Latvijas hokeja izlases aktualitātes – pārbaudes spēles pret Lielbritāniju un kur meklēt aizvietotājus NHL vīriem

21.04.2023

Ar divām pārbaudes spēlēm 22. un 23. aprīlī Lielbritānijā, divās tās pilsētās Notingemā un Koventrijā, Latvijas hokeja izlase turpinās gatavošanos pasaules čempionātam, kurš no 12. līdz 28. maijam norisināsies Latvijā, Rīgā un Somijā Tamperes pilsētā. Katrā valstī tiks aizvadīts pa apakšgrupu turnīram, bet Rīgā būs vēl divi ceturtdaļfināli. Pārējās izslēgšanas spēles un cīņas par medaļām notiks Tamperē.

Latvijas izlase gatavošanos vieglā režīmā iesāka jau aprīļa sākumā, kam sekoja divas spēles ar Poliju. Pirmajā ar dažiem pieredzējušiem spēlētājiem, kā piemēram, Kasparu Daugaviņu, Miku Indraši un Jāni Jaku ierindā tika atzīts pretinieku pārākums ar 3:5, bet otrais mačs, kurā vairāk pie iespējas tika gados jaunāki spēlētāji svinēta uzvara ar 2:0. Tiesa, tam gan nevajadzētu kalpot kā kaut kādam mērāmam lielulam. To drīzāk varētu nosaukt par kārtīgu pavasara hokeju, kad komandas pirms pasaules čempionāta ieskrienas un spēlētāji iesildas, atgūstot mazliet spēles garšu.

Tā kā līdz galvenā starta sākumam palikušas vien nedaudz vairāk par 20 dienām, intensitāte jākapina. Bet arī šajos mačos vēl optimālo sniegumu noteikti neredzēsim, kā arī sastāvu. Runājot par sastāvu…

Harijs Vītoliņš, kuram tas būs otrais čempionāts pie izlases stūres, noteikti cerēja arī uz kāda Nacionālās hokeja līgas (NHL) latviešu spēlētāja palīdzību. Kā pirmais par atteikumu piedalīties izlasē šajā pavasarī paziņoja Elvis Merzļikins (Kolumbusas “Blue Jackets”). Medijos diskusiju šalkas izraisīja viņa teiktais par to, ka “izlase man nenodrošina iztiku, bet klubs man maksā ļoti daudz. Ir pienācis laiks atdot atpakaļ, tāpēc šo vasaru pavadīšu trenējoties, lai kļūtu labāks”. 

Protams, ka daudzviet tika izrauta ārā viena frāze, kas labi skan bulvāra preses virsrakstos. Ja paskatās attiecīgo interviju atsevišķi un saprotot kontekstu, tas nebūt nebija akmentiņš izlases vai federācijas dārziņā. Godīga, kvēlākajiem faniem noteikti varētu pat šķist skarba, atbilde. Merzļikins iepriekš noslēdza piecu gadu līgumu par 27 miljoniem ASV dolāru. Tas, šķiet, atbild uz visu. Un ir jāsaprot, it īpaši situācijā, kad pēdējās sezonas viņam nav bijušas pārāk veiksmīgas. Zinot Merzļikina nostāju izlases jautājumos, kas ir “doties palīgā, kad vien var” iepriekš, un ņemot vērā faktu, ka šis ir mājas čempionāts savu fanu priekšā, lēmums viņam noteikti nenāca viegli.

Cerības bija beidzot (pirmo reizi kopš 2017. gada PČ) ierindā redzēt Zemgu Girgensonu (Bufalo “Sabres”), kura pārstāvētā vienība cīnījās līdz pēdējam, lai iekļūtu “play-off”, tomēr tas diemžēl nenotika un latvietim tā arī visā savā ilgajā 11 sezonu karjerā (10 spēlējis, vienu izlaida) nav izdevies apostīt Stenlija kausa izcīņas gaisu. Cerība mirst pēdējā, bet šobrīd tā nomira diezgan ātri, ja runājam par Zemgu izlases kreklā. Girgensons paziņoja, ka viņam vasaras periodā ir vēl jātiek galā ar vairākiem savainojumiem, turklāt ir pienācis arī laiks, kad jāvienojās par jauna līguma parakstīšanu, jo tekošais ir noslēdzies. Un arī jāsaprot – Girgensona spēles stils “nesaudzēju ne pretinieku, ne sevi” un šosezon viņš aizvadīja rekordlielu spēļu skaitu – 80! Vecuma ziņā arī tuvojas 30 gadu slieksnis, tāpēc pret savainojumiem jāizturas ar uzmanību.

Vītoliņš gan neslēpa, ka bija nedaudz pārsteigts to izdzirdot: “Tas man bija pārsteigums. Es domāju, ka viņš tomēr atpūtīsies un uzkrās pietiekami daudz spēkus un brauks spēlēt. Bet, nu, situācija ir tāda, kāda tā ir. Mums ir spēlētāji, bet mums vajadzēs viņu aizvietot. Meklēsim.”

Citādāka situācija ir ar Rūdolfu Balceru, kurš šobrīd spēlē pēdējo trīs gadu Stenlija kausa finālistes (vdivu iepriekš ieguvējas) Tampabejas “Lightning” fārmklubā Amerikas hokeja līgā (AHL). Teorētiski viņš ir viens no pirmajiem, kuru var izsaukt uz “augšu” jeb NHL, ja komanda atkal tālu aizspēlējas “play-off” vai noteikt kādi savainojumi jau šajā sērijā ar Toronto “Maple Leafs”. 

Ticamāks gan šķiet scenārijs, ka tā tomēr nenotiks. Arī AHL spēlējošā komanda ir iekļuvusi Kaldera kausa izcīņā, tomēr pats uzbrucējs Latvijas Hokeja federācijas (LHF) vadībai ir apliecinājis – ja viņš būs brīvs un pie labas veselības, noteikti dosies palīgā. Un viņš patiesi noderētu, jo visos trīs PČ, kuros ir piedalījies, allaž bijis rezultatīvākais Latvijas izlases spēlētājs.

Turpinot par palīdzību no Ziemeļamerikas, potenciāli pievienoties var arī Teodors Bļugers (Lasvegasas “Golden Knights”). Taču viņā pārstāvētā komanda triumfēja regulārajā sezonā savā konferencē, kas liek noprast – šis sasaukums var par kaut ko pacīnīties. Lai arī Bļugers pirmajās divās sērijas spēlēs pret Vinipegas “Jets” laukumā nav devies, Stenlija kausa izcīņa ir drīzāk maratons nekā sprints. Tā kā latvietis ir pirmais uz strīpas, kamēr vien komanda cīnīsies par uzvaru sērijā, viņam būs jāpaliek. Tiesa, uzbrucējs norādījis – ja radīsies iespēja (tad “Golden Knights” ir jāizkrīt), tad viņš noteikti steigs palīgā.

Potenciāli vēl palīzība no otras puses okeānam var nākt no Gustava Grigala (vārtsargs, spēlēja šosezon atzīstami NCAA), kā arī Kristiāna Rubīna, kurš šobrīd ir aizņemts Kaldera kausā AHL Kalgarī “Wranglers” rindās. Komanda savā divīzijā ieņēma pirmo vietu un no pirmās kārtas ir brīva. Viņa ir arī viena no favorītēm uz triumfu visā “play-off” turnīrā. Redzēsim.

No tiem, kas šobrīd ir ierindā, izceļami noteikti ir raksta ievadā minētie veterāni Daugaviņš, Indrašis, Jaks, kā arī no tiem, kuriem ir PČ pieredze, sastāvā ir pietiekami daudz spēlētāju, zināmākajiem no tiem esot Renāram Krastenbergam, Mārtiņam Dzierkalam, Kristapam Zīlem, Renāram Freibergam. Noteikti palīgā tiks gaidīts kā labs papildinājums Rodrigo Ābols. Pilnu Latvijas izlases kandidātu sarakstu uz doto brīdi, kuri ir pievienojušies izlases darbam var aplūkot šeit.

Latvijas izlases kalendārā, neskaitot šos mačus, plānā ir vēl trīs pārbaudes – divas ar Šveici Rīgā un Dāniju. Visticamāk, ka tieši arī šajos mačos tiks iespēlēts maksimāli tuvināts optimālajam sastāvs, kā arī treneris izšķiršies par pēdējiem atskaitāmajiem. Atslēgas vārds – “tuvināts”. Spēles ar šveiciešiem tomēr ir 28. un 29. aprīlī, ar dāņiem 4. maijā, bet čempionāts sākas 12. datumā. Arī tajā brīdī laika korekcijām vēl būs. Vietas papildinājumiem ir, tāpat kā potenciāls ir vairākiem jaunajiem spēlētājiem “izšaut”. Ja Latvija vēlas ko sasniegt, kādai zvaigznītei būs jāuzspīd, bet veterāniem jātur savs līmenis un vēl augstāk.

Iesakām mūsu lasītājiem arī sekot līdzi “Tonybetfan.com” iesāktajai rakstu sērijai “25 gadi pasaules čempionāta elitē”, kur katru dienu līdz čempionāta sākumam tiek publicēti īsi vēsturiski atskati uz katru no 25 aizvadītajiem turnīriem Latvijas izlases izpildījumā.

Rakstu sērija: “25 gadi pasaules čempionātu elitē”:

1. raksts – “Latvijas debija spēcīgāko sabiedrībā. Piesakāmies skaļi”
2. raksts – “1998. gads Šveicē – jauns formāts un pirmā sagrāve, sāpinām arī ASV”
3. raksts – “1999. gada PČ – viens no rezultatīvākajiem, bet bez eiforijas”
4. raksts – “PČ 2000. – vēsturiskā uzvara pār Krieviju un pirmā “play-off” spēle”