Izlases augstākais punkts ar Hārtliju sasniegts jau otrajā piegājienā

11.05.2023

Līdz IIHF (International Ice Hockey Federation) rīkotā ikgadējā pasaules čempionāta hokejā sākumam, kas šogad no 12. līdz 28. maijam norisināsies divās valstīs – Latvijā, Rīgā un Somijā, Tamperē, spēles par medaļām aizvadot pie skandināviem, palikušas divas dienas. Par godu tik lielam notikumam, ka Latvijai atkal ir radusies iespēja rīkot tik liela mēroga sacensības, piedāvājam katru dienu līdz pat čempionāta sākumam īsu rakstu sēriju: “25 pasaules čempionāti elitē”. Kur tiks apkopots svarīgākais par katru no 25 aizvadītajiem turnīriem, kamēr Latvijas izlase spēlē spēcīgākajā divīzijā.

Tuvojamies aizvien tuvāk rakstu sērijas noslēgumam. Šoreiz atskatīsimies uz 2018. gada pasaules čempionātu, kurš pirmo reizi norisinājās Dānijā (Kopenhāgenā un Herningā). Kas interesanti – Dānija par tiesībām rīkot šo turnīru fināla balsojumā pārspēja tieši Latviju un izdarīja to ar milzīgu balsu pārsvaru 95-12. Zīmīgi, ka par tiesībām rīkot 2017. gada PČ abas konkurentes bija iepriekš pieteikušās organizēt kopā. Lai nu kā, šis bija otrais Boba Hārtlija gads pie izlases stūres un tika atkārtotas visu laiku labākais rezultāts izcīnīto uzvaru skaita ziņā – četras. Visi spēlētāji kā viens apgalvoja, ka aizvien labāk saprot trenera prasības un darba stilu, tāpēc šogad viss būšot vēl labāk! Vārdi beidzot piepildījās.

Latvijas hokeja izlases spēlētāji.

Bobs atklāj Balceru un Bļugeru

Šis bija debijas čempionāts Rūdolfam Balceram, kurš sevi uzreiz pieteica kā vienu no izlases līderiem. Vārtos kā pirmais numurs darbojās Elvis Merzļikins, kurš to darīja to lieliski, kurš gan ielaistajos vārdos (vismazāk) un atvairīto metienu procentā atradās starp turnīra top 4. Ierindā bija arī Teodors Bļugers, kurš tāpat kā Balcers, Nacionālajā hokeja līgā (NHL) vēl nebija debitējis, taču tas notika uzreiz nākamajā sezonā. Pilns Latvijas izlases sastāvs 2018. gada PČ:

Latvijas hokeja izlases sastāvs, 2018. gads.

Kaut kas neticams – punkti sešās no septiņām spēlēm

Latvija šo čempionātu sāka ar maču pret Norvēģiju – valsti, kur izaudzis un pilnveidojies Balcers. Mūsējiem gan mačs iesākās neveiksmīgi, jau 13. minūtē rezultātam uz tablo vēstot 0:2. Hārtlija vīri gan atrada spēkus un rezultātu izlīdzināja, spēlei nonākot papildlaikā. Tur sekoja Balcera meistarstiķis, un šie vārti tika atzīti par vieniem no skaistākajiem turnīrā un nodrošināja Latvijai divu punktu uzvaru ar 3:2 OT. Labs sākums, tomēr visiem gribējās trīs, nevis divus punktus. Bet labi, ka nav nulle. Nākamajā spēlē vārtos stājās Gudļevskis, kurš kopā ar laukuma spēlētājiem saņēma kārtīgu pērienu no Somijas – 1:8, sešus punktus (2+4) gūstot Sebastianam Āho, kas bija trešdaļa no visiem viņiem turnīrā gūtajiem. Galva netika nokārta un nākamajā mačā ar 5:0 sagrauta Dienvidkoreja. Tad nāca ASV, kur mačs aizgāja atkal līdz papildlaikam un tika zaudēts vien tajā, ielaižot vārtus mazākumā – 2:3. Tomēr seši punkti ir kabatā un priekšā vēl cīņas ar tiešajiem konkurentiem Vāciju. Latvija šo maču aizvadīja ļoti disciplinēti, saņemot noraidījumus vien divas reizes, kamēr pretinieki septiņas. Tiesa, neviens vairākums tā arī netika realizēts, bet mūsējiem tas netraucēja izcīnīt svarīgu uzvaru pamatlaikā ar 3:1.

Turpmākā notikumu attīstība potenciāli izskatījās ļoti spoža. Varonīgi atkal cīnījāmies ar Kanādu, kur Hārtlijs nekautrējās uzticēties Kristeram Gudļevskim pēc viņa superspēles Sočos 2014. gadā, cerot uz tās atkārtojumu. Lai arī bija pagājis kāds laiks kopš tā brīža, arī šoreiz Kristers nepievīla – atvairīti 33 metieni un Latvija zaudēja vien papildlaikā, mūs apspēlējot Konoram Makdeividam – 1:2. Lai gan Latvijai uz to brīdi bija 10 punkti, mājiniekiem dāņiem bija par vienu vairāk. Tas nozīmēja – der jebkāda uzvara un pēdējais “play-off” dalībnieks no šīs grupas tiks noskaidrots šajā mačā. Palīdzēja arī fakts, ka vācieši turnīra ievadā zaudēja ne tikai Latvijai, bet arī dāņiem un norvēģiem. Spēle ar Dāniju raisīja bažas viena iemesla dēļ – uz tās tiesāšanu tika nozīmēts Latvijā nīstais čehu tiesnesis Antoņins Jeržābeks, kurš 2014. gadā Minskā “nozaga” tieši spēlē pret mājiniekiem nozaga mūsējiem tīru vārtu guvumu pamatlaika izskaņā, kas vēlāk patraucēja iekļūt ¼ finālā. Šoreiz gan tiesnesis nebija galvenā figūra laukumā, bet Latvija svinēja uzvaru ar 1:0, pateicoties Indraša vārtiem jau pirmajā periodā! 13 punkti un Latvija pēc 9 gadu pārtraukuma atkal iekļuva “play-off”.

Un cik tur trūka, lai parūpētos par sensāciju arī tur. Jā, mūsējie tā arī nespēja nevienā brīdī izvirzīties vadībā, taču spēle bija saspringta līdz pēdējam brīdim, beigās atzīstot, kā vēlāk izrādīsies, nākamo čempionu pārākumu ar 2:3. Kauna sajūtas nebija, tieši pretēji – Bobs Hārtlijs tagad oficiāli vairumā mājsaimniecību Latvijas administratīvajā teritorijā un trimdā apgūtajās platībās tika iecelts dieva vietā! Nu, tik viss būs un nākamajam mērķim jābūt medaļu ņemšanai! Taču notika pretējais. Boba iesaiste izlases darbā nākamajos gados tikai samazinājās, nevis palielinājās, kā sākotnēji to vēlējās LHF vadība. Iemesls pavisam vienkāršs – krievu nauda Omskas “Avangard” klubā. Tiesa, Hārtijs vēl komandu vadīs divos pasaules čempionātos. Kādi tie bija, par to jau mūsu noslēdzošajos stāstos.

Trīs pusfinālistes no Latvijas grupas un fināliste Šveice

Šis turnīrs bija zīmīgs ar to, ka finālā iekļuva Šveices izlase, kuru zviedri spēja nolauzt tikai pēc spēles metienu sērijā un svinēt uzvaru ar 3:2. Par bronzas medaļām savukārt cīnījās vēl divas mūsu grupas izlases. Ceturtdaļfināla mači bija zīmīgi ar to, ka visi noslēdzās tikai ar vienu vārtu starpību! Iespaidīgi.

Neskaitot jau nosaukto Makdeividu un Āho, starp turnīra lielākajām zvaigznēm noteikti ir minams arī Patriks Keins (ASV), kurš ieguva čempionāta vērtīgākā spēlētāja balvu, bet jāteic, ka arī viņa rezultativitāte bija iespaidīga – 20 (8+12) punkti! Balvas iegūšanai noteikti palīdzēja arī fakts, ka amerikāņi ieguva bronzas godalgas.

Zveidrijas hokeja izlase, 2018. gads.

RAKSTU SĒRIJA: “25 GADI PASAULES ČEMPIONĀTU ELITĒ”:

1. raksts – “Latvijas debija spēcīgāko sabiedrībā. Piesakāmies skaļi”
2. raksts – “1998. gads Šveicē – jauns formāts un pirmā sagrāve, sāpinām arī ASV”
3. raksts – “1999. gada PČ – viens no rezultatīvākajiem, bet bez eiforijas”
4. raksts – “PČ 2000. – vēsturiskā uzvara pār Krieviju un pirmā “play-off” spēle”
5. raksts – “No varoņiem līdz peltajiem – augstais lidojums Sanktpēterburgā pēc gada piedzīvo smagu piezemēšanos”
6. raksts – “Pirmo reizi imports – kāds bija 2002. gada pasaules čempionāts”
7. raksts – “Viens solis aiz play-off” – Lindstrēms sāk sevi pierādīt”
8. raksts – “Atkārtots visu laiku labākais sasniegums. Ar to bija par maz, lai paturētu Lindstrēmu”
9. raksts – “Beresņeva atgriešanās atlikums: cerība par “play-off” beidzas ar kaunu”
10.  raksts – “2006. gads Rīgā – nepiepildītās cerības, trenera pasūtīšana un nekārtības pret Kanādu”
11. raksts – “Znaroka laiks pie izlases stūres varēja sākties. Sākums vājš.”
12. raksts – “Notikumi Kanādā: Masaļskis kļūst par pirmo numuru un Ivanāna vienīgais PČ”
13.  raksts – “Vēsturiskās uzvaras pār Zviedriju un Šveici. Znaroku ieceļ varoņa kārtā”
14. raksts – “Mērenais 2010. gads Znarokam tuvajā Vācijā”
15. raksts – “Znaroka ēra noslēdzas ar kaunu Slovākijā”
16. raksts – “Nolana laiks pie izlases stūres sākas ar Indraša atrašanu un PČ formāta maiņu” 
17. raksts – “PČ 2013: Nolans atkal dod iespēju jaunajiem – šoreiz Girgensonam un Gudļevskim”
18. raksts – “Minskā tiesneši pavelk “aiz ausīm” mājiniekus – atskats uz 2014. gada PČ“
19. raksts – “Meistars Beļavskis kā treneris izlasi saulītē neieceļ: atskats uz 2015. gada PČ”
20. raksts – “Beresņeva trešā atgriešanās rezultātu nedod: 2016. gada PČ atskaņas”
21. raksts – “Hārtlija cikls sācies. Sākumā visi viņu vēlas iecelt teju dieva kārtā”