Minskā tiesneši pavelk “aiz ausīm” mājiniekus – atskats uz 2014. gada PČ
Līdz IIHF (International Ice Hockey Federation) rīkotā ikgadējā pasaules čempionāta hokejā sākumam, kas šogad no 12. līdz 28. maijam norisināsies divās valstīs – Latvijā, Rīgā un Somijā, Tamperē, spēles par medaļām aizvadot pie skandināviem, palikušas mazāk nekā divas nedēļas. Par godu tik lielam notikumam, ka Latvijai atkal ir radusies iespēja rīkot tik liela mēroga sacensības, piedāvājam katru dienu līdz pat čempionāta sākumam īsu rakstu sēriju: “25 pasaules čempionāti elitē”. Kur tiks apkopots svarīgākais par katru no 25 aizvadītajiem turnīriem, kamēr Latvijas izlase spēlē spēcīgākajā divīzijā.
2014. gada pasaules čempionāts norisinājās mums ģeogrāfiski tuvajā Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā, kas paredzēja lielu fanu pieplūdumu un attiecīgi arī atbalstu tribīnēs, kas palīdz iet uz priekšu. Turnīrs bija zīmīgs ar to, ka tas palika pēdējais Tedam Nolanam kā Latvijas izlases galvenajam trenerim, kā arī dzima jauns dzimtenes ienaidnieks – čehu tiesnesis Antoņins Jeržābeks. Viņa uzvārda locīšana dažādos neglaimojošos apzīmējumos latviešu mēlē ar laiku ieguva teju folklorisku noskaņu! Ā, un pats galvenais – šis bija pirmais PČ, kuru Latvija uzsāka ar uzvaru! Par visu pēc kārtas.
Sastāvs – ierastais kodols ierindā, bet kurš būs pirmais numurs vārtos?
Otro PČ pēc kārtas bija radies jautājums – kurš būs pirmais numurs vārtos? Pēc veiksmīga turnīra gadu iepriekš Zviedrijā un Somijā (mūsējie spēlēja te) sevi pieteicis šīm ambīcijām bija Gudļevskis, turklāt viņš olimpiādē aizvadīja supermaču ar Kanādu (61 atvairīts metiens no 63). Iekšējā konkurence šajā pozīcijā izlasē nebija piedzīvota ilgi. Tas bija arī otrais turnīrs Zemgam Girgensonam, kurš tobrīd bija vienīgais Nacionālās hokeja līgas (NHL) regulārs spēlētājs pēc savas debijas sezonas tieši Nolana vadībā. Gudļevskis tomēr tajā gadā aizvadīja tikai vienu maču regulārajā sezonā, tāpēc par pilnvērtīgu NHL vīru viņu saukt vēl nevarēja. Toties tajā gadā viņš iegāja vēsturē – spēlēja vispirms ECHL, tad AHL, tad NHL un olimpiskajās spēlēs un pasaules čempionātā!
Tikmēr uzbrukumā ierasti paļāvāmies uz pēdējo gadu spēkiem, bet šis bija arī pēdējais PČ izlases veterānam Aleksandram Ņiživijam! Paldies, Saša, par paveikto izlasē, kur visu laiku rezultatīvāko spēlētāju sarakstā, kuri ir kāpuši uz ledus ar Latvijas kreklu uz krūtīm, noslēdzot top 3 ar 129 (39+90) punktiem! Pilns Latvijas izlases sastāvs 2014. gada pasaules čempionātam:
Jeržābeka rupjā kļūda, bet paši neizdarām savu darbu
Latvija turnīru iesāka ar maču ar Somiju, kuru PČ ietvaros iepriekš nebija izdevies uzvarēt. Tas nozīmēja, ka pirmajā dienā ir iespējams “nošaut divus zaķus ar vienu šāvienu” – ne tikai pirmo reizi pieveikt somus PČ, bet arī elites divīzijas turnīru iesākt ar uzvaru. Pateicoties nedisciplinētai Somijas hokejistu spēlei (kopā deviņi noraidījumi), Latvija beidzot savu panāca, gūstot divus vārtus vairākumā un beigās triumfējot ar 3:2. Turpinājumā Latvijas fani cēla gaisa pilis – grupā vēl ir Vācija un Šveice, arī Baltkrievija un Kazahstāna. No “lielajām” izlasēm vēl bija krievi un ASV, kuras allaž esam uzskatījuši par pretiniekiem no “ņemamo” kategorijas. Teorijā varam iegūt vēl četras, pat piecas (!) uzvaras un cerēt uz pirmo vietu grupā un tad iegūt vājāku (jeb sava līmeņa) pretinieku “play-off” un tad jau cīņas par medaļām ir rokā. “Ne tik strauji”, teica hokeja dievs un Latvijas fani bija spiesti skaudri pamosties.
Vispirms mūsējiem bija tikšanās ar vāciešiem, kuri mūs nomētāja (33 pret 21 metienu). Lai gan divas reizes spējām atspēlēties, tomēr rezultātā zaudējums pamatlaikā ar 2:3. Sekoja deviņu vārtu trilleris pret Kazahstānu un trīs punktu uzvara ar 5:4. Arī turpinājumā tika demonstrēts rezultatīvs sniegums un ar 6:5 sakauti amerikāņi. Četros mačos trīs uzvaras un deviņi punkti nebija slikts pūrs turnīra turpinājumā. Vēlāk gan izrādījās, ka tie tā arī paliks vienīgie mūsu komandas punkti šajā PČ… Lai arī spējām izvirzīties vadībā pret Krieviju ar Aleksandru Ovečkinu priekšgalā, beigās sakāve ar 1:4. Bet tradēģija nebija notikusi. Priekšā divi mači vēl un labas cerības uz “play-off”.
Kā nākamie pretī nāca mājinieki baltkrievi. Mačs bija patiesi ar Holivudas trillera cienīgu horeogrāfiju, taču mums nelabvēlīgu. Iesākumā īsā laikā zaudēti divi vārti, esot iedzinējos 0:2. Otrajā periodā vienus vārtus atguvām, spēlējot lielajā vairākumā pieci pret trīs, taču galvenie notikumi norisinājās mača izskaņā. Latvija palielināja spiedienu un pēdējā minūtē no vārtu priekšas precīzs bija Kaspars Daugaviņš, taču viņa vārti grūti izskaidrojamā veidā netika ieskaitīti. Pamatojums – Ginta Meija atradies vārtsarga laukumā un viņam traucējis. Video visi var redzēt visu paši, cik ļoti viņš naturalizētajam kanādiešu vārtsargam Lalandam “traucēja”…
Beigās ielaista ripa tukšos vārtos un zaudējums 1:3. Tas ļāva tieši baltkrieviem iekļūt ¼ finālā. Latvijas cerības gan bija vēl dzīvas pirms noslēdzošās dienas. Pēdējais mačs ar Šveici, kurai pēc veiksmīga 2013. gada PČ, kur iegūts sudrabs, šajā gadā pagalam neveicās un palikts ārpus top 8 rindām. Matemātika bija vienkārša – uzvaram jebkādā veidā un izstumjam somus no “play-off”. Taču savu darbu tā arī nespējām paveikt, jau otrā peroda sākumā nonākot iedzinējos ar 0:3. Latvija uzsāka pakaļdzīšanos, bet vairāk kā divus vārtus nespēja tā arī gūt un beigās kapitulācija ar 2:3. Šveices lāsts PČ ietvaros turpinājās, bet mēs atkal palikām vienu soli aiz izslēgšanas mača (iem)…
Tas arī ieskandināja Teda Nolana ēras noslēgumu Latvijas izlasē. “Sausais” atlikums – divas 11. vietas (arī 2014.) un viena 10. Lai arī sapnis netika sasniegts, atmiņas palika labas par demonstrēto sniegumu izlases puišu izpildījumā. Tobrīd gan vēl neviens nenojauta, ka nākamie divi gadi atmetīs Latviju tālā un tālākā pagātnē.
Čempionāta zvaigznes
Interesanti, ka Somija, kura pateicoties Šveices uzvarai pār Latviju knapi iekļuva ¼ finalā, aizspēlējās līdz pat finālam, kur piekāpās Krievijai ar 2:5. Pirmajā kārtā viņi uzveica kanādiešus ar 3:2, kuri gan uz šo čempionātu bija aizsūtījuši gados jaunu sastāvu un bez daudz un lielām tā brīža zvaigznēm. Neskaitot Ovečkinu, vēlāk arī Jevgēņiju Malkinu, šis turnīrs bija zīmīgs ar to, ka tajā nebija vērojamas tik daudz pasaules augstākā līmeņa zvaigznes. Latvija gan to nespēja izmantot savā labā.
Rakstu sērija: “25 gadi pasaules čempionātu elitē”:
- raksts – “Latvijas debija spēcīgāko sabiedrībā. Piesakāmies skaļi”
- raksts – “1998. gads Šveicē – jauns formāts un pirmā sagrāve, sāpinām arī ASV”
- raksts – “1999. gada PČ – viens no rezultatīvākajiem, bet bez eiforijas”
- raksts – “PČ 2000. – vēsturiskā uzvara pār Krieviju un pirmā “play-off” spēle”
- raksts – “No varoņiem līdz peltajiem – augstais lidojums Sanktpēterburgā pēc gada piedzīvo smagu piezemēšanos”
- raksts – “Pirmo reizi imports – kāds bija 2002. gada pasaules čempionāts”
- raksts – “Viens solis aiz play-off” – Lindstrēms sāk sevi pierādīt”
- raksts – Atkārtots visu laiku labākais sasniegums. Ar to bija par maz, lai paturētu Lindstrēmu”
- raksts – “Beresņeva atgriešanās atlikums: cerība par “play-off” beidzas ar kaunu”
- raksts – “2006. gads Rīgā – nepiepildītās cerības, trenera pasūtīšana un nekārtības pret Kanādu”
- raksts – “Znaroka laiks pie izlases stūres varēja sākties. Sākums vājš.”
- raksts – “Notikumi Kanādā: Masaļskis kļūst par pirmo numuru un Ivanāna vienīgais PČ”
- raksts – “Vēsturiskās uzvaras pār Zviedriju un Šveici. Znaroku ieceļ varoņa kārtā”
- raksts – “Mērenais 2010. gads Znarokam tuvajā Vācijā”
- raksts – “Znaroka ēra noslēdzas ar kaunu Slovākijā”
- raksts – “Nolana laiks pie izlases stūres sākas ar Indraša atrašanu un PČ formāta maiņu”
- raksts – “PČ 2013: Nolans atkal dod iespēju jaunajiem – šoreiz Girgensonam un Gudļevskim”