Znaroka ēra Latvijas izlasē noslēdzas ar kaunu Slovākijā
Līdz IIHF (International Ice Hockey Federation) rīkotā ikgadējā pasaules čempionāta hokejā sākumam, kas šogad no 12. līdz 28. maijam norisināsies divās valstīs – Latvijā, Rīgā un Somijā, Tamperē, spēles par medaļām aizvadot pie skandināviem, palikušas mazāk nekā divas nedēļas. Par godu tik lielam notikumam, ka Latvijai atkal ir radusies iespēja rīkot tik liela mēroga sacensības, piedāvājam katru dienu līdz pat čempionāta sākumam īsu rakstu sēriju: “25 pasaules čempionāti elitē”. Kur tiks apkopots svarīgākais par katru no 25 aizvadītajiem turnīriem, kamēr Latvijas izlase spēlē spēcīgākajā divīzijā.
Esam atskatījušies jau uz daudziem turnīriem (skatīt materiāla beigās), taču 2011. gada pasaules čempionāts, kas norisinājās divās Slovākijas pilsētās Bratislavā un Košicē, paliks atmiņa ne ar tām labākajām emocijām. Latvijai bija jācīnās par palikšanu augstākajā divīzijā, bet pēc turnīra no amata aizgāja Oļegs Znaroks.
Sastāvs – kā vienmēr varam vēlēties vairāk
Saprotams, ka tādai izlasei kā Latvija, katra Nacionālās hokeja līgas (NHL) pārstāvja piesaistīšana uz čempionātu ir zelta vērtē. Tobrīd pasaules spēcīgākā hokeja gaisu vismaz uz vienu spēli sajuta četri vīri, bet neviens no tiem nevarēja palīdzēt. Bija jāiztiek ar esošajiem spēkiem. It kā cerība bija uz Rīgas “Dinamo” maizi pelnojašiem kadriem ņemot vērā Kontinentālās hokeja līgas (KHL) augsto līmeni. Viņi beigās arī kļuva par galveno spēku, sasniedzot vairāk nekā pusi no sastāva. Īpašs šis turnīrs ir ar to, ka tajā debitēja Ronalds Ķēniņš – šobrīd pārbaudīta un uzticama izlases vērtība. Pilnu Latvijas izlases sastāvu 2011. gada PČ var aplūkot šeit.
Vēl viena smaga apakšgrupa Znaroka vadībā. Spriedze netiek izturēta
Šoreiz apakšgrupu sadalījums jau pirms pirmās spēles šķita sarežģīts. Latvija tika vienā grupā ar Čehiju, Somiju un Dāniju. Pirmajā mačā pret čehiem, lai arī atkal spējām divas reizes izvirzīties vadībā (1:0 un 2:1), laurus plūca pretinieki, mačam noslēdzoties ar 2:4. Otrajā PČ pēc kārtas spējām cīnīties kā līdzīgs ar līdzīgu ar Somiju, šoreiz pie tam “aizķerot” punktu par zaudējumu “bullīšos” – 2:3. Šķita jau, ka viss būs labi: jāzvar tikai Dānija un turpināsim cīņu par ¼ finālu. Taču Latvija nespēja izmantot iespēju izraut uzvaru pamatlaikā pie rezultāta 2:2, un kad līdz tā beigām bija palikušas trīs ar pusi minūtes un mūsējiem vairākums. Tas netika realizēts, spēle nonāca pagarinājumā, kā arī atkal līdz “bullīšiem”. Tur veiksmīgāki bija dāņi, kas nozīmēja zaudējumu spēlē ar 2:3 un došanus cīnīties par tiesībām sevi saukt par elites divīzijas komandu arī nākamā gada čempionātā.
Pārspēles iesākās ar šoku – 2:5 pret slovēņiem un nu jau pavisam nopietni tika runāts par to, ka Latvija pēc debijas 1998. gadā un gozēšanās pie pasaules hokeja lielajiem pēc šī ilgā perioda būs spiesta pamest šo kompāniju. Karjeras vienas no spilgtākajām spēlēm, paldies hokeja dievam, nospēlēja Pujacs un Cipulis, abi iemetot divas ripas un beigās uzvara ar 6:3 pret Baltkrieviju. Arī noslēdzošajā dienā tika uzveikta Austrija ar 4:1, kas nozīmēja, ka izcīnīta 13. vieta un arī nākamgad Latvijai atkal būs iespēja censties sacelt troksni. Šoreiz nesanāca.
Tas arī iezīmēja laiku, kad no izlases aizgāja Znaroks. Lai arī publiskajā telpā izskanēja tā brīža Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidenta Kirova Lipmana aicinājumi trenerim savu vietu nepamest, zinot Znaroka raksturu un dzīves uztveri, viņš pats sev nevēlējās pieļaut palikt amatā pēc tāda kauna. Un jāpiekrīt, ka maziņš kauniņš tas noteikti bija. Kas notika pēc Znaroka aiziešanas? Lipmans atrada viņa aizstājēju – indiāni Tedu Nolanu, kuram bijusi iepriekšēja pieredze arī darbā NHL. Nolans… ko lai par viņu pasaka? Hmm… to varēsiet izlasīt jau nākamajā rakstā no kopējās rakstu sērijas.
Čempionāta zvaigznes un medaļnieki
Latvijas apakšgrupā spēlējošās Čehija un Somija abas iekļuva medaļnieku vidū – čehi ieguva bronzu, bet somi kļuva par čempioniem, finālā ar 6:1 sagraujot brāļus – skandināvus zviedru hokejistus! It kā kauna nav zaudēt šīm izlasēm, kamēr Dānija ¼ finālā netika. Pie šī turnīra lielākajām zvaigznēm var pieskaitīt daudzas, bet īpašs tas bija ar to, ka uz ledus bija iespējams redzēt jau tobrīd dzīvo leģendu čehu Jaromīru Jāgru. Viņš tika atzīts arī par turnīra labāko uzbrucēju.
Rakstu sērija: “25 gadi pasaules čempionātu elitē”:
- raksts – “Latvijas debija spēcīgāko sabiedrībā. Piesakāmies skaļi”
- raksts – “1998. gads Šveicē – jauns formāts un pirmā sagrāve, sāpinām arī ASV”
- raksts – “1999. gada PČ – viens no rezultatīvākajiem, bet bez eiforijas”
- raksts – “PČ 2000. – vēsturiskā uzvara pār Krieviju un pirmā “play-off” spēle”
- raksts – “No varoņiem līdz peltajiem – augstais lidojums Sanktpēterburgā pēc gada piedzīvo smagu piezemēšanos”
- raksts – “Pirmo reizi imports – kāds bija 2002. gada pasaules čempionāts”
- raksts – “Viens solis aiz play-off” – Lindstrēms sāk sevi pierādīt”
- raksts – Atkārtots visu laiku labākais sasniegums. Ar to bija par maz, lai paturētu Lindstrēmu”
- raksts – “Beresņeva atgriešanās atlikums: cerība par “play-off” beidzas ar kaunu”
- raksts – “2006. gads Rīgā – nepiepildītās cerības, trenera pasūtīšana un nekārtības pret Kanādu”
- raksts – “Znaroka laiks pie izlases stūres varēja sākties. Sākums vājš.”
- raksts – “Notikumi Kanādā: Masaļskis kļūst par pirmo numuru un Ivanāna vienīgais PČ”
- raksts – “Vēsturiskās uzvaras pār Zviedriju un Šveici. Znaroku ieceļ varoņa kārtā”
- raksts – “Mērenais 2010. gads Znarokam tuvajā Vācijā”