Viens solis aiz play-off” – Lindstrēms sāk sevi pierādīt

25.04.2023

Līdz IIHF (International Ice Hockey Federation) rīkotā ikgadējā pasaules čempionāta hokejā sākumam, kas šogad no 12. līdz 28. maijam norisināsies divās valstīs – Latvijā, Rīgā un Somijā, Tamperē, spēles par medaļām aizvadot pie skandināviem, palikušas mazāk nekā 20 dienas. Par godu tik lielam notikumam, ka Latvijai atkal ir radusies iespēja rīkot tik liela mēroga sacensības, piedāvājam katru dienu līdz pat čempionāta sākumam īsu rakstu sēriju: “25 pasaules čempionāti elitē”. Kur tiks apkopots svarīgākais par katru no 25 aizvadītajiem turnīriem, kamēr Latvijas izlase spēlē spēcīgākajā divīzijā.

Esam nonākuši līdz 2003. gada pasaules čempionātam, kas norisinājās atkal Somijā – valstī, kur piedzīvojām debiju spēcīgāko sabiedrībā. Lai arī šis turnīrs neizdevās tik veiksmīgs kā pirmais, tomēr spilgtu notikumu netrūka. Kā pozitīvu, tā negatīvu. Beigās ceturtdaļfinālam pietrūka pavisam maz… Vēlāk gan izrādīsies, ka zviedru trenerim tas nebija pēdējais vārds, ko teikt. Bet šajā materiālā atskatīsimies uz notikumiem 2003. gada pavasarī.

Sastāva aprises – ne ar visiem labākajiem spēkiem

Latvijas izlasei šoreiz nācās iztikt bez Ozoliņa un Žoltoka, toties ierindā uz visu turnīru bija Skrastiņš, bet uz otru pusi no tā – Irbe. Ierindā bija jau tobrīd sauktā “vecā gvarde” ar vairākiem jaunajiem kadriem. Šajā turnīrā arī piedzīvojām Skrastiņa supermačus, taču tagad par visu pēc kārtas.

Kārlis Skrastiņš.

Atsvaidzināt atmiņu un aplūkot Latvijas hokeja izlases sastāvu 2003. gada pasaules čempionātam var šeit.

Skrastiņa superspēle un vēl viena uzvara pār Krieviju

Apakšgrupu turnīrā Latvijai pretiniekos atkal bija Kanāda, tad vēl Zviedrija un Baltkrievija. Visiem pa lielam bija skaidrs – kura komanda tiks tālāk, un kurai būs jācīnās par palikšanu augstākajā divīzijā, izšķiršies mačā starp latviešiem un baltkrieviem. Un šī prognoze piepildījās. Sākumā Latvijai divi zaudējumi grandiem 1:3 pret zviedriem un 1:6 kanādiešiem, kas nozīmēja, ka atkal būsim nonākuši līdz “būt vai nebūt” mačam. Kā ierasts, tādos parasti mēdz notikties neordināras lietas. Nefiksēti, vai tieši pretēji – nekorekti fiksēti noteikumu pārkāpumi, kāds kuriozs vai spilgta epizode. Par šovu parūpējās Skrastiņš, kurš sabēra pretinieku vārtos trīs ripas, nopelnot “hat-trick”. Kas intersanti – Skrastiņš tajā čempionātā iekrāja 6 (3+3) punktus, bet tos guva tikai divās spēlēs. Vienā ar trīs goliem, citā iedodot trīs piespēles partneriem. Kopumā spēlē pret baltkrieviem Latvija uzvarēja ar 4:0. Nākamajā kārtā pretiniekos nāca Krievija, kura vēlējās atriebties par kaunu savā zemē pirms pāris gadiem, nu jau principiālā Šveice, kas vairākas reizes uzspējusi sabojāt garastāvokli latviešiem, kā arī Dānija.

Minska, 2003. gads.

Latvijas lāsts pret Šveici turpinājās – piedzīvots zaudējums ar 4:6 un tas nozīmēja, ka PČ elites divīzijā kopš debijas tā arī vēl neesam spējuši šo komandu uzveikt. Emocionālais pacēlums nogrima, ņemot vērā, ka, lai iekļūtu “play-off”, varētu teorijā pietikt ar šo uzvarēto maču un uzveikt dāņus. Pirmā daļa jau neizdevās. Arī turpinājums nešķita daudzsološs, ņemot vērā mūsu hokejistu emocionālo līmeni, kā arī faktu, ka pretī būs Krievija. Un ne parasta, bet atriebību alkstoša. 

Bet kā tas dzīvē nereti sanāk, kad par daudz kaut ko vēlies, var “pārdegt”… Nezinām, vai krievi pārdega vai tieši pretēji nenovērtēja atkal pretinieku, bet Latvija atkal šokēja hokeja pasauli, svinot uzvaru ar 2:1. Vārtos Irbe, bet izšķirošo metienu astoņas minūtes pirms pamatlaika beigām realizēja Vadims Romanovskis, kuram tas bija debijas čempionāts, bet gūtie vārti bija kā 1 uz 1 no Kerča folkloras failiem. Zīmīgs bija arī datums, kad šī uzvara izcīnīta – 4. maijs, kas ir Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas diena. Skaista dāvana Latvijas nācijai!

Tas nozīmēja, ka cerības uz ceturtdaļfinālu ir, bet mazas. Jāuzvar Dānija un jācer uz citiem sev labvēlīgiem rezultātiem. Pirmais uzdevums tika izpildīts – Latvija svinēja uzvaru ar 4:2, bet citi nepildījās. Beigās mūsējiem 9. vieta, kas bija atgriešanās top 10 pēc divu gadu pauzes. Nākamais turnīrs paredzēts bija Čehijā, un tur jau sākās Kirova – Lindstrēma attiecību nesaprašanās kulminācija. Tas gan netraucēja izcīnīt augstus panākumus pašā turnīrā, bet fons par un ap to… Par to nākamajā stāstā.

Šis turnīrs bija zīmīgs ar to, ka slovāku zelta paaudze pēc titula izcīnīšanas palika trešie, kas arī vērtējams kā augsts panākums, par čempioniem 22. reizi PČ vēsturē kļuva Kanāda, bet par palikšanu cīnījās ASV, kas mājās aizsūtīja baltkrievus un slovēņus, jo Japānai bija garantēta vieta caur Āzijas kvalifikāciju. Un šis bija viens no apmeklētākajiem turnīrem vēsturē – vidēji uz vienu maču atnāca 8, 021 tūkstoši skatītāju. Iespaidīgi!

Rakstu sērija: “25 gadi pasaules čempionātu elitē”:

1. raksts – “Latvijas debija spēcīgāko sabiedrībā. Piesakāmies skaļi”
2. raksts – “1998. gads Šveicē – jauns formāts un pirmā sagrāve, sāpinām arī ASV”
3. raksts – “1999. gada PČ – viens no rezultatīvākajiem, bet bez eiforijas”
4. raksts – “PČ 2000. – vēsturiskā uzvara pār Krieviju un pirmā “play-off” spēle”
5. raksts – “No varoņiem līdz peltajiem – augstais lidojums Sanktpēterburgā pēc gada piedzīvo smagu piezemēšanos”
6. raksts – “Pirmo reizi imports – kāds bija 2002. gada pasaules čempionāts”