Atkārtots visu laiku labākais sasniegums. Ar to bija par maz, lai paturētu Lindstrēmu

25.04.2023

Līdz IIHF (International Ice Hockey Federation) rīkotā ikgadējā pasaules čempionāta hokejā sākumam, kas šogad no 12. līdz 28. maijam norisināsies divās valstīs – Latvijā, Rīgā un Somijā, Tamperē, spēles par medaļām aizvadot pie skandināviem, palikušas mazāk nekā 20 dienas. Par godu tik lielam notikumam, ka Latvijai atkal ir radusies iespēja rīkot tik liela mēroga sacensības, piedāvājam katru dienu līdz pat čempionāta sākumam īsu rakstu sēriju: “25 pasaules čempionāti elitē”. Kur tiks apkopots svarīgākais par katru no 25 aizvadītajiem turnīriem, kamēr Latvijas izlase spēlē spēcīgākajā divīzijā.

Šoreiz atskatīsimies uz pasaules čempionātu 2004. gadā, kurš norisinājās Čehijā, Prāgā un Ostravā. Šis bija trešais turnīrs pēc kārtas zviedra Kurta Lindstrēma vadībā, un lai arī izdevās izcīnīt augstu vietu, kas bija atkārtoti labākā vēsturē – septīto – konfliktēšanas ar Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidentu Kirovu Lipmanu dēļ abu pušu ceļi šķīrās. Fons bija nokaitēts jau pirms čempionāta sākuma, taču hokejisti spēja šo enerģiju pārvērst pozitīvajā.

Bez lielām cerībām, bet kaujinieciski

Uz šo turnīru Latvijai sastāvs bija solīds – vārtos Artūrs Irbe, kas gan netraucēja turnīrā uzspēlēt visiem trīs vārtsargiem. Irbes kontā pieci mači, bet Sergejam Naumovam un Edgaram Masaļskim pa vienam, pēdējam no abiem tai esot arī debijai pasaules čempionātā. Ņemot vērā, ka Lindstrēma vadībā izlase katru gadu ir pārspējusi iepriekš iespēto (13. ar Vasiļjevu vēl pie stūres -> 11. -> 9. līdz šim), līdzjutējos tomēr valdīja ticība, ka šī speciālista vadībā ir iespējams sacelt troksni. Palīdzēja arī Sergejs Žoltoks, bet vairāk arī Nacionālās hokeja līgas (NHL) vīru mums nebija.

Žoltoks arī kļuva par rezultatīvāko spēlētāju komandas rindās, bet top 5 bija vēl veterāni Panteļejevs, Ņiživijs, Fanduļs un Kerčs. Pilnu Latvijas izlases sastāvu uz 2004. gada PČ var aplūkot šeit.

Pamati ielikti un beigās piebeigti – soļojam uz ceturtdaļfinālu

Turnīru mūsējie uzsāka ar spēli pret mājiniekiem pārpildītā arēnā, izgāžot pirmo trešdaļu ar 0:3, bet beigās kapitulējot 1:3. Otrā spēle bija pret vāciešiem, kuris vēl pirms pieciem gadiem varējām sagraut, bet tagad šī izlase allaž bija pretim, kad bija jācīnas par iekļūšanu ceturtdaļfinālā. Šajā reizē mačs noslēdzās neizšķirti 1:1, bet noslēdzošajā dienā Latvijai bija duelis ar Kazahstānu, kur ne bez grūtībām izdevās izcīnīt uzvaru. Pēc pirmajām divām trešdaļām rezultāts uz tablo vēstīja mums nelabvelīgo 0:1, taču noslēdzošajā periodā tika gūti trīs bezatbildes vārti un komanda varēja pacilātā noskaņojumā doties uz nākamo grupu turnīru. Kā nekā – cerības par “play-off” vēl ir dzīvas un pamatotas!

Otrajā posmā ievadā mūsējie samēroja spēkus ar Kanādu, cīnoties cienījami un zaudejot ar 0:2. Tad nāca pretī Šveice, kuru neizdevās uzvarēt, bet arī beidzot netika zaudēts – 1:1. Noslēdzošajā spēlē ar 5:2 tika sakauti austrieši, kas nozīmēja, ka Latvija savā grupā paliek pat trešajā vietā un noslēgumā ieņems vismaz septīto vietu.

Pretī, kā vēlāk izrādījās, stājās nākamie pasaules čempioni zviedri. Tika aizvadīts neveiksmīgs pirmais periods, ielaižot trīs vārtus un pretī negūstot, rezultātā mača beigu rezultātam esot 1:4. Kaunēties nebija par ko. Ja nu vienīgi par to, kas notika aizkulisēs un Lipmana – Lindstrēma attiecību skaidrošanas anatomijās…

Latvijas izlases spēlētāji.

Fona troksnis un neglaimojoši izteicieni

Interesants bija fakts, ka pirms PČ Prāgā laiku, lai satiktos, neatrada abi iesaistītie Lipmans un Lindstrēms. Attaisnojumi esot bijuši visdažādākie, bet publiski vēl situācija nebija eskalējusies līdz pēdējam punktam. Bet tuvu gan. Vēlāk Lindstrēms publiskā intervijā pēc turnīra beigām vairs nolēma neklusēt, sacījot: “Katru gadu visgrūtākais periods pienāca tieši pirms pasaules čempionāta sākuma, kad notika treniņnometne. Visi jautājumi, kuri mums bija svarīgi, it īpaši ar spēlētājiem, vienmēr tika nokārtoti ar nokavēšanos. Runa ir par apdrošināšanas jautājumiem un inventāra iegādi.” Tāpat zviedrs sacīja, ka šie apstākļi viņam traucēja pildīt savus pienākumus un piebilda, ka Latvijas hokejā ir vēl daudz kas jāsakārto. 

Latvijas izlases spēlētaji.

Taisnība jau vien bija. No otras puses, kā gan iestāstīt Lipmanam, ka kaut kas ir jāmaina, zinot viņa kolorīto raksturu, pēc tam, kad komanda ir izcīnījusi atkārtoti augstāko labāko sasniegumu! Lai nu kā, ar šo arī tika pielikts punkts Lindstrēma laikam Latvijas hokejā. Atcerēsimies viņu kā treneri, kurš katru gadu uzlaboja rezultātus, pēdējā gadā sasniedzot pīķi, kā arī speciālistu, kurš atrunāja Krišjāni Rēdlihu pamest hokeju, dodot iespēju pasaules čempionātā.

Viņa vietā atgriezās Beresņevs – vīrs, kurš ieveda Latviju A divīzijā, bet bija zināms ar savu nepiekāpību pret Lipmanu. Bet viņš bija atpakaļ. Tiesa, uz īsu brīdi…

Rakstu sērija: “25 gadi pasaules čempionātu elitē”:

1. raksts – “Latvijas debija spēcīgāko sabiedrībā. Piesakāmies skaļi”
2. raksts – “1998. gads Šveicē – jauns formāts un pirmā sagrāve, sāpinām arī ASV”
3. raksts – “1999. gada PČ – viens no rezultatīvākajiem, bet bez eiforijas”
4. raksts – “PČ 2000. – vēsturiskā uzvara pār Krieviju un pirmā “play-off” spēle”
5. raksts – “No varoņiem līdz peltajiem – augstais lidojums Sanktpēterburgā pēc gada piedzīvo smagu piezemēšanos”
6. raksts – “Pirmo reizi imports – kāds bija 2002. gada pasaules čempionāts”
7. raksts – “Viens solis aiz play-off” – Lindstrēms sāk sevi pierādīt”