Nolans atkal dod iespēju jaunajiem – šoreiz Girgensonam un Gudļevskim

08.05.2023

Līdz IIHF (International Ice Hockey Federation) rīkotā ikgadējā pasaules čempionāta hokejā sākumam, kas šogad no 12. līdz 28. maijam norisināsies divās valstīs – Latvijā, Rīgā un Somijā, Tamperē, spēles par medaļām aizvadot pie skandināviem, palikušas mazāk nekā divas nedēļas. Par godu tik lielam notikumam, ka Latvijai atkal ir radusies iespēja rīkot tik liela mēroga sacensības, piedāvājam katru dienu līdz pat čempionāta sākumam īsu rakstu sēriju: “25 pasaules čempionāti elitē”. Kur tiks apkopots svarīgākais par katru no 25 aizvadītajiem turnīriem, kamēr Latvijas izlase spēlē spēcīgākajā divīzijā.

Šoreiz runāsim par 2013. gada pasaules čempionātu, kurš atkal norisinājās Somijā un Zviedrijā kā gadu iepriekš, tikai šoreiz apmainoties ar zelta medaļu spēļu rīkotāju vietām. Arī Latvija tika Helsinku grupā, pamainot lokāciju salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Grupa gan bija pasmaga – trīs no četriem pērnā gada pusfinālistiem un abi finālisti. Turnīrs tika iesākts gaužām bēdīgi, beigās komandai pamostoties. Ar to gan bija par maz teju klišejiskajam sapnim – ceturtdaļfinālam. Kā jau Nolana “maiņā” ierasts, tika atrastas jaunas zvaigznītes, kā lielāko atklājumu varam nosaukt Kristera Gudļevska sniegumu. Bet par visu pēc kārtas!

Sastāvs – vienmēr var labāk, bet sevi piesaka Girgensons

Tas bija pirmais PČ izlases rindās tobrīd vēl tikai 19 gadus jaunajam Zemgum Girgensonam. Piecos mačos jaunēklis guva vienus vārtus un atstāja labu iespaidu uz Nolanu. Tas vēlāk noderēja, jo Nolans pēc otrā PČ un astotās vietas Soču OS ar Latviju atgriezās maizes pelnīšanā Nacionālajā hokeja līgā (NHL) tieši Bufalo “Sabres” rindās. Tas sakrita ar Girgensona debijas un sophmore gadiem. Paradoksāli, bet pirmo divu gadu statistiska šobrīd aizvien ir latvieša rezultatīvākās sezonas līgā un abas tās bija Nolana vadībā. Sastāva aprisēs turpināja dominēt Rīgas “Dinamo” vīri ar dažiem leģionāriem. Lielisks turnīrs individuāli padevās Laurim Dārziņam, kurš bija arī kapteinis. Viņa kontā pieci vārti (vairāk nekā trešdaļa no komandas kopējā katla) un viena piespēle. Pilns Latvijas izlases sastāvs 2013. gada PČ:

Latvijas hokeja izlases sastāvs, 2013. gads.

Smagais sākums un izglābšanās vidū, cerības noslēgumā

Latvijas izlasei turnīra kalendārs it kā bija parocīgs – ievadā spēle ar pēdējo divu gadu čempioniem, pēc tam vēl neieskrējušies amerikāņi un turnīra vidū Austrija. Ja vēl 1:10 vārtu attiecība pret krieviem (0:6) un ASV (1:4) nav no tradēģijas stāstu vāceles (kaut gan zaudējumu slāviem Latvijā zākāja smagi), tad ielaist sešas ripas Austrijai un kapitulēt ar 3:6 gan bija modinātāja zvans! Jāteic, veiksmīgāk varēja nospēlēt arī Edgars Masaļskis (vispār ne tas veiksmīgākais sniegums, bet gribēšanu un atdevi, protams, nevar pārmest) un tieši pēc šī mača par pirmo numuru turnīrā kļuva Kristers Gudļevskis. Tieši austrieši un arī franči bija uzskatāmi par tiem pretiniekiem, kuri obligāti jāuzvar, lai nav jālauza galva par palikšanu elitē. Bijām tur jau 17. gadu pēc kārtas un šo sēriju pārtraukt būtu… slikti. Abas šīs izlases gan latviešiem nervus tāpat pakutināja arī neklātienes cīņā, pirmajiem sensacionāli uzvarot krievus (2:1) un otrajiem slovākus (2:1 “bullīšos”). Situācija bija nokaitēta.  

Nākamā spēle bija ar Slovākiju, kur Latvija nebija favorītu kārtā. Par varoni kļuva Dārziņš, izceļoties ar hattrick jeb trīs gūtiem vārtiem. Tikko vēl domājām par palikšanu, bet šajā brīdī atkal domas sāka raisīties par ceturtdaļfinālu. Un kā nu ne, ja priekšā vēl spēles ar Vāciju un Franciju. Teorētiski abām uzvaramām komandām.

