Beresņeva trešā atgriešanās rezultātu nedod: 2016. gada PČ atskaņas

10.05.2023

Līdz IIHF (International Ice Hockey Federation) rīkotā ikgadējā pasaules čempionāta hokejā sākumam, kas šogad no 12. līdz 28. maijam norisināsies divās valstīs – Latvijā, Rīgā un Somijā, Tamperē, spēles par medaļām aizvadot pie skandināviem, palikušas skaitītas dienas. Par godu tik lielam notikumam, ka Latvijai atkal ir radusies iespēja rīkot tik liela mēroga sacensības, piedāvājam katru dienu līdz pat čempionāta sākumam īsu rakstu sēriju: “25 pasaules čempionāti elitē”. Kur tiks apkopots svarīgākais par katru no 25 aizvadītajiem turnīriem, kamēr Latvijas izlase spēlē spēcīgākajā divīzijā.

Šoreiz atskatīsimies uz 2016. gada čempionātu, kas norisinājās Krievijā (Maskavā un Sanktpēterburgā), kur trešo reizi pie izlases stūres atgriezās Leonīds Beresņevs. Tas raisīja neizpratni hokeja sabiedrībā. Vai tiešām Kirovs Lipmans nevēlējās pavērt nedaudz maciņu un izlasei atkal piesaistīt ārzemnieku, ko Latvijā sāka vēlēties aizvien vairāk pēc Teda Nolana laika. Kā izrādījās, līdz tam bija nedaudz jāpagaida un imports uz izlases komandtiltiņa tiks atgriezts. Tikai ne ar Kirova rokām… Par dzinuli tam kalpoja šajā čempionātā demonstrētais sniegums, kas nebija pārāk veiksmīgs, ja skatāmies no iegūtās vietas noslēgumā. Vēlāk arī sekoja izmaiņas Latvijas Hokeja federācijas (LHF) vadībā. Bet par to nedaudz vēlāk.

Pirmais Merzļikinam – dzimst zvaigzne

Tas bija pirmais turnīrs pieaugušo izlases kreklā Elvim Merzļikinam, pēc gada pārtraukuma PČ uzspēlēja arī Zemgus Girgensons. Kā ierasts, lielāko daļu sastāva veidoja Rīgas “Dinamo” hokejisti. Pilns Latvijas izlases sastāvs:

Latvijas hokeja izlases sastāvs, 2016. gads.

Kā jau tas ierasts Latvijas hokeja klasikā, tad čempionātu uzsākām cerīgi. Vārtos bija debitants Merzļikins un ar Zviedriju nocīnījāmies godam, zaudējot vien papildlaikā ar 1:2. Punkts izcīnīts un tas tika izdarīts arī nākamajā spēlē ar Čehiju, kur rezultāts bija 3:4 un zaudēts “bullīšos”. Divi punkti pēc pirmajām divām spēlēm ar grandiem izskatījās kā labs pieteikums ceturtdaļfinālam, ņemot vērā, ka cīņas ar tiešajiem konkurentiem vēl bija priekšā. Sekoja zaudējums krieviem ar 0:4 un rezultatīvā mačā atkal atzīts Šveices pārākums ar 4:5. Tiesa, mača gaitā Latvija spēja atspēlēt trīs vārtu deficītu (0:3), vēlreiz panākt izlīdzinājumu (4:4), taču liktenīgie vārti ielaisti pusotru minūti pirms pamatlaika beigām… tas arī bija viss šajā mačā. Sāpīgs jo sāpīgs zaudējums. Kas situāciju padarīja vēl sāpīgāku – iepriekšējo gadu čempionātos Latvija jau diezgan regulāri bija piedzīvojusi šāda veida zaudējumus, kur izlaists no rokām punkts vai uzvara.

Cerības gan vēl bija, jo atlika spēlēt ar Dāniju, Kazahstānu un Norvēģiju. Pirmajiem zaudēts pēcspēles metienu sērijā 2:3, kas vēlāk izrādīsies liktenīgs zaudējums cīņā par ¼ finālu. Pret otrajiem uzvara pamatlaikā 2:1 un cerība vēl bija dzīva. Visam, kam bija jānotiek – Latvijai jāuzvar Norvēģiju un Dānijai jāzaudē kazahiem. Tas gan nenotika, jo Latvija zaudēja ar 1:3 un dāņi savu darbu paveica ar 4:1. Saprotams, ka pēc diviem izcīnītiem punktiem pret vieniem no turnīra favorītiem čempionāta ievadā, zaudējumi sava līmeņa komandām (mūsu valstī vismaz cilvēkiem tā labpatika uzskatīt) bija divtik sāpīgi. Tā bija viena no pēdējo gadu Latvijas izlases tendencēm, kas bija vērojama mūsu elites divīzijas pirmsākumu apgūšanas laikos. Uz mirkli tā bija pazudusi, bet tagad atnāca atpakaļ pilnā “krāšņumā”.

Notikumu ķēde pēc čempionāta

Līdzjutēji atkal bija nokaitināti par dotajām veltajām cerībām un arī Lipmans nebija mierā ar Beresņeva darbu. Tiesa, uzreiz atlaists viņš netika, taču vēlāk vasarā, kad bija paredzēta olimpisko spēļu kvalifikācija Rīgā, konflikts sasniedza augstāko punktu nedēļu pirms šī paredzētā notikuma un Beresņevs pateica stingru “nē” Lipmanam, paziņojot, ka komandu nevadīs. Runā, ka nesaprašanās esot bijusi par valūtas transakciju apjoma apmēriem trenera bankas kontā… Lai nu kāda būtu kura taisnība, tas nozīmēja, ka nedēļu pirms svarīgā turnīra Latvija palika bez galvenā trenera. Haoss, bardaks… Rezultātā mūsējie nespēja kvalificēties lielākajam četrgades sporta notikumam, un tas iezīmēja pārmaiņu vēsmas Latvijas hokeja federācijā. Neilgi pēc OS kvalifikācijas, bija paredzēts LHF kongress. Lipmans nekautrējās pirms tā publiski izteikties, ka ir drošs par savu pārvēlēšanu prezidenta amatā. Taču notika galma apvērsums…

Aizmuguriski ar Viestura Koziola rokām ar biedriem tika panākta vienošanās, ka Lipmanu šajā amatā nomainīs Aigars Kalvītis. Vēlāk Lipmans šo situāciju raksturoja kā šoku, bet jaunā LHF vadība nolēma, ka ir pienācis laiks veikt kardinālas pārmaiņas. Tā Latvija sev uz nākamajiem pieciem gadiem ieguva treneri, kurš bija triumfējis arī Stenlija kausa izcīņā un nosaukts par labāko NHL. Jā, pēc 2016. gada PČ izlasē sākās Hārtlija ēra!

Long-time NHL coach Bob Hartley will lead Latvian national team at the #IIHFWorlds. https://t.co/FnLmi0lQeR
Photo: Perren / @hockeyfans_ch pic.twitter.com/nRbt4S63SV

— IIHF (@IIHFHockey) December 20, 2016

Kanāda atriebjas Krievijai ar zeltu viņu mājās

Atcerēsimies 2008. gada PČ Kanādā, Halifaksā un Kvebekā. Tas palicis līdz šim tā arī vienīgais čempionāts, kas rīkots Kanādā. Togad fināls bija tieši kanādieši pret krieviem, uzvaras laurus plūcot otrajiem. Beigās klasiskajam finālam kāju priekšā pielika somi, kuri krievus pusfinālā uzveica ar 3:1. Par čempioniem tika kronēti Kanādas hokejisti, kuriem ierindā bija Konors Makdeivids (tobrīd 19 gadi), Mets Dušēns, Korijs Perijs un daudzas citas zvaigznes. Savukārt Krievijai, kuru aizvien vadīja Znaroks, atlika samierināties ar bronzas godalgām. Vājš mierinājums, ka tika sagrauti politiskie pretinieki amerikāņi ar 7:2.

Kanādas hokeja izlase, 2016. gads.

RAKSTU SĒRIJA: “25 GADI PASAULES ČEMPIONĀTU ELITĒ”:

1. raksts – “Latvijas debija spēcīgāko sabiedrībā. Piesakāmies skaļi”
2. raksts – “1998. gads Šveicē – jauns formāts un pirmā sagrāve, sāpinām arī ASV”
3. raksts – “1999. gada PČ – viens no rezultatīvākajiem, bet bez eiforijas”
4. raksts – “PČ 2000. – vēsturiskā uzvara pār Krieviju un pirmā “play-off” spēle”
5. raksts – “No varoņiem līdz peltajiem – augstais lidojums Sanktpēterburgā pēc gada piedzīvo smagu piezemēšanos”
6. raksts – “Pirmo reizi imports – kāds bija 2002. gada pasaules čempionāts”
7. raksts – “Viens solis aiz play-off” – Lindstrēms sāk sevi pierādīt”
8. raksts – “Atkārtots visu laiku labākais sasniegums. Ar to bija par maz, lai paturētu Lindstrēmu”
9. raksts – “Beresņeva atgriešanās atlikums: cerība par “play-off” beidzas ar kaunu”
10.  raksts – “2006. gads Rīgā – nepiepildītās cerības, trenera pasūtīšana un nekārtības pret Kanādu”
11. raksts – “Znaroka laiks pie izlases stūres varēja sākties. Sākums vājš.”
12. raksts – “Notikumi Kanādā: Masaļskis kļūst par pirmo numuru un Ivanāna vienīgais PČ”
13.  raksts – “Vēsturiskās uzvaras pār Zviedriju un Šveici. Znaroku ieceļ varoņa kārtā”
14. raksts – “Mērenais 2010. gads Znarokam tuvajā Vācijā”
15. raksts – “Znaroka ēra noslēdzas ar kaunu Slovākijā”
16. raksts – “Nolana laiks pie izlases stūres sākas ar Indraša atrašanu un PČ formāta maiņu” 
17. raksts – “PČ 2013: Nolans atkal dod iespēju jaunajiem – šoreiz Girgensonam un Gudļevskim”
18. raksts – “Minskā tiesneši pavelk “aiz ausīm” mājiniekus – atskats uz 2014. gada PČ“
19. raksts – “Meistars Beļavskis kā treneris izlasi saulītē neieceļ: atskats uz 2015. gada PČ”