Meistars Beļavskis kā treneris izlasi saulītē neieceļ: atskats uz 2015. gada PČ

10.05.2023

Līdz IIHF (International Ice Hockey Federation) rīkotā ikgadējā pasaules čempionāta hokejā sākumam, kas šogad no 12. līdz 28. maijam norisināsies divās valstīs – Latvijā, Rīgā un Somijā, Tamperē, spēles par medaļām aizvadot pie skandināviem, palikusi mazāk nekā nedēļa. Par godu tik lielam notikumam, ka Latvijai atkal ir radusies iespēja rīkot tik liela mēroga sacensības, piedāvājam katru dienu līdz pat čempionāta sākumam īsu rakstu sēriju: “25 pasaules čempionāti elitē”. Kur tiks apkopots svarīgākais par katru no 25 aizvadītajiem turnīriem, kamēr Latvijas izlase spēlē spēcīgākajā divīzijā.

Šoreiz rakstā atmiņas par 2015. gada pasaules čempionātu, kas norisinājās Čehijas pilsētās Prāgā un Ostravā. Jāatzīmē, ka tieši šajās vietās turnīrs norisinājās 11 gadus atpakaļ, kas Latvijai sagādāja laimīgas atmiņas – ieņemta 7. vieta vēl Kurta Lindstrēma vadībā. Šoreiz gan sajūtas pēc čempionāta noslēguma bija diamtetrāli pretējas. Lai gan, kā bieži piedzīvots, iesākām patiesi cerīgi…

Sastāva aprises

Ja pēdējos divos PČ bija ierasts, ka Edgars Masaļskis un Kristers Gudļevskis dalīja spēles laiku uz pusēm, jo otrais bija izvirzījies kā iepriekšējā trenera Teda Nolana “mīlulis”, tad tagad visa atbildība bija kā ierasts uz pirmā pleciem. Viņš arī nostāvēja vārtos visas septiņas čempionāta spēles, vienā tiekot nomainīts pret Ervīnu Muštukovu. Nacionālajā hokeja līgā (NHL) mums bija divi spēlētāji (Zemgus Girgensons un Ronalds Ķēniņš), kuri palīdzēt šoreiz nevarēja. Toties šis čempionāts iezīmējās ar to, ka tas bija pirmais kā komandas kapteinim Kasparam Daugaviņam. Otro gadu pēc kārtas par rezultatīvāko vīru kļuva Lauris Dārziņš,  Pilns Latvijas izlases sastāvs 2015. gada PČ:

Latvijas hokeja izlases sastāvs, 2015. gads.

Uzveikta Šveice, taču ar to ir par maz ceturtdaļfinālam

Čempionāts netika gaidīts ar lielām cerībām, ņemot vērā, ka līdzjutējiem likās nesaprotama Aleksandra Beļavska iecelšana galvenā trenera amatā. Publiski par viņa gaitām pēc hokejista karjeras bija zināms maz, un arī kā treneris viņš nemaz nebija tik ļoti pieredzējis. Tiesa, jau kuro gadu pēc kārtas mūsu apakšgrupā bija Vācija un Šveice – “ņemamās” komandas, kuras pēdējos gados nemaz tik ņemamas nebija. Turnīrs gan uzsākts ar sakāvi 1:6 pret zvaigžņoto Kanādas izlasi ar Sidniju Krosbiju, Metu Dušēnu, Džeisonu Specu, Klodu Žirū un Neitonu Makinonu ierindā. Izredžu uz uzvaru bija maz, jo izpildījām tikai 17 pret pretinieku 42 metieniem, turklāt arī kanādieši tikai vienu reizi noraidījās. Otrā spēle bija pret mājiniekiem čehiem pārpildītā Prāgas O2 arēnā. Lai arī mūsējie, divas reizes realizējot vairākumu spēja tikpat reizes izvirzīties vadībā (ar 1:0 un 2:1), mača otrajā pusē pretinieku pārākums meistarībā ņēma virsroku, pēc 60 nospēlētām minūtēm uz tablo rādot negatīvo 2:4. Tad vēl viens pēriens no granda, tikai šoreiz zviedru hokejistu personās 1:8, un mačs ar Šveici. Zinot, cik grūti ar viņiem bija gājis pēdējos gados, viegla spēle netika gaidīta. Tajā Latvija izvirzījās vadībā otrā perioda sākumā un rezultāts palika nemainīgs līdz spēles 58. minūtei, kad šveicieši panāca izlīdzinājumu. Pagarinājumā gan veiksmīgāki bija Latvijas hokejisti un uzvara ar 2:1.

Tas nozīmēja, ka visas iespējas mums vēl ir priekšā! Proti, mums ir palikuši mači ar Vāciju, Austriju un Franciju. Pirmajiem trillerī tika zaudēts ar 1:2, kaut vēl 12 minūtes līdz pamatlaika beigām bijām vadībā. Rezultātā uzvaras vārtus vācieši guva divas minūtes pirms pamatlaika beigām, paliekot pat bez punkta šajā cīņā. Ļoti nepatīkama sajūta, bet teorētiskas cerības kvalificēties “play-off” vēl pastāvēja. Bija jāuzvar abas atlikušās spēles pamatlaikā un jācer uz citiem sev veiksmīgiem iznākumiem. Tomēr ar austriešiem gāja smagi. Komanda saņēma astoņus noraidījumus un izpildīja tikai 18 metienus pret pretinieku 29 uz šī fakta fona. Papildlaikā gan izvilkta uzvara un 2:1. Arī ar frančiem tika spēlēts pagarinājums, taču šoreiz ar sliktām beigām 2:3, Daugaviņam nespējot komandu izglābt trešajā pagarinājumā pēc kārtas (iepriekšējos divos tieši viņš guva uzvaras vārtus), Latvijai zaudējot “bullīšos”.