Tiesa, pret Vāciju tika piedzīvots “sausais” zaudējums ar 0:2, bet vismaz Francija tika uzveikta ar 3:1. Tas nozīmēja to, ka pirms septītās spēļu kārtas Latvijai ar sešiem punktiem ir reālas izredzes iekļūt ¼ finālā. Vajadzēja uzvarēt Somiju, bet Slovākijai būtu jāzaudē ASV un Vācijai frančiem jebkādā veidā – derēja pat pēc pamatlaika, lai komanda iegūst tikai vienu punktu. Mūsējie cīnījās godam ar Somiju, kurai nebija brīvais režīms – komanda cīnījās par pirmo vietu grupā un labāku pretinieku “play-off”. Šī spēle pēc 60 minūtēm un 2:2 nonāca līdz papildlaikam, kur atzinām pārpildīto tribīņu dzīto uz priekšu mājinieku pārākumu ar 2:3. Gala rezultāts – 11. vieta. Nekas spīdošs, nekas slikts, jo bija cerības līdz pēdējai spēlei tikt tālāk. Nesanāca. Mierinājums tika sasniegts ar uzviju olimpiādē Sočos, kur mūsējie tika astotniekā. Bet vēl komandai bija priekšā viens pasaules čempionāts ar Nolanu ierindā. Kāds tas bija? Par to jau nākamajā stāstā.

Ar ko īpašs bija 2013. gada PČ no globālā viedokļa

Ar to, ka komanda, kuru vēl pirms ne tik ilga laika Latvijā saucām par “mūsu līmeņa pretinieku”, Šveice aizvadīja iespaidīgu apakšgrupu turnīru, uzvarot visos septiņos mačos (vienu tikai papildlaikā) un aizspēlējās līdz finālam, kur atzina zviedru pārākumu ar 1:5. Zīmīgi, ka čempioni ceturtdaļinālā tikās ar Kanādu (3:2). Viņiem ierindā bija brāļi Sedini un Gabriels Landeskogs. Starp citām turnīra zvaigznēm jāizceļ Stīvens Stemkoss (Kanāda), Petri Kontiola (Somija), kurš kļuva par turnīra rezultatīvāko vīru ar 16 (8+8) punktiem un labāko uzbrucēju. MVP gods gan šveicietim Romānam Josi.

And here’s the new World Champion! Grattis Sverige! Photo: Andre Ringuette / HHOF-IIHF Images http://t.co/DvOaCalrAZ pic.twitter.com/nLf38vYJBX

— IIHF (@IIHFHockey) May 19, 2013

Rakstu sērija: “25 gadi pasaules čempionātu elitē”:

1. raksts – “Latvijas debija spēcīgāko sabiedrībā. Piesakāmies skaļi”
2. raksts – “1998. gads Šveicē – jauns formāts un pirmā sagrāve, sāpinām arī ASV”
3. raksts – “1999. gada PČ – viens no rezultatīvākajiem, bet bez eiforijas”
4. raksts – “PČ 2000. – vēsturiskā uzvara pār Krieviju un pirmā “play-off” spēle”
5. raksts – “No varoņiem līdz peltajiem – augstais lidojums Sanktpēterburgā pēc gada piedzīvo smagu piezemēšanos”
6. raksts – “Pirmo reizi imports – kāds bija 2002. gada pasaules čempionāts”
7. raksts – “Viens solis aiz play-off” – Lindstrēms sāk sevi pierādīt”
8. raksts – Atkārtots visu laiku labākais sasniegums. Ar to bija par maz, lai paturētu Lindstrēmu”
9. raksts – “Beresņeva atgriešanās atlikums: cerība par “play-off” beidzas ar kaunu”
10.  raksts – “2006. gads Rīgā – nepiepildītās cerības, trenera pasūtīšana un nekārtības pret Kanādu”
11. raksts – “Znaroka laiks pie izlases stūres varēja sākties. Sākums vājš.”
12. raksts – “Notikumi Kanādā: Masaļskis kļūst par pirmo numuru un Ivanāna vienīgais PČ”
13.  raksts – “Vēsturiskās uzvaras pār Zviedriju un Šveici. Znaroku ieceļ varoņa kārtā”
14. raksts – “Mērenais 2010. gads Znarokam tuvajā Vācijā”
15. raksts – “Znaroka ēra noslēdzas ar kaunu Slovākijā”
16. raksts – “Nolana laiks pie izlases stūres sākas ar Indraša atrašanu un PČ formāta maiņu”