1999. gada PČ viens no rezultatīvākajiem, bet bez eiforijas

20.04.2023

Līdz IIHF (International Ice Hockey Federation) rīkotā ikgadējā pasaules čempionāta hokejā sākumam, kas šogad no 12. līdz 28. maijam norisināsies divās valstīs – Latvijā, Rīgā un Somijā, Tamperē, spēles par medaļām aizvadot pie skandināviem, palikušas 23 dienas. Par godu tik lielam notikumam, ka Latvijai atkal ir radusies iespēja rīkot tik liela mēroga sacensības, piedāvājam katru dienu līdz pat čempionāta sākumam īsu rakstu sēriju par katru no 25 aizvadītajiem turnīriem, esot elites divīzijā.

Pienākusi kārta trešajam rakstam par 1999. gada pasaules čempionātu, kurš tika rīkots Norvēģijas trīs pilsētās Oslo, Lilihamerē un Hāmerā. Tajā Latvija pirmo reizi elitē palika ārpus labāko desmitnieka, bet pēdējais turnīrs bija pienācis Leonīdam Beresņevam (ko uzzinājām pēc tā). 

Oļegs Znaroks.

Tikai divas uzvaras

Lai arī šis bija tikai trešais čempionāts spēcīgāko elitē, Latvija iepriekšējos divos allaž bija spējusi nezaudēt vairāk nekā zaudēt. Tā pirmajā gadā astoņos mačos bija četras uzvaras un divi neizšķirti un tikpat zaudējumi, bet nākamajā turnīrā sešos mačos bija trīs uzvaras un viens neizšķirts un divi zāģi. Latiņa pacelta augstu, bet jābūt reāliem – daudzas uzvaras nākušas pret sava vai pat zemāka līmeņa pretiniekiem, pateicoties čempionāta izspēles formātam.

Guntis Ulmanis, 1999. gads, Oslo.

Runājot par formātu, tad 1999. gada PČ bija tāds pats kā gadu iepriekš (par pašu turnīru variet lasīt materiāla beigās) – 16 komandas grupās pa četri, pirmās divas vietas tālāk turpina cīņu par medaļām, pēdējās automātiski tiek nosūtītas uz pārspēles turnīru nākamgad, bet trešās noskaidro 9. – 12. vietu un divas komandas, kuram arī būs jāpiedalās kvalifikācijā (11. un 12. attiecīgi tās būtu).

Artūrs Irbe un Guntis Ulmanis.

Pirmais mačs Latvijai bija ar tolaik “ņemamo” Šveici, kurai tika zaudēts ar 3:5. Tas uzreiz noplucināja visu lielo eiforiju, kura bija radusies iepriekšējos čempionātos. Tagad nāca deva realitātes. Pēc zaudējuma šveiciešiem spējām uzveikt frančus 13 vārtu spēlē ar 8:5, bet noslēdzošajā apakšgrupu turnīra dienā bija jāstājas pretī Zviedrijai ar Markusu Naslundu, Danielu Alfredsonu un citām zvaigznēm ierindā. Cerības bija tāpat – gan teorētiskas, ja uzvaram ar vairāk nekā vienu vārtu starpību, gan praktiskas, jo mūsu vārtus atkal sargāja “mūris” – Artūrs Irbe. Latvija spēja cīnīties kā līdzīgs ar līdzīgu, tomēr beigās zaudējums ar 3:4, pēc kura principā radās tāds Latvijas hokeja folkloras auglis, precīzāk termins, kā “skaists zaudējums”, kas turpmākajos gados ieguva aizvien lielākas un lielākas aprises.

Artūrs Irbe un Oļegs Znaroks.

Turpinājumā cīņā par 9. līdz 12. vietu Latvijas hokejisti bija līdzjutējus jau pieradinājuši pie pretinieku sagraušanām iepriekšējos gados. Šoreiz tā nenotika. “Auksta duša” tika saņemta jau pirmajā mačā ar Austriju (2:5), vēlāk “nopērām” mājiniekus norvēģus ar 7:1, bet izšķirošajā cīņā, lai nebūtu jāpiedalās kvalifikācijā pirms nākamā PČ, ar 1:2 kapitulējām Baltkrievijas priekšā. Kopš tā laika arī var uzskatīt, ka dueļi ar šo izlasi Latvijai tapa principiāli.

Sergejs Žoltoks.

Nespīd Znaroks, Irbe arī nepavelk – braucam uz kvalifikāciju, bet bez Beresņeva

Iepriekšējos čempionātos, tostarp vēl B divīzijā, bija ierasts, ka rezultatīvāko spēlētāju rindās visa turnīra ietvaros augšgalā vienmēr bija atrodams Oļega Znaroka vārds. Šoreiz gan viņš aizvadīja pavisam blāvu čempionātu – sešos mačos tikai viena rezultatīva piespēle, kamēr rezultatīvākā Latvijas spēlētāja godu pārņema Aigars Cipruss, kurš izcēlās ar pieciem vārtiem un vienu piespēli. Lai iekļūtu top 10 rezultatīvāko turnīra vīru sarakstā gan ar to bija par maz, kas iepriekš bija izdevies divas reizes Znarokam.

Oļegs Znaroks.

Ar pilnu Latvijas izlases sastāvu 1999. gada PČ var iepazīties šeit.

Nepavilka arī ierastais mūris Irbe, kuram vidēji ielaisti vairāk nekā trīs mači spēlē un atvairīto metienu procents arī tādam NHL vīram kā Artūrs bija necildinošs – 86%. Un tas viss ņemot vērā, ka Latvijai bija tikai viena spēle pret pasaules grandiem – Zviedriju. Latvija finišēja 11. vietā un tas nozīmēja, ka nākamgad vieta elitē garantēta netiek. Būs par to jācīnās papildus kārtā. Tas arī lika izrakstīt “vilka pasi” galvenajam trenerim Leonīdam Beresņevam. Viņa vietā nāca cits Latvijas pilsonis, pēc tautības latvietis Haralds Vasiļjevs. Tobrīd vēl neviens nenojauta, kas Latvijai ir priekšā 2000. gada PČ Krievijā. Bet par to jau nākamajā rakstā.

Līdzjutēji, 1999. gads.

Rakstu sērija: “25 gadi pasaules čempionātu elitē”:

1. raksts – “Latvijas debija spēcīgāko sabiedrībā. Piesakāmies skaļi”
2. raksts – “1998. gads Šveicē – jauns formāts un pirmā sagrāve, sāpinām arī ASV”