Rūgtums par turnīra noslēgumu bija liels. Zinot, cik Latvijas izlasei grūti nāca uzvaras pār Šveici un tās bija retākas par 29. februāri, tad uzvarēt šos pretiniekus, bet palikt ārpus labāko astotnieka, bija uzskatāma par neveiksmi. Vēl vairāk sāli uz brūcēm uzbēra fakts, ja Latvija būtu uzvarējusi pamatlaikā Vāciju, Franciju un Austriju, ceturtdaļfinālā būtu mēs. Rezultātā nekas no tā netika izpildīts un iegūta neglaimojošā 13. vieta. 

Turklāt pēdējā mačā pat pastāvēja iespēja, ka mūsējie var izkirst no elites divīzijas. Lai tas notiktu, bija jāzaudē frančiem pamatlaikā, tad austrieši mums aizietu priekšā. Pēc trīs gadiem Nolana vadībā, kur ik gadu bija reālas cerības par ¼ finālu, kas gan nematerializējās, arī šeit turnīra ievadā tādas bija, taču noslēdzām gaužām vāji un ar vieglu izbīli. Tas arī bija vienīgais čempionāts Beļavskim pie Latvijas izlases stūres. Vairāk par viņa gaitām ziņu īsti tā arī nav pieejamu. Uzzinot, ka Beļavskim tiks meklēts aizstājējs, daudzi domāja – kas nu būs? Atgriezīsimies pie importa? Beigās Kirovs Lipmans izspēlēja kārtis savā stilā…

2015. gada PČ – viens no iespaidīgākajiem vēsturē

Kā gan citādāk to sauc, ja tas aizvien ir apmeklētākais PČ visā to vēsturē? Kopējais apmeklētāju skaits uz visām 64 spēlēm sastādīja 741 690 skatītāju, bet vidēji mačā tie bija 11 589 fani spēlē! Jāatzīmē, ka arī 2004. PČ, kas norinājās turpat, līdz šim bija top 3 apmeklētāko sarakstā, tagad esot ceturtajā vietā šajā radītājā. Čehijā hokeju mīl!

Tikmēr par čempioniem kļuva Kanāda, kur jau raksta ievadā nosaucām visas lielākās zvaigznes. Kanādieši finālā ar 6:1 sagrāva Oļega Znaroka un Harija Vītoliņa vadīto Krievijas izlasi, un pēc mača beigām arī izcēlās skandāls. Proti, pirms Kanādas himnas atskaņošanas liela daļa hokejistu devās jau uz tribīnēm, tādējādi neizrādot cieņu saviem pretiniekiem. Vēlāk gan Znaroks un izlases zvaigznes skaidrojās, ka neesot zinājuši, ka viņiem ir jāpaliek. Dīvaini, ņemot vērā to, ka Kanāda, neskatoties uz to, ka iepriekš divos finālos krieviem bija zaudējuši, allaž izrādīja cieņu saviem pretiniekiem.

RAKSTU SĒRIJA: “25 GADI PASAULES ČEMPIONĀTU ELITĒ”:

1. raksts – “Latvijas debija spēcīgāko sabiedrībā. Piesakāmies skaļi”
2. raksts – “1998. gads Šveicē – jauns formāts un pirmā sagrāve, sāpinām arī ASV”
3. raksts – “1999. gada PČ – viens no rezultatīvākajiem, bet bez eiforijas”
4. raksts – “PČ 2000. – vēsturiskā uzvara pār Krieviju un pirmā “play-off” spēle”
5. raksts – “No varoņiem līdz peltajiem – augstais lidojums Sanktpēterburgā pēc gada piedzīvo smagu piezemēšanos”
6. raksts – “Pirmo reizi imports – kāds bija 2002. gada pasaules čempionāts”
7. raksts – “Viens solis aiz play-off” – Lindstrēms sāk sevi pierādīt”
8. raksts – “Atkārtots visu laiku labākais sasniegums. Ar to bija par maz, lai paturētu Lindstrēmu”
9. raksts – “Beresņeva atgriešanās atlikums: cerība par “play-off” beidzas ar kaunu”
10.  raksts – “2006. gads Rīgā – nepiepildītās cerības, trenera pasūtīšana un nekārtības pret Kanādu”
11. raksts – “Znaroka laiks pie izlases stūres varēja sākties. Sākums vājš.”
12. raksts – “Notikumi Kanādā: Masaļskis kļūst par pirmo numuru un Ivanāna vienīgais PČ”
13.  raksts – “Vēsturiskās uzvaras pār Zviedriju un Šveici. Znaroku ieceļ varoņa kārtā”
14. raksts – “Mērenais 2010. gads Znarokam tuvajā Vācijā”
15. raksts – “Znaroka ēra noslēdzas ar kaunu Slovākijā”
16. raksts – “Nolana laiks pie izlases stūres sākas ar Indraša atrašanu un PČ formāta maiņu” 
17. raksts – “PČ 2013: Nolans atkal dod iespēju jaunajiem – šoreiz Girgensonam un Gudļevskim”
18. raksts – “Minskā tiesneši pavelk “aiz ausīm” mājiniekus – atskats uz 2014. gada PČ“