Pirmo reizi imports – kāds bija 2002. gada pasaules čempionāts?

25.04.2023

Līdz IIHF (International Ice Hockey Federation) rīkotā ikgadējā pasaules čempionāta hokejā sākumam, kas šogad no 12. līdz 28. maijam norisināsies divās valstīs – Latvijā, Rīgā un Somijā, Tamperē, spēles par medaļām aizvadot pie skandināviem, palikušas mazāk nekā 20 dienas. Par godu tik lielam notikumam, ka Latvijai atkal ir radusies iespēja rīkot tik liela mēroga sacensības, piedāvājam katru dienu līdz pat čempionāta sākumam īsu rakstu sēriju: “25 pasaules čempionāti elitē”. Kur tiks apkopots svarīgākais par katru no 25 aizvadītajiem turnīriem, kamēr Latvijas izlase spēlē spēcīgākajā divīzijā.

Šajā reizē atskatīsimies uz 2002. gada pasaules čempionātu, kas norisinājās trīs Zviedrijas pilsētās – Norčepingā, Karlstādē un Gēteborgā. Tas kļuva zīmīgs nevis ar izcīnīto vietu, bet ar kādu citu lietu – pirmo reizi Latvijas Hokeja federācijas (LHF) tā brīža galva Kirovs Lipmans nolēma uz izlases komandtiltiņa nolīgt ārzemnieku – pirmo reizi kopš neatkarības atgūšanas. 

Sastāvā NHL vīri un Naumova laiks, bet treneris – PČ čempions

Nomainot Haraldu Vasiļjevu, izvēle krita par labu zviedram Kurtam Lindstrēmam, kura CV bija iespaidīgs – divkārtējs pasaules čempionātu zelta medaļas ieguvējs kā treneris ar Zviedriju (1987.) un Somiju (1995.), arī divi PČ sudrabi ar katru no izlasēm, tāpat viņa kontā ir bronza Lilihammeres olimpiskajās spēlēs ar Somijas izlasi. Kā vēlāk izrādīsies, viņa vadībā izlase aizvadīs produktīvus trīs gadus uz kopējo panākumu fona, kas sekos pēc viņa aiziešanas. Un netrūks arī skandālu.

Kurts Lindstrems.

Lai arī sastāvā nebija visi potenciāli pieejamie spēki kā Artūrs Irbe un Kārlis Skrastiņš, pieejami bija Sandis Ozoliņš un Sergejs Žoltoks, abi arī attiecīga bija rezultatīvākie komandā. Irbes prombūtnē tapat skaidrs – šī beidzot būs iespēja Sergejam Naumovam. Ar to iezīmējās viņa laiks izlases vārtos – pirmais turnīrs kā pirmajam numuram pēc daudzu gadu iespējas gaidīšanas. Lai arī statistiski varbūt skaitļi nebija tik skaisti, tomēr Naumovs vairākās spēlēs ar savu darbību vārtos spēja komandai noturēt cerības uz uzvaru.

Vēlāk arī izrādījās, ka šis bija pēdējais PČ spēlētāja kvalitātē Aleksandram Beļavskim, kurš atvadījās goda – divi vārti un divas piespēles un rezultatīvakā spēlētāja gods komandā. Pilnu Latvijas izlases sastāvu pasaules čempionātam 2002. gadā var aplūkot šeit.

Ļoti mērens čempionāts

Pēc lielā kritikas viļņa par (ne)paveikto gadu iepriekš Vācijā, tika pieņemts lēmums –  kardināli ir kaut kas jāmaina, tāpēc Kirovs Lipmans nosliecās par labu importa piesaistei. Pirms šī lēmuma daudz kas nebija skaidrs – no kurienes tāds zviedrs uzradies, kas viņš ir, un ko viņš var palīdzēt Latvijas puišiem? Turklāt viņš pazīstams kā treneris, kurš dzelžainu akcentu liekot uz spēli aizsardzībā un uzbrukumu iesākt no tās. Pirmšķietami likās – šis nebūs īstais kadrs tik nacionālā līmenī svarīgā darba vietā. Sak’, mūsējie jau negribēs tupēt aizsardzībā, mēs esam lielie kombināciju meistari.

Pirmais čempionāts, turklāt Lindstrēma dzimtenē, apakšgrupā pretī atnesa Kanādu, ASV un Itāliju. Formāts palicis tāds pats, kā iepriekšējos gadus – uzvaram itāļus, paliekam elitē, bet turpinām cīņu par astotnieku. Latvija aizvadīja divus solīdus mačus ar Kanādu (1:4) un ASV (2:3), bet ieķerties punktos tā arī nespēja. Izšķirošajā cīņā ar 4:1 uzveikti Itālijas hokejisti un dodamies tālāk. Tiesa, bez eiforijas, jo nepaņēmām punktus pret amerikāņiem, vienlaius ar cerību staru, jo pretī nāca Čehija un divas “ņemamās” izlases Vācija ar Šveici. Uzvaram tās abas, un varam cerēt uz ceturtdaļfinālu.

Latvija-Vācija. 2002. gads.

Gaidas ievērojami atšķīrās no reāli piedzīvotā, jo turpinājumā Latvijas izlase piedzīvoja trīs zaudējumus no sērijas “skaistie zaudējumi” – 1:3 čehiem, 2:3 vāciešiem un 4:6 Šveicei. Gala rezultāts noteikti nav iepriecinošs – šis bija pirmais turnīrs, kurā Latvija tika tikai pie vienas uzvaras, bet summā tas deva 11. vietu. Jāpiebilst, ka viena uzvara ir dalīts izlases antirekords. Vēl tikai vienu panākumu ir izdevies izcīnīt 2016. gada PČ Krievijā.

Lai arī rezultāts nevarēja būt līdz galam apmierinošs, demonstrētā spēle tomēr pārliecināja gan Lipmanu, gan līdzjutējus, ka Lindstrēmam ir jāpaliek. Viņam jādod iespēja sevi pierādīt un ilgāk pastrādāt ar puišiem. Tad rezultāts neizpaliks. Un viņš zviedru treneris palika, kā arī rezultāts nākamajā PČ bija augstvērtīgāks, pīķi sasniedzot gan vēl gadu vēlāk. Bet par to jau citos stāstos.

Nobeidzot par šo turnīru, tad jāmin, ka par čempioniem pirmo reizi vēsturē kļuva Slovākija ar Miroslavu Šatanu, Pēteru Bondru, Zigmundu Palfiju un citiem priekšgalā. Latvijai arī nācās tikties ar Jaromīru Jāgru spēlē pret čehiem, kanādiešiem savukārt spēlēja Denijs Hītlijs.

Rakstu sērija: “25 gadi pasaules čempionātu elitē”:

1. raksts – “Latvijas debija spēcīgāko sabiedrībā. Piesakāmies skaļi”
2. raksts – “1998. gads Šveicē – jauns formāts un pirmā sagrāve, sāpinām arī ASV”
3. raksts – “1999. gada PČ – viens no rezultatīvākajiem, bet bez eiforijas”
4. raksts – “PČ 2000. – vēsturiskā uzvara pār Krieviju un pirmā “play-off” spēle”
5. raksts – “No varoņiem līdz peltajiem – augstais lidojums Sanktpēterburgā pēc gada piedzīvo smagu piezemēšanos”