Nolana laiks pie izlases stūres sākās ar Indraša atrašanu un PČ formāta maiņu

08.05.2023

Līdz IIHF (International Ice Hockey Federation) rīkotā ikgadējā pasaules čempionāta hokejā sākumam, kas šogad no 12. līdz 28. maijam norisināsies divās valstīs – Latvijā, Rīgā un Somijā, Tamperē, spēles par medaļām aizvadot pie skandināviem, palikušas mazāk nekā divas nedēļas. Par godu tik lielam notikumam, ka Latvijai atkal ir radusies iespēja rīkot tik liela mēroga sacensības, piedāvājam katru dienu līdz pat čempionāta sākumam īsu rakstu sēriju: “25 pasaules čempionāti elitē”. Kur tiks apkopots svarīgākais par katru no 25 aizvadītajiem turnīriem, kamēr Latvijas izlase spēlē spēcīgākajā divīzijā.

Šajā materiālā atskatīsimies uz pirmo pasaules čempionātu, kad to sāka vadīt Kanādas speciālists Teds Nolans – 2012. gadu Somijā, Helsinkos un Zviedrijā, Stokholmā, kur arī spēlēja Latvija. Viņš amatā nomainīja tur piecus gadus strādājušo Oļegu Znaroku, kurš pats izvēlējās darbu neturpināt, lai gan atbalsts no Latvijas Hokeja federācijas (LHF) tā laika prezidenta Kirova Lipmana viņam esot bijis. Nolanam bijusi arī pieredze Nacionālajā hokeja līgā (NHL), kur viņš tika nosaukts reiz pat par gada treneri! 

Vēlāk izrādījās, ka ar Latvijas izlasi Nolans sev nopelnīja atpakaļ – biļeti uz hokeja meku, bet tieši pasaules čempionātu ietvaros tā arī ceturtdaļfinālu nesasniedzot. No otras puses – Soču olimpiskajās spēlēs pēc trīs zaudējumiem apakšgrupā Latvija astotdaļfinālā uzvarēja Šveici, bet nākamajā kārtā bija tuvu pasaules mēroga sensācijai iekļūšanai pusfinālā, piekāpjoties ar vien 1:2 Kanādas zvaigznēm, Kristeram Gudļevskim aizvadot superspēli! Taču tagad atcerēsimies kāds bija pirmais PČ Nolana vadībā. Jāatzīmē, ka tas bija pirmais turnīrs, kurā tika ieviesta esošā izspēles sistēma – divas grupas pa astoņām vienībām katrā, pēdējo vietu ieguvējas dodas uz divīziju zemāk, pirmās četras vietas iekļūst ceturtdaļfinālā.

Teds Nolans.

Indraša uzspīdēšana un “Dinamo” dominē

Šis bija debijas čempionāts Mikam Indrašim, kur viņš pirmajos trīs mačos izcēlās ar vārtu guvumiem, tālāk tiem nesekojot, bet tam arī būs nopietns iemesls, jo komanda kā tāda turnīra otrajā pusē vārtus vienkārši nespēja gūt…  Tas gan netraucēja viņam tāpat kļūt par rezultatīvāko spēlētāju komandā beigās kopā ar 5 (3+2) punktiem. Jāatzīmē arī, ka no visiem pieteiktajiem hokejistiem vairāk nekā puse spēlēja Rīgas “Dinamo” sastāvā. Ierindā bija arī 65 spēles NHL aizvadījušais Kaspars Daugaviņš, taču par komandas kapteini tika iecelts Jānis Sprukts. Tā arī palikusi līdz šim vienīgā reize, kad viņam tika uzticēts šāds gods. Pilns Latvijas hokeja izlases sastāvs 2009. gada PČ:

Latvijas hokeja izlases sastāvs, 2012. gads.

Vilšanās pēc labā starta

Nolanam pūrā nāca smagi četri no pieciem pēdējiem gadiem. Neskaitot vēsturiski vienu no veiksmīgākajiem turnīriem 2009. gadā Šveicē, pārējie PČ bija ārpus labāko desmitnieka, turklāt divos – Znaroka pirmajā un pēdējā – cīnījāmies par palikšanu. Šoreiz scenārijam bija jābūt citādākam un turnīra pirmā puse deva patiesi lielas cerības. Čempionāts gan tika iesākts ar zaudējumu Krievijai ar 2:5, lai gan vēl pirmo periodu uzvarējām pateicoties debitanta Indraša gūtajiem vārtiem, bet pirms noslēdzošās trešdaļas bija vēl slidenais 1:2. Te jāatzīmē, ka komandas sastāvā tika sapulcināti patiesi augsta līmeņa meistari no NHL, kā Jevgēņijs Malkins, Pāvels Dacjuks, vēlāk turnīra gaitā pievienojās arī Aleksandrs Ovečkins un komanda izcīnīja zelta medaļas.

Turpinājumā Latvijai principiāls duelis ar Vāciju, kuru pēdējos turnīros nebija izdevies uzvarēt kopš debijas reizes. Latvija spēja izvirzīties vadībā ar 2:0 (atkal pirmie vārti Indrašim) jau otrās trešdaļas ievadā. Tiesa, vācieši spēja izlīdzināt rezultātu 10 minūšu laikā. Izšķirošie vārti tika gūti astoņas minūtes pirms pamatlaika beigām un svinēta trīs punktu uzvara ar 3:2. Tiešie konkurenti uzveikti un varam turpināt reāli cerēt uz ceturtdaļfinālu, jo priekšā vēl palikušas spēles pret “ņemamajiem” norvēģiem un dāņiem, arī itāļiem, ar ko mūsējie tikās trešajā spēļu kārtā un svinēja uzvaru ar 5:0. Atkal gūti vārti Indrašim, bet kā vēlāk izrādījās – tie bija arī viņa pēdējie togad.

Latvijai izejas pozīcijas cīņā par ¼ finālu bija labas, bet turpinājums nesekoja tāds, kādu visi vēlējās. Vispirms mūsējie varonīgi pacīnījās ar čehiem 1:3, vēlāk nespējot gūt vārtus pret Norvēģiju un kapitulējot ar 0:3. Nākamie pretiniekos bija dāņi, pret kuriem arī neizdevās gūt vārtus un zaudēts ar 0:2. Zīmīgi, ka mēs bijām vienīgā komanda, ko šī izlase togad uzvarēja, kas nodrošināja tai palikšanu elitē. Jo dāņi savtstarpējā cīņa pagarinājumā zaudēja itāļiem. Līdz ar šo Latvijas zaudējumu, bija skaidrs – nekād ceturtdaļfināls mums nespīd, bet turnīrs noslēgts ar vēl vienu bezvārtu spēli mūsējo izpildījumā – 0:4 ar Zviedriju. Tas ir Latvijas hokeja antirekords PČ ietvaros – trīs mači bez gūtiem vārtiem pēc kārtas. Rezultātā 10. vieta, kas pēc tik veiksmīga sākuma (uzvaras pār vāciešiem) pārtapa neveiksmes sajūtā… No otras puses – arī top 10 Latvijai nemaz tik regulārs rezultāts nav bijis un nākamo reizi, lai tur nonāktu, bija jāgaida pieci čempionāti… Domas dalījās. Un pamatoti.

Krievu iespaidīgais triumfs un pārsteidzošie slovāki

Jau materiāla sākumā minēts, ka Krievija šajā turnīrā ieguva zeltu. Šī izlase izcīnīja visas septiņas uzvaras pamatlaikā, iegūstot maksiāmālo 21 puktu, savukārt trīs “play-off” mačos savus pretiniekus uzvarēja ar vismaz trīs (5:2 vs NOR) vai četru vārtu starpību (6:2 vs FIN, 6:2 vs SVK). Arī grupu turnīrā mazākā vārtu starpība bija divi. Pārsteidzoši, bet finālā iekļuva arī Slovākija, kas ¼ finalā šokēja Kanādu ar Raienu Geclafu, Evanderu Keinu un citām zvaigznēm ierindā. Par turnīra MVP tika atzīts Malkins, bet mediju simboliskajā izlasē iekļuva arī mūsu viens no pāridarītājiem Toresens (NOR).

Arī nākamais čempionāts tika paredzēts Somijā un Zviedrijā. Ņemot vērā šajā parādīto sniegumu sākumā un beigās, bija gan pozitīvas domas, gan bažas. Kā būs šoreiz? Rezultātu izdevās uzlabot. Cik ļoti? Par to jau nākamajā stāstā.

Hokeja līdzjutēji.

Rakstu sērija: “25 gadi pasaules čempionātu elitē”:

1. raksts – “Latvijas debija spēcīgāko sabiedrībā. Piesakāmies skaļi”
2. raksts – “1998. gads Šveicē – jauns formāts un pirmā sagrāve, sāpinām arī ASV”
3. raksts – “1999. gada PČ – viens no rezultatīvākajiem, bet bez eiforijas”
4. raksts – “PČ 2000. – vēsturiskā uzvara pār Krieviju un pirmā “play-off” spēle”
5. raksts – “No varoņiem līdz peltajiem – augstais lidojums Sanktpēterburgā pēc gada piedzīvo smagu piezemēšanos”
6. raksts – “Pirmo reizi imports – kāds bija 2002. gada pasaules čempionāts”
7. raksts – “Viens solis aiz play-off” – Lindstrēms sāk sevi pierādīt”
8. raksts – Atkārtots visu laiku labākais sasniegums. Ar to bija par maz, lai paturētu Lindstrēmu”
9. raksts – “Beresņeva atgriešanās atlikums: cerība par “play-off” beidzas ar kaunu”
10.  raksts – “2006. gads Rīgā – nepiepildītās cerības, trenera pasūtīšana un nekārtības pret Kanādu”
11. raksts – “Znaroka laiks pie izlases stūres varēja sākties. Sākums vājš.”
12. raksts – “Notikumi Kanādā: Masaļskis kļūst par pirmo numuru un Ivanāna vienīgais PČ”
13.  raksts – “Vēsturiskās uzvaras pār Zviedriju un Šveici. Znaroku ieceļ varoņa kārtā”
14. raksts – “Mērenais 2010. gads Znarokam tuvajā Vācijā”
15. raksts – “Znaroka ēra noslēdzas ar kaunu Slovākijā”