Ķelnē, Manheimā un Gelzenkirhenē. Tas bija ceturtais secīgais turnīrs Oļegam Znarokam pie izlases stūres un pēc iepriekšējā PČ paveiktā, kad tika sasniegta septītā vieta (atkārtoti visu laiku augstākā), loģiski, ka vidējais aritmētiskais Latvijas hokeja līdzjutējs gaidīja tā atkārtojumu. Nesanāca..

Šajā reizē atskatīsimies uz 2007. gada pasaules čempionātu, kas tika aizvadīts Krievijā - Maskavā un Mitiščos. Šis turnīrs bija īpašs ar to, ka pēc veiksmīga darba ar jauniešu izlasēm par galveno pieaugušo komandas treneri tika izvēlēts Oļegs Znaroks.

Ir pienākusi kārta 2006. gada turnīram Rīgā. Šim notikumam par godu tapa arī šobrīd vienīgā modernā multifunkcionālā halle “Arēna Rīga”, kur var aizvadīt starptautiska līmeņa mačus.

Šoreiz atskatīsimies uz 2005. gada pasaules čempionātu, kurš norisinājās Austrijā, Insbrukā un Vīnē, kad uz izlases komandtiltiņa atgriezās Leonīds Beresņevs - cilvēks, kurš Latviju kā treneris ieveda elites divīzijā. No Beresņeva tika gaidīts tas pats, kas pēdējā turnīrā. Proti, ceturtdaļfināls. To gan neizdevās piepildīt, turklāt beigas turnīram sanāca ļoti nesmukas… Kāpēc? Stāstām!