Vēsturiskās uzvaras pār Zviedriju un Šveici. Znaroku ieceļ varoņa kārtā.

02.05.2023

Līdz IIHF (International Ice Hockey Federation) rīkotā ikgadējā pasaules čempionāta hokejā sākumam, kas šogad no 12. līdz 28. maijam norisināsies divās valstīs – Latvijā, Rīgā un Somijā, Tamperē, spēles par medaļām aizvadot pie skandināviem, palikušas mazāk nekā divas nedēļas. Par godu tik lielam notikumam, ka Latvijai atkal ir radusies iespēja rīkot tik liela mēroga sacensības, piedāvājam katru dienu līdz pat čempionāta sākumam īsu rakstu sēriju: “25 pasaules čempionāti elitē”. Kur tiks apkopots svarīgākais par katru no 25 aizvadītajiem turnīriem, kamēr Latvijas izlase spēlē spēcīgākajā divīzijā.

Ir pienācis laiks atmiņu atsvaidzināšanai Znaroka trešajam pasaules čempionātam kā galvenajam trenerim, kurš 2009. gadā norisinājās uzreiz trīs Šveices pilsētās – Cīrihē, Klotenē un Bernē. Šī valsts Latvijai bija salīdzinoši veiksmīga, jo pirms 11 gadiem tur tika izcīnīta 9. vieta – solīds sniegums mūsu kaluma komandai. Šoreiz gan tā izrādījās vēl veiksmīgāka un vēsturiski zīmīga, jo pirmo reizi tika uzveiktas tādas komandas kā Zviedrija un Šveice, turklāt paveicot to viņu skatītāju acu priekšā. Bet par visu pēc kārtas.

Sastāvs labs – gaidām panākumus

Jaunāka gadagājuma fani, iespējams, ir piemirsuši, ka 2008./09. gada sezonā Nacionālajā hokeja līgā (NHL) uz ledus kāpa gan Jānis Sprukts (tiesa gan, tajā sezonā tikai vienā mačā) un Mārtiņš Karsums (24 spēles, 6 (1+5) punkti). Spēlēja arī Kārlis Skrastiņš, bet pēc pērnā gada pigoriem (vairākumā 5:3 pret somiem svarīgā spēlē nevajadzīgi izraujot pretinieka vārtsargam nūju no rokas) vairāk uz eksperimentiem ar Raiti Ivanānu Oļegs Znaroks neparakstījās. 

Jānis Sprukts, 2008. gads.

Komandā bija arī uz NHL sliekšņa tobrīd stāvošais Oskars Bārtulis. Taču lielāko pienesumu kopējam katlam sniedza veterānu trio: Herberts Vasiļjevs – Aleksandrs Ņiživijs – Mārtiņš Cipulis. Visus septiņus mačus vārtos nostāvēja Edgars Masaļskis un darīja to atzīstami – vidēji ielaisti 2,53 vārti un atvairīti 93% pretinieku metienu, esot starp labākajiem saviem aroda pārstāvjiem turnīrā. Pilnu Latvijas izlases sastāvu un spēlētāju statistiku 2009. gada pasaules čempionātā var aplūkot šeit.

Latvijas hokeja izlases sastāvs, 2009. gads.

Vēsturiskie pirmie panākumi

Latvija apakšgrupā tika sarindota kopā ar ASV, Zviedriju un Austriju. ASV bija turnīra jaunākā komanda ar vidējo vecumu bez mēneša nepilniem 25 gadiem, savukārt Latvija ar 28 gadiem noslēdza vecāko izlašu piecinieku. Jaunības azarta un ātruma pārākums apliecinājās arī laukumā, metienu attiecībai esot 38:20 par labu amerikāņiem. Mūsējie gan spēja divas reizes mača gaitā izvirzīties vadībā, taču nespēja to noturēt un zaudēja ar 2:4. Laba cīņa, taču punkti netika izcīnīti, kaut gan cerības uz to bija ļoti lielas, ņemot vērā vēsturisko pieredzi un ikgadējās cerības par nenoskaņošanos pretinieku nometnē. Šoreiz nesanāca, bet komanda nesabruka. Tieši pretēji.

Nākamā spēle bija pret Zviedriju, kura gan nebija savā tuvu pat labākajā sastāvā. Iepsējams, tā bija pat trešā iespējamā izlase ar “tikai” astoņiem Nacionālās hokeja līgas (NHL) spēlētājiem. Tomēr līmenis šai izlasei vienmēr ir bijis augsts. Latvija zviedrus pārsteidza, pirms noslēdzošā perioda esot priekšā ar 2:1. Sekoja neveiksmīgas 44 sekundes trešās trešdaļas sākumā, bet rezultāts tā arī nemainījās pēc pamatlaika – 2:2. Arī pagarinājums vārtus nenesa, bet “bullīšos” veiksmīgāki bija latvieši, precīziem esot Karsumam un Vasiļjevam, un pirmā uzvara PČ vēsturē pār Zviedriju tika svinēta – 3:2 un cerības par ceturtdaļfinālu dzīvas!

Turpinājumā svarīgi bija nekrist eiforijā, jo zaudējums pamatlaikā Austrijai nozīmētu to, ka uzvarai pār zviedriem būtu nulles nozīme, un mūsējie varētu doties uz pārspēlēm par palikšanu elites divīzijā. Neviens gan pat ļaunākajos murgos tādu scenāriju nevēlējās apspēlēt, taču bija pieredze, kas lika būt piesardzīgiem. Atcerēsimies Znaroka debijas turnīru, kur pēc cerīga sākuma apakšgrupas pēdējā spēlē kapitulēts Itālijas priekšā. Šoreiz gan iztika bez pārpratumiem un Latvija austriešus, tiesa gan, grūtā spēlē uzveica ar 2:0. 

Nākamajā turnīra etapā pretī nāca mājiniece Šveice, Francija un Krievija. Arī pret šveiciešiem latvieši PČ elites divīzijā nebija spējuši nekad uzvarēt, taču šoreiz šis skalps tika noņemts. Ļoti līdzīgā manierē kā pret Zviedriju – ar ievērojami mazāk metieniem vārtu rāmī (22 pret 39) un savu reto iespēju izmantošanu. Latviju vispirms vadībā pirmā perioda 16. minūtē izvirzīja Cipulis un šāds rezultāts turējās līdz pat pusotrai minūtei līdz pamatlaika beigām. Šveice spēja izraut 1:1, taču vēlāk atkal “bullīšos” mūsējie tomēr spēja svinēt uzvaru ar 2:1 (paldies meistaram Ņiživijam). Tika sarūgināti vietējie fani un sajūta bija sasodīti laba! Vēl divi punkti turnīra tabulā. Krājums tika papildināts arī spēlē ar frančiem, kur pretinieki sagrauti 7:1.

Ja Latvija uzvarētu pēdējā grupu turnīru dienā krievus, tā varēja ieņemt pat otro vietu, taču Krievija izradījās pārāka ar 6:1. Vienīgais neveiksmīgais mačs turnīrā Masaļskim, kas ievērojami patraucēja viņam kļūt par, iespējams, labāko togad. Ceturtdaļfinālā Latvija iesoļoja kā savas grupas ceturtās vietas ieguvēja, pretī saņemot Kanādu. Gandarījums, ka aiz borta beidzot atstāta Šveice un pie tam viņu mājās. Tas gan arī beidzās ar vienu maču ¼ finālā, kur cienījamā spēlē zaudēts ar 2:4 nākamajiem finālistiem.

Edgars Masaļskis.

Znaroks tika iecelts varoņa kārtā un eiforija valdīja it visur – lidostā spēlētāji, treneri un apkalpojošais personāls tika sagaidīti kā medaļu ieguvēji. Un bija arī par ko priecāties – trešo reizi atkārtots visu laiku labākais sasniegums un ieņemta 7. vieta. Tiesa, vēl neviens nemaz nenojauta, ka Latvijas hokeja izlasi pēc šī panākuma sagaida astoņi PČ, kuros tā arī nevienā nespēsim ielauzties pat top 9… Znaroks īsā laikā no varoņa kļuva par grēkāzi. Taču par viņa pavadīto laiku izlasē vēl palikuši priekš divi stāsti.

Olegs Znaroks.

Čempionāta zvaigznes un citas iezīmes

Pēc zaudējuma savās mājās iepriekšējā PČ Kanāda aktivizējās, piesaistot augstas raudzes zvaigznes – Šaju Vēberu, Mārtinu Senluī, Stīvenu Stemkosu, Šeinu Dounu, Brendanu Roju, Deniju Hītliju un citus. Sastāvs bija patiesi iespaidīgs. To var aplūkot šeit. Tiesa, arī Krievija atkal bija labi komplektēta. Kāpēc tas jāpiemin? Jo tieši šī izlase otro gadu pēc kārtas kļuva par čempioniem, atkal apspēlējot tieši kanādiešus.

Kanādas hokeja izlases sastāvs, 2009. gads.

Interesantas un spraigas bija arī visas “play-off” spēles. Nevienā no tām rezultāta starpība starp abām komandām nepārsniedza divus vārtus, no astoņiem mačiem pusei noslēdzoties ar vienu starpību.

Rakstu sērija: “25 gadi pasaules čempionātu elitē”:

1. raksts – “Latvijas debija spēcīgāko sabiedrībā. Piesakāmies skaļi”
2. raksts – “1998. gads Šveicē – jauns formāts un pirmā sagrāve, sāpinām arī ASV”
3. raksts – “1999. gada PČ – viens no rezultatīvākajiem, bet bez eiforijas”
4. raksts – “PČ 2000. – vēsturiskā uzvara pār Krieviju un pirmā “play-off” spēle”
5. raksts – “No varoņiem līdz peltajiem – augstais lidojums Sanktpēterburgā pēc gada piedzīvo smagu piezemēšanos”
6. raksts – “Pirmo reizi imports – kāds bija 2002. gada pasaules čempionāts”
7. raksts – “Viens solis aiz play-off” – Lindstrēms sāk sevi pierādīt”
8. raksts – Atkārtots visu laiku labākais sasniegums. Ar to bija par maz, lai paturētu Lindstrēmu”
9. raksts – “Beresņeva atgriešanās atlikums: cerība par “play-off” beidzas ar kaunu”
10.  raksts – “2006. gads Rīgā – nepiepildītās cerības, trenera pasūtīšana un nekārtības pret Kanādu”
11. raksts – “Znaroka laiks pie izlases stūres varēja sākties. Sākums vājš.”
12. raksts – “Notikumi Kanādā: Masaļskis kļūst par pirmo numuru un Ivanāna vienīgais PČ”