Hārtlija cikls sācies. Sākumā visi viņu vēlas iecelt teju dieva kārtā

11.05.2023

Līdz IIHF (International Ice Hockey Federation) rīkotā ikgadējā pasaules čempionāta hokejā sākumam, kas šogad no 12. līdz 28. maijam norisināsies divās valstīs – Latvijā, Rīgā un Somijā, Tamperē, spēles par medaļām aizvadot pie skandināviem, palikušas skaitītas dienas. Par godu tik lielam notikumam, ka Latvijai atkal ir radusies iespēja rīkot tik liela mēroga sacensības, piedāvājam katru dienu līdz pat čempionāta sākumam īsu rakstu sēriju: “25 pasaules čempionāti elitē”. Kur tiks apkopots svarīgākais par katru no 25 aizvadītajiem turnīriem, kamēr Latvijas izlase spēlē spēcīgākajā divīzijā.

Šajā materiālā ir pienācis laiks atskatīties uz pirmo pasaules čempionātu, kur pie izlases stūres sāka strādāt Stenlija kausa ieguvējs 2001. gadā ar Kolorādo “Avalanche” Bobs Hārtlijs. Tas notika 2017. gada pasaules čempionātā, kas norisinājās divās valstīs – Francijā un Vācijā, mūsējiem spēlējot otrajā un izšķirošo cīņu par ceturtdaļfinālu aizvadot tieši ar mājiniekiem. Boba vadībā jau pirmajā turnīrā pirmo reizi vēsturē tika izcīnītas trīs uzvaras tikpat pirmajos mačos. Turpinājums gan diemžēl aizgāja pēc Latvijas nepatīkamās hokeja klasikas žanra…

Bobs Hartlijs.

Sākam iespaidīgi, beigas kā ierasts…

Šis bija turnīrs, kurā par skaidru pirmo numuru vārtos iezīmējās Elvis Merzļikins. Ierastais kodols veterānu izskatā bija tas, kas arī deva lielāko artavu komandas panākumos. Komanda bija apņēmības pilna pēc dažiem “tukšajiem” gadiem reabilitēties ar uzviju. Pārmaiņas izlases ģērbtuvē nāca par labu. Pilns Latvijas izlases sastāvs 2017. gada PČ:

Latvijas hokeja izlases sastāvs, 2017. gads.

Turnīrs tika iesākts ar “sauso” uzvaru pār Dāniju ar 3:0, ar diviem goliem izceļoties Mikam Indrašim. Turpinājums bija tikpat patīkams, kad ar 3:1 pieveikta Slovākija, turklāt visi vārti gūti skaitliskajā vairākumā, uz ko tik lielu akcentu sagatavošanās posmā lika Hārtijs. Sekoja mačs ar Itāliju, kurā šķita, ka sagaidāma viegla pastaiga. Ja ne Andris Džeriņš un divi viņa vārti, no kuriem otrie pusotru minūti pirms pamatlaika beigām, beigties varēja visādi… bet beidzās ar 2:1 un trīs punktiem turnīra tabulā. Tas nozīmēja, ka Latvija pirmo reizi elites divīzijas turnīrā to bija sākusi ar trīs secīgām uzvarām.

Fani jau korķēja vaļā šampanieti, domājot, ka ceturtdaļfināls ir neizbēgams. Taču tas aizmuka. Vispirms divas reizes nespējām noturēt divu vārtu pārsvaru pret ASV (2:0 un 3:1 mača gaitā), zaudējot beigās tieši ar diviem vārtiem – 3:5. Iespēja garantēt “play-off” jau priekšlaicīgi tika palaista garām. Tālāk sekoja pēriens no krieviem ar 0:5.

Izšķirošais mačs no Latvijas hokeja klasikas: spēles likme – ¼ fināls, bet pretinieki – Vācija (vai citos gadījumos Šveice). Tikai šoreiz vācieši spēlēja mājās, pārpildītā Ķelnes arēnā. Spēle bija īsts trilleris, nepārspīlējot šī vārda nozīmi! Pirmajā periodā vārti netika gūti, taču otrā vidū Vācija ar 27 sekunžu intervālu panāca sev labvēlīgo 2:0. Hārtlijs gan atrada īstos vārdus, ko pateikt hokejistiem, un pareizās kombinācijas, kuras zīmēt uz tāfeles, lai iedvesmotu mūsu puišus uz atspēlēšanos. Spēles 49. minūtē tas arī notika, Jānim Spruktam panākot 2:2.

Četras minūtes līdz pamatlaika beigām atkal iespīdējas Džeriņa zvaigzne un Latvija jau vadībā – 3:2. Taču, kā jau ierasts pēdējos gados, izlaista uzvara no rokām, mājiniekiem ļaujot izlīdzināt rezultātu 33 sekundes līdz pamatlaika noslēgumam. Arī “bullīšos” bija drāma, jo abas puses pirmos divos mēģinājumos bija nesekmīgas, latvieši arī trešajā, bet vācieši tur bija precīzi – rezultātā 4:3 un tieši Vācija dodas uz mūsu noskatīto ¼ finālu… 

Sāpes lielas, bet daudz kas tika piedots, jo tas bija pirmais Hārtlija čempionāts, turklāt abos iepriekšējos komanda bija palikusi 13. vietā. Nevar taču visu vēlēties uzreiz, vai ne? Tāpēc tik gaidīts līdz nākamajam gadam un… tur jau notika tas, ko visi gaidīja!

Boba efekts

Hārtlija piesaistīšana bija viens no tobrīd jaunās Latvijas Hokeja federācijas (LHF) vadības Aigara Kalvīša kā prezidenta un Viestura Koziola kā ģenerālsekretāra un citu darboņu pirmajiem darbiem. Mērķis bija izmantot kanādiešu speciālista prasmes un kvalitātes visos līmeņos, lai sakārtotu Latvijas hokeja saimniecību. Sākums bija labs – pēc divu gadu pauzes bijām vistuvāk pēdējos gados (kaut gan arī tur iespēju teorijā netrūka), lai iekļūtu “play-off”, un arī spēlētāju vidū valdīja pozitīvas emocijas par Hārtlija darba stilu un jaunievedumiem. No otras puses pieredzējušāki spēlētāji neoficālās sarunās nereti pauda neapmierinātību ar Hārtlija stilu, proti – visur piekasās un piesienas, jāatstrādā ir katra mazākā detaļa, kas nereti rezultējās garos treniņos uz ledus. Tomēr tas bija tikai mazs sāna troksnis, kas patiesi lielu neapmierinātību neraisīja. Par to, ka, gadiem ejot, Hārtlija klātbūtne palika aizvien retāka nekā varbūt LHF cerēja, jau ir cits stāsts nākamajos rakstos.

Latvia (@LHF_lv) & Bob Hartley agree to terms for five-year deal as head coach of the Latvian men’s national team. https://t.co/4OFXuERVXt pic.twitter.com/oBMFGPvAWO

— IIHF (@IIHFHockey) August 25, 2017

Čempionāta īpašās iezīmes

No mūsējiem noteikti jāizceļ Elvja Merzļikina sniegums. Ar 93,44% atvairīto pretinieku metienu viņš bija ceturtajā vietā starp visiem čempionāta vārtsargiem šajā rādītājā. Tikmēr par čempioniem pirmo reizi kopš 2013. gada kļuva Zviedrijas hokejisti, kas pēc spēles metienu sērijā kopējā rezultātā ar 2:1 uzveica Kanādas izlasi ar vairākam NHL zvaigznēm ierindā. Tiesa, arī zviedriem tādu netrūka, bet par turnīra MVP tika atzīts viņu uzbrucējs Viljams Nīlanders. Kā vēlāk izrādīsies, arī nākamajā gadā zviedri paņems zeltu, bet cik maz tur trūka, lai viņiem kāju priekšā būtu aizlikuši latvieši…

Zviedrijas hokeja izlase, 2017. gads.

RAKSTU SĒRIJA: “25 GADI PASAULES ČEMPIONĀTU ELITĒ”:

1. raksts – “Latvijas debija spēcīgāko sabiedrībā. Piesakāmies skaļi”
2. raksts – “1998. gads Šveicē – jauns formāts un pirmā sagrāve, sāpinām arī ASV”
3. raksts – “1999. gada PČ – viens no rezultatīvākajiem, bet bez eiforijas”
4. raksts – “PČ 2000. – vēsturiskā uzvara pār Krieviju un pirmā “play-off” spēle”
5. raksts – “No varoņiem līdz peltajiem – augstais lidojums Sanktpēterburgā pēc gada piedzīvo smagu piezemēšanos”
6. raksts – “Pirmo reizi imports – kāds bija 2002. gada pasaules čempionāts”
7. raksts – “Viens solis aiz play-off” – Lindstrēms sāk sevi pierādīt”
8. raksts – “Atkārtots visu laiku labākais sasniegums. Ar to bija par maz, lai paturētu Lindstrēmu”
9. raksts – “Beresņeva atgriešanās atlikums: cerība par “play-off” beidzas ar kaunu”
10.  raksts – “2006. gads Rīgā – nepiepildītās cerības, trenera pasūtīšana un nekārtības pret Kanādu”
11. raksts – “Znaroka laiks pie izlases stūres varēja sākties. Sākums vājš.”
12. raksts – “Notikumi Kanādā: Masaļskis kļūst par pirmo numuru un Ivanāna vienīgais PČ”
13.  raksts – “Vēsturiskās uzvaras pār Zviedriju un Šveici. Znaroku ieceļ varoņa kārtā”
14. raksts – “Mērenais 2010. gads Znarokam tuvajā Vācijā”
15. raksts – “Znaroka ēra noslēdzas ar kaunu Slovākijā”
16. raksts – “Nolana laiks pie izlases stūres sākas ar Indraša atrašanu un PČ formāta maiņu” 
17. raksts – “PČ 2013: Nolans atkal dod iespēju jaunajiem – šoreiz Girgensonam un Gudļevskim”
18. raksts – “Minskā tiesneši pavelk “aiz ausīm” mājiniekus – atskats uz 2014. gada PČ“
19. raksts – “Meistars Beļavskis kā treneris izlasi saulītē neieceļ: atskats uz 2015. gada PČ”
20. raksts – “Beresņeva trešā atgriešanās rezultātu nedod: 2016. gada PČ atskaņas”