PČ 2000.- vēsturiskā uzvara pār Krieviju un pirmā “play-off” spēle

21.04.2023

Līdz IIHF (International Ice Hockey Federation) rīkotā ikgadējā pasaules čempionāta hokejā sākumam, kas šogad no 12. līdz 28. maijam norisināsies divās valstīs – Latvijā, Rīgā un Somijā, Tamperē, spēles par medaļām aizvadot pie skandināviem, palikušas 22 dienas. Par godu tik lielam notikumam, ka Latvijai atkal ir radusies iespēja rīkot tik liela mēroga sacensības, piedāvājam katru dienu līdz pat čempionāta sākumam īsu rakstu sēriju: “25 pasaules čempionāti elitē”. Kur tiks apkopots svarīgākais par katru no 25 aizvadītajiem turnīriem, kamēr spēlējam spēcīgākajā divīzijā.

Esam nonākuši jau līdz Latvijas hokejam tik leģendārajam 2000. gadam Krievijā, Sanktpēterburgā, kur pirmo reizi pasaules čempionātu vēsturē izdevās uzveikt Krieviju, bet daudzi fani noteikti ir piemirsuši kā šis ceļš sākās – ar 11. vietu 1999. gada Norvēģijas PČ, Leonīda Beresņeva atlaišanu un spēlēšanu kvalifikācijā. Par visu pēc kārtas.

Kvalifikācija bez izbīles, daudz spēles pret bijušajām PSRS valstīm

Sāksim ar to, ka daudzi, īpaši jaunāki līdzjutēji noteikti ir piemirsuši, ka šo turnīru Latvija uzsāka no kvalifikācijas kārtas, kādas vēl agrāk pastāvēja. IIHF izstrādātie noteikumi paredzēja, ka elites divīzijā vietu nākamajā gadā nodrošina tikai 10 komandas no iepriekšējā PČ rezultāta. 1999. gads kļuva ne tikai par pirmo čempionātu, kurā Latvija palikusi ārpus top 10, bet arī par pēdējo Oļegam Znarokam un galvenajam trenerim Leonidam Beresņevam. Otrajam gan tikai uz to brīdi, bet vēlāk arī Znaroks izlasi vadīs trenera kvalitātē.

Haralds Vasiļjevs.

Tā kā Norvēģijā notikušajā PČ Latvija palika ārpus labāko desmitnieka (11.), tas nozīmēja, ka pirmo reizi kopš ienākšanas augstākajā divīzijā tai būs jāspēlē kvalifikācijas turnīrā. Beresņeva vietu ieņēma cits vietējais speciālists Haralds Vasiļjevs. Tas tika aizvadīts Lielbritānijā, Šefildā, kur Latvijai pretī stājās Ukraina, Kazahstāna un mājinieki briti. Pirmajā spēlē Latvija svinēja drošu uzvaru pār kazahiem ar 6:3, bet turpinājumā divi ļoti netipiski pat tam laikam bezvārtu neizšķirti 0:0 ar atlikušajām divām komandām. Pastāvēja arī iespēja komandai nemaz netikt uz pašu pasaules čempionātu… Bažas gan dzīvē nerealizējās un posāmies uz Sanktpēterburgu.

Grupu turnīrā Latvijai atkal pretī bija ukraiņi, cita slāvutauta Baltkrievija un spēcīgā Zviedrija, kurai turnīra ievadā zaudēts ar 1:3. Turpinājumā uzvarēti baltkrievi ar 6:3, kur uzspīdēja Aleksandra Beļavska piruete un vārti ar “gaļu”. Pirms spēles gan pastāvēja bažas par mūsu spēlētāju gatavību. Pirmkārt, baltkrieviem pēdējā spēle sākās ātrāk nekā Latvijas komandai, bet brīvajā dienā trenēties mūsējiem bija iespējams tikai vecajā “Jubiļeinij” ledus hallē, kur, kā apgalvoja Vasiļjevs, ievērojami atšķīrās ledus kvalitāte. Uz jaunuzceltās arēnas ledus ripas ātrums viennozīmīgi esot bijis ātrāks, kas hokejistiem nav mazsvarīgs faktors. 

Tas gan nebija vienīgais neērtības faktors. Izlases ekipējums glabājās spēļu arēnā, kas nozīmēja, ka sākotnēji ir jāsaģērbjas tur, tad ar autobusu jāveic 45 minūšu brauciens uz veco halli un tikpat vēl pēc treniņa atpakaļ. Diez kas nebija. Taču tas netraucēja izcīnīt drošu uzvaru. Jāmin vēl fakts, ka Latvija un Baltkrievija bija čempionāta vecākās komandās, tām vienīgājām vidējam vecumam pārsniedzot 29 gadu slieksni.

Apakšgrupu turnīra noslēdzošajā kārtā 10,8 tūkstošu skatītāju pārpildītās tribīnēs ne bez grūtībām tika uzveikta Ukrainas izlase ar 2:1, kas nozīmēja – soļojam tālāk un tiksimies arī ar “šausmīgo krievu lāci”, kurš bija jau “dabūjis pa ausīm” un šķita, ka tas nav tas pateicīgākais noskaņojums viņu frontē pirms jātiekas ar vieniem no turnīra favorītiem, kas būs pārpildītā arēnā. 

Lielā uzvara un ceturtdaļfināls

Otrajā kārtā Latvijai nāca pretī Krievija, ASV un Šveice. Krievi savā apakšgrupā bija zaudējuši gan principiālajiem pretiniekiem amerikāņiem ar 0:3, kā arī pēc tam Šveicei 2:3. Tas nozīmēja – viņiem ir jāņem uzvaras un punkti, ja reāli ir vēlme mājas turnīrā cīnīties par augstākajiem mērķiem. Un kā nu tāda var nebūt, ja sastāvā bija sapulcinātas tādas pasaules mēroga zvaigznes kā Pāvels Burē, Viktors Kozlovs, Aleksejs Jašins, Valērijs Kamenskis un citi.

Taču kāju priekš aizlika Latvijas hokejisti, uzvarot maču ar 3:2. Tas bija kaut kas no zinātniskās fantastikas žanra – Irbe vārtos atvairīja 37 metienus, dažus pat akrobātiskā manierē, Kerča lielā pauze un vēsture ir pārrakstīta!

Pēc spēles Irbe izteicās: “Es esmu dzīvojis 33 gadus šajā saulē. Un es dzīvoju visus šos 33 gadus šai dienai, šai spēlei. Es būtu gatavs atdot pusi dzīves vienam tādam hokeja mačam. Te vairāk, škiet, nav ko piebilst.” Spēcīgi vārdi no hokeja leģendas!

Turpinājumā Latvijai neizšķirts 1:1 pret ASV un pastāvēja reālas cerības iegūt pat pirmo vietu grupā – bija jāuzvar Šveice, bet zviedriem ar amerikāņiem jāspēlē neizšķirti. Taču tikai savas uzvaras gadījumā otrā vieta būtu kabatā. Beigās gan scenārijs aizgāja ne pa Latvijas vēlāmo ceļu – atkal zaudēts Šveicei ar 1:4, izgāžot otro periodu (0:3), bet ASV uzveica zviedrus. Skatoties arī no citas puses, ja Latvija paliktu otrie, viņiem pretī stātos Kanāda kā trešās vietas ieguvēja otrā grupā. Pirmā vieta dotu pretī slovākus. Bet kas interesanti, runājot par citām izlasēm – krievi pēc tam zaudēja arī Baltkrievijai 0:1 un sakāva Zviedriju, ar ko gan bija par maz, lai komanda iekļūtu ceturtdaļfinālā. Toties tur iekļuva Latvija, kurai pretī stājās Čehijas izlase.

Latvija cīnījās kā spēdama, bet atkal neveiksmīgs otrais periods 0:2, beigās pakaļdzīšanās un ielaisti vārti tukšos vārtos un zaudējums ar 1:3. Lepnums par komandu bija liels! Pat uz mirkli šķita, ka ne tik daudz par sasniegto pirmo “play-off” spēli, cik par uzvaru pār Krieviju. Un var saprast. Noslēgumā mūsējiem 8. vieta kopvērtējumā – otrā augstākā PČ vēsturē. Labs gads!

Galvenie turnīra vilcējspēki

Kā ievadā minēts, tas bija pirmais čempionāts bez Oļega Znaroka ierindā. Viņa prombūtnē līdera lomu uzņēmās Beļavskis, kurš visā čempionātā guva četrus vārtus un atdeva vienu rezultatīvu piespēli partneriem. Jāatzīmē arī, ka tas bija debijas turnīrs pieaugušo izlasē Jānim Spruktam, kuram tobrīd bija vien 18 gadu. Tā kā Latvijas izlase ierasti bijusi starp vecākajām komandām čempionātā, tas tika uztverts kā labs signāls. Tiesa, kā vēlāk noskaidrosim – paaudžu maiņa izlasē aizkavējās.

Jānis Sprukts

Visos turnīra mačos vārtos stāvēja Irbe, kurš nereti savu komandu “vilka aiz ausīm” un noteikti bija viens no galvenajiem iemesliem Latvijas panākumiem. Kāds bija maģiskā 2000. gada PČ sastāvs? To variet aplūkot šeit.

Rakstu sērija: “25 gadi pasaules čempionātu elitē”:

1. raksts – “Latvijas debija spēcīgāko sabiedrībā. Piesakāmies skaļi”
2. raksts – “1998. gads Šveicē – jauns formāts un pirmā sagrāve, sāpinām arī ASV”
3. raksts – “1999. gada PČ – viens no rezultatīvākajiem, bet bez eiforijas”