• Instagram
  • Facebook
  • X (Twitter)
  • Tiktok
Sports un mode kā nešķirami elementi

Sports un mode kā nešķirami elementi

purple 23.01.2024

Sportu un modi 21. gadsimtā var saukt par vienotu lielumu ar atsevišķām atšķirībām, bet reizēm viens bez otra nav nemaz iedomājami. Grezni tērpi tenisa kortos, dažādi aksesuāri vieglatlētikas trasē un citos sporta veidos ir tikai viena daļa no tā, ko veido modes invāzija sportā. Taču vēl lielāka ir ārpus sporta arēnām notiekošā sadaļa ar multimiljonu reklāmas līgumiem un vienkārši maksāšanu sporta personībām par attiecīga dzīvesveida (lasi – zīmola) demonstrēšanu sociālajos tīklos. Kādas tendences un lietas mode ieviesusi sporta pasaulē?

welcome-offer

Vēstures stunda – modes pirksts sporta pasaulē bijis jūtams sen

Sports un mode gājusi roku rokā jau kopš 19. gadsimta, kad daudzi sportistu apģērbi kļuva par cilvēku ikdienas garderobes sastāvdaļu. Piemērs ir jāšanas sports, kas tika iekļauts 1900. gada olimpiskajās spēlēs, bet savu popularitātes uzvaras gājienu tas aizsāka pat vēl agrākos laikos. No tā tika aizgūti tādi apģērba atribūti kā cilindra cepure, fraka, jāšanai paredzētas pusgarās bikses un cimdi.

Savukārt beisbols pasaulei dāvāja sava stila cepures. Šī sporta veida pārstāvji tādās pirmo reizi parādījās 18. gadsimta 60. gados, tiesa, nadziņa vizieris tolaik bija īsāks, bet mūsdienu stila cepures ir ar garāku un tās sāka izgatavot 19. gadsimta 40. gados un šobrīd tās ir ne tikai sportistu, bet arī ierindas cilvēku un pat slavenību garderobēs bieži atrodams aksesuārs.

Un kā gan bez Vimbldonas? Pirmais šāds tenisa turnīrs Lielbritānijā tika aizvadīts 1897. gadā un sievietes tajā spēlēja kleitās un greznās cepurēs. Tenisa spēlēšana tolaik tika uzskatīta tikai par aristokrātiem pieejamu nodarbi, tāpēc “parastajiem” cilvēkiem bija vilkme līdzināties tiem vismaz ar kādu apģērbu gabalu. Tomēr 19. gadsimta 20. gados par modes revolūcijas māti tika uzskatīta Suzanna Lenglēna (Suzanne Lenglen), kura kortos devās, valkājot kroku svārkus tieši zem ceļgala, galvassegu un kreklu bez rokām (jeb tā saucamo “topiņu”). 

Un jau 10 gadus vēlāk franču tenisists Renē Lakoste nodibināja savu uzņēmumu tenisa apģērba ražošanai. Tagad “Lacoste” ir  pasaulē slavens modes brends, kas ražo pamatā ikdienas apģērbu, apavus un dažādus aksesuārus. Pazīstamākais mūsdienu tenisists, kuram ir sadarbība ar šo zīmolu, ir Novāks Džokovičs.

Arī daudzu citu mūsdienās iecienītu apģērbu elementu sākotnējā izcelsme saistāma ar sportu. Piemēram, legingi nāk no jogas (arī tiek uzskatīta par fizisku nodarbi), kombinezoni nāk no ziemas sporta veidiem, “tank top” krekli no cīņu sporta. Nemaz nerunāsim par dažāda veida apaviem, kuri sākotnēji tika izstrādāti sportistiem, bet šobrīd tos velkā visi. Skaļākais piemērs – Maikla Džordana apavu revolūcija, par kuru vairāk parunāsim vienā no nākamajām nodaļām.

Sportiskais ģērbšanās stils – modē un ikdienā

Sportiskā stila mode savu īsteno uzvaras gājienu aizsāka 20. gadsimta sākumā un mijiedarbojās ar sporta kā tāda popularitātes pieaugumu. Aktīvam dzīvesveidam bija nepieciešams piemērots apģērbs un daudzi to ražotāji sāka pārdomāt modes tendences, un kurā virzienā doties. Pirmā modes dizainere, kura pievērsās sporta stilam, bija Koko Šanele (Coco Chanel). Reiz viņa teica: “Es izdomāju radīt treniņtērpu, nevis tādēļ, jo vairums sieviešu sāka aktīvāk sportot, bet gan tādēļ, ka es to darīju pati.”

Šanele bija iecienījusi vairākus sporta veidus – slēpošanu, burāšanu, golfu, medības, kā arī jāšanas sportu. Viņa tajos orientējās ļoti labi, tāpāt kā modē. 1913. gadā dizainere izlaida sieviešu sporta apģērbu kolekciju, kuras dizains, materiāli un pieguļamība ļāva brīvi nodarboties arī ar sportu, ne tikai doties ikdienas gaitās. Radītā kolekcija pārsteidza citus modes guru, kuri, no tā iedvesmojoties, arī sāka pievērst uzmanību sportiskajam stilam. Mūsdienās tāda veida kolekcijas un sporta līnijas ir visos pasaules vadošajos modes namos – “Gucci”, “Christian Dior”, “Balenciaga”, “Versace”, “Fendi” un citos. Cits jautājums – cik tie ir veiksmīgi vai neveiksmīgi. Tomēr… par gaumi nestrīdas!

Runājot par apavu modi, tā nebūt neaizsākās tikai ar Maikla Džordana ēru basketbolā, bet pirmsākumi meklējami vēl senākā pagātnē. 1921. gadā “Converse” izlaida īpašu “Chuck Taylor All – Star” basketbola kedu apavu līniju. Brenda vēstnieks bija šī sporta veida viena no tā laika redzamākajām groza bumbas sejām Čaks Teilors un tieši viņš ir iemesls, kāpēc tas kļuva tik veiksmīgs un atpazīstams. “Converse” izstrādātas kedas viņš valkāja jau 1917. gadā, kad apavu līnija tika saukta vienkāršoti “All – Star”, tomēr, pateicoties viņa inovatīvajām idejām un dalībai reklāmas kampaņās, šīs kedas ieguva neiedomājamu popularitāti ne tikai basketbolistu vidū, bet cilvēku paradumos visā pasaulē. NBA ir globāla spēle un tas ir vēl viens tā apliecinājums.

Mūsdienu pazīstamāko sporta zīmolu parādīšanās pie apvāršņa

Savukārt pazīstamie zīmoli “Adidas” un “Puma” ar savām apavu līnijām parādījās pagājušā gadsimta 40. gados, kad brāļi Ādolfs un Rūdolfs Dasleri nespēja sadalīt biznesu, dzimstot divām jaunām kompānijām. “Puma” pirmo popularitātes vilni piedzīvoja 1948. gadā, kad tās ražotajos futbola bučos laukumā devās Rietumvācijas izlase, bet vēl straujāks tas kļuva, kad 70. gados uzņēmums uzsāka sadarbību ar basketbolistu Voltu Freizeru jeb Klaidu. “Puma” pēc viņa lūguma mainīja apavu dizainu kā rezultātā tie kļuva populāri ielu kultūrā un hip hop žanra dejotāju vidū.

“Adidas” strauji sāka attīstīties 50. gados, pateicoties Ādolfa Daslera novatoriskajām tehnoloģijām apavu izgatavošanā un pieliktajām pūlēm zīmola popularizēšanai. “Adidas” 1956. gadā noslēdza sadarbības līgumu ar Starptautisko Olimpisko komiteju (SOK) uz olimpiādi un pēc tam ar laiku ienāca ASV un Francijas tirgos. Kad Ādolfs nomira, zīmols strauji sāka zaudēt savu popularitāti, tomēr tas nebija vienīgais iemesls. Pieauga arī konkurence, tomēr arī mūsdienās “Adidas” tiek uzskatīts par vienu no vadošajiem nozares brendiem, kuram ir noslēgti līgumi ar pasaules šovbiznesa un sporta zvaigznēm, tostarp mūsu Kristapu Porziņģi, kas viņu tobrīd padarīja par apmaksātāko Eiropas kontinenta pārstavi, ar kuru noslēgts apavu līgums.

Un kā tad bez slavenā “Nike”? Šī kompānija sākotnēji ražoja skriešanas apavus, bet šobrīd “Nike” to dara ne tikai vieglatlētiem, bet arī basketbolistiem – tā ir multimiljardu industrija! – futbolistiem – tāpat kā futbolā, tenisā un daudzu citu sporta veida pārstāvjiem. Tāpat piedāvājumā ir arī hokeja slidas un brīvā laika pavadīšanai vieni no pasaulē atpazīstamākajiem un populārākajiem modeļiem ir bijuši “Nike” izstrādāti.

Augsti attīstītas tehnoloģijas ne tikai ražošanā, bet pašos apavos

“Nike” apavi ir vieni no inovatīvākajiem un ne vien to ražošanā tiek izmantotas nozares jaunākās tehnoloģijas, bet tās tiek iestrādātas pašos apavos. Par skaļāko pēdējā laika piemēru var minēt skandālu vieglatlētikas pasaulē saistībā ar “Nike Vaporfly” modeli. Tos sacencībās 2018. gadā izmantoja kenijiešu gargabalnieki Brigita Kosgei (Brigida Kosgei) un Eliuds Kipčoge (Eliud Kipchoge), abiem labojot pasaules maratona rekordus. Tiesa, Kipčoge paspējis to labot jau vairākas reizes, turklāt dažādos apavos.

Citiem sportistiem likās, ka tā ir negodīga konkurence – cīnīties ar tiem, kuri velkā “Nike” apavus. Vēlāk ar faktiem tika pierādīts, ka “Vaporfly” spēj palielināt skrējēja efektivitāti pat līdz 4,2%, turklāt tās arī atvieglo slodzi kājām. Daži eksperti to nosaukuši savdabīgā veidā – “tehnoloģiskais dopings”. Notika nopietnas diskusijas pat par šī modeļa aizliegšanu Tokijas OS

Tomēr “Vaporfly” aizliegts netika, bet Starptautiskā Vieglatlētikas federācija (“World Athletics”) aizliedza citu modeli – “Nike AlphaFly”, ar kurām kājās Kipčoge 2019. gadā pirmo reizi maratonu “izskrēja” zem divām stundām. Tika ieviesti dažādi noteikumi, kā piemēram – sacensībās drīkstēja startēt tikai ar tādiem apaviem, kuri laisti pārdošanā mazumtirniedzībā vismaz četrus mēnešus pirms sacensībām, pretējā gadījumā tie tiks uzskatīti par prototipiem. Tāpat tika ieviestas daudzas citas nianses, it kā cenšoties visiem dalībniekiem nodrošināt maksimāli vienlīdzīgas starta pozīcijas.

Elki, kas ģenerē miljardus

Kurš gan no attiecīgās paaudzes un arī liela daļa mūsdienu nav ir dzirdējusi skanīgo reklāmas singlu “It’s gotta be the shoes” Maikla Džordana laikos?

Tieši Džordans kļuva par sporta ikonu apavu darījumu uzstādītajai latiņai. Sākotnēji 1984. gadā parakstītais piecu gadu līgums ar “Nike” par 2,5 miljoniem ASV dolāru (starp citu, vislielākais šāda veida līgums tolaik. laikā, kad vēl nebija pasauli nebija apēdusi inflācija) + 25% īpašumtiesības un ienākumi no pārdotā apjoma bija pirmais finansiālais izrāviens. Laikam ejot, sadarbība ar “Nike” nu ir viņu pataisījusi par miljardieri! Viņam ