Notikumi Kanādā: Masaļskis kļūst par pirmo numuru un Ivanāna vienīgais PČ

02.05.2023

Līdz IIHF (International Ice Hockey Federation) rīkotā ikgadējā pasaules čempionāta hokejā sākumam, kas šogad no 12. līdz 28. maijam norisināsies divās valstīs – Latvijā, Rīgā un Somijā, Tamperē, spēles par medaļām aizvadot pie skandināviem, palikušas mazāk nekā divas nedēļas. Par godu tik lielam notikumam, ka Latvijai atkal ir radusies iespēja rīkot tik liela mēroga sacensības, piedāvājam katru dienu līdz pat čempionāta sākumam īsu rakstu sēriju: “25 pasaules čempionāti elitē”. Kur tiks apkopots svarīgākais par katru no 25 aizvadītajiem turnīriem, kamēr Latvijas izlase spēlē spēcīgākajā divīzijā.

Ir pienācis laiks atskatīties uz vienīgo pasaules čempionātu, kas jebkad ir norisinājies Kanādā vai bija tikai otrais Ziemeļamerikas teritorijā, neskaitot tālo 1932. gadu, kad to rīkoja ASV. Jā, runa ir par 2008. gada turnīru Halifaksā un Kvebekā, kur pirmo un arī vienīgo reizi Latvijas valsts pieaugušo izlases kreklu pielaikoja uzbrucējs Raitis Ivanāns. Šis turnīrs iezīmējās arī ar to, ka oficiāli par pirmo numuru vārtos kļuva Edgars Masaļskis, kurš šo iespēju pacietīgi gaidīja vairākus gadus, stāvot aiz Sergeja Naumova muguras. Bet par rezultātiem – atkal kaut kur, kaut kas mazliet mums pietrūka…

Teorijā smaga grupa – praksē vēl smagāka

Latvijas izlase spēlēja vienā grupā ar abām Ziemeļamerikas komandām – ASV un mājinieci Kanādu. Abām zvaigžņu netrūka, sākot ar Filu Keselu, Patriku Keinu (ASV), beidzot ar Deniju Hītliju, Riku Nešu, Raeinu Geclafu un citām. Vēl grupā bijām kopā ar Slovēniju, kurai ierindā bija Ivanāna komandas biedrs Losandželosas “Kings” rindās 77 punktus guvušais Anže Kopitars.

Raitis Ivanāns.

Neskaitot Ivanānu, pārstāvniecība no Nacionālās hokeja līgas (NHL) nebija. Kā ievadā minēts, tad par pirmo numuru kļuva Edgars Masaļskis, bet kopumā šis turnīrs Latvijai bija mazrezultatīvs – tikai 11 vārti, kas vidēji nedeva pat divus mačā. Salīdzinājumam – vidējais mača gūto vārtu skaits kopumā šajā čempionātā bija 6,62 vārti. Tāpēc Latvijai ar tādu uzbrukumu bija grūti cerēt uz ceturtdaļfinālu. Mūsu komandā bija uzreiz pieci spēlētāji ar trīs rezultativitātes punktiem. Pilnu Latvijas izlases sastāvu 2008. gada pasaules čempionātam var aplūkot šeit.

Latvijas hokeja izlase, 2008. gads.

Pirmās divas spēles bija pret Ziemeļamerikas komandām, piedzīvojot divus “sausos” zaudējumus – 0:4 pret ASV, esot ievērojamai metienu attiecībai 24:49 par labu amerikāņiem, kā arī 0:7 ar Kanādu. Tur gan Latvija pati pamanījās raidīt 30 metienus vārtu rāmī, tiesa, nevienam nesasniedzot galveno mērķi: nešķērsojot vārtu līniju. Pienāca izšķirošā cīņar slovēņiem, kur 7,8 tūkstošu skatītāju klātbūtnē Latvija triumfēja ar 3:0, pārliecinoši diktējot noteikumus arī laukumā. Metienu attiecība 37:17 vien jau daudz ko izsaka.

Nākamajā kārtā pretī nāca Somija, Norvēģija un Vācija, pārsteidzošā kārtā uz cīņām par palikšanu šim trio aizsūtot Slovākiju. Teorijā mūsējiem bija labas iespējas pacīnīties par ceturtdaļfinālu. Norvēģiem un vāciešiem bija attiecīgi četri un trīs punkti, bet uzvarot abus sāncenšus pastāvētu ļoti laba iespēja tikt grupā labāko četriniekā. Pirmā spēle gan bija ar Somiju, kur Edgars Masaļskis aizvadīja, iespējams, savu labāko spēli karjerā (ja neskaita zaudējumu). Somi izdarīja 64 metienus, no kuriem ar 62 Edgars tika galā. Ar to gan bija par maz, jo mūsu laukuma spēlētāji spēja gūt tikai vienus vārtus…

Dramatiska epizode norisinājās otrā periodā vidū, brīdī, kad Latvija ieguva lielo vairākumu pieci pret trīs. Oļegs Znaroks šajā brīdī izšķīrās par nestandarta soli, sūtot laukumā Ivanānu ar vienu mērķi – stāvēt priekšā vārtsargam un maksimāli apgrūtināt viņa laukuma redzamību. Doma laba, bet izpildījums pēc 20 sekundēm uz ledus ne tik, izņemot no rokām vārtsargam nūju un nopelnot divu minūšu noraidījumu… Rezultātā Latvijai zaudējums ar 1:2. Turpinājumā gan sekoja uzvara pār Norvēģiju ar 4:1. Tas nozīmēja tikai vienu – tā kā Vācijai ir nulle punktu, tā ¼ finālam vairāk kvalificēties nevar. Savukārt Latvijai bija trīs, norvēģiem četri, bet mačs ar ASV. Viss bija mūsu rokās, bet…

Vācija, un var teikt arī Šveice, jau bija kļuvušas par valstīm, kuras mēs Latvijā dēvējām par “tiešajiem konkurentiem cīņā par ceturtdaļfinālu katru gadu” teju katrā mājsaimniecībā valsts teritorijā. Ikpavasara klasika bija pienākusi arī šoreiz, mūsējiem esot it kā labās izejas pozīcijās. Vācieši varēja būt nemotivēti, bet arī norvēģi diez vai pieveiks ASV. Tas piepildījās, jo amerikāņi skandināvus sagrāva ar 9:1. Bet savu uzdevumu neizpildīja Latvijas hokejisti, piedzīvojot sāpīgu zaudējumu ar 3:5. 

Edgars Masaļskis un Arvīds Rekis, 2008. gads.

Šis mačs noteikti bija kārtīgs trilleris, jo vadība mainījās nepārtraukti, protams, līdz vienam brīdim, kad tablo vēstīja par 60 aizvadītām spēles minūtēm. Latvija mača gaitā paspēja būt vadībā ar vienu vārtu pārsvaru trīs reizes, bet sabruka pēdējā trešdaļā, ielaižot trīs bezatbildes vārtus. Rezultātā ne tikai tika pazaudēta (vai drīzāk neizcīnīta?) vieta labāko astotniekā, bet izkritām pat no desmitnieka, ierindojoties 11. vietā. Tas arī palika kā pirmais un pēdējais pasaules čempionāts Raitim Ivanānam, bet līdzjutējiem palika divējādas sajūtas. Vairāk jau rūgtuma par to, ka neizmantotajām iespējām spēlēs ar Somiju un beigās ar vāciešiem. Pozitīvā ziņa bija tā, ka Znaroks gāja pēc Kurta Lindstrēma grafika – savā otrajā turnīrā uzlabojot iepriekšējā gadā sasniegto par divām pozicījām. Un kā vēlāk izrādījās, pēc tā sekoja pīķis. Kāds? Par to jau nākamajā stāstā.

Citas piezīmes par čempionātu: Kanādiešu un krievu attiecību skaidrošana

Kā ievadā minēts, šī ir bijusi tikai otrā reize pasaules čempionātu rīkošanas vēsturē, kura datējama sākot ar 1920. gadu. Loģiski, ka kanādieši vēlējās simbolisku uzvaru arī visā čempionātā un zelta medaļas. Stāsts izvērtās teju kā no pasaku žanra: sasniegts fināls, kur pretī PSRS pēctece Krievija. Kurš gan hokeja fans neatminas vai nav lasījis / skatījies dažādas vēsturs liecības par leģendāro septiņu spēļu sēriju starp šīm valstīm Aukstā kara laikos?

Tikai šoreiz iznākums bija cits. Arī krievi uztvēra šo kā iespēju lieliski propogandēt savu hokeja spēku, uzvarot tieši hokeja dzimtenē titulu un tieši pret turnīra rīkotājiem. Komandā bija sapulcinātas tādas zvaigznes kā Aleksandrs Ovečkins, Sergejs Fjodorovs, Iļja Kovaļčuks, Aleksejs Morozovs un citi. Un arī fināla scenārijs bija kā no pasūtījuma filmas ar pagarinājumu. Tur gan veiksmīgāki izrādījās krievi, uzvarot ar 5:4, bet uzvaras vārti Kovaļčuka rēķinā. Starp citu, viņš arī piecas minūtes pirms pamatlaika beigām panāca neizšķirtu.

Rakstu sērija: “25 gadi pasaules čempionātu elitē”:

1. raksts – “Latvijas debija spēcīgāko sabiedrībā. Piesakāmies skaļi”
2. raksts – “1998. gads Šveicē – jauns formāts un pirmā sagrāve, sāpinām arī ASV”
3. raksts – “1999. gada PČ – viens no rezultatīvākajiem, bet bez eiforijas”
4. raksts – “PČ 2000. – vēsturiskā uzvara pār Krieviju un pirmā “play-off” spēle”
5. raksts – “No varoņiem līdz peltajiem – augstais lidojums Sanktpēterburgā pēc gada piedzīvo smagu piezemēšanos”
6. raksts – “Pirmo reizi imports – kāds bija 2002. gada pasaules čempionāts”
7. raksts – “Viens solis aiz play-off” – Lindstrēms sāk sevi pierādīt”
8. raksts – Atkārtots visu laiku labākais sasniegums. Ar to bija par maz, lai paturētu Lindstrēmu”
9. raksts – “Beresņeva atgriešanās atlikums: cerība par “play-off” beidzas ar kaunu”
10.  raksts – “2006. gads Rīgā – nepiepildītās cerības, trenera pasūtīšana un nekārtības pret Kanādu”
11. raksts – “Znaroka laiks pie izlases stūres varēja sākties. Sākums vājš.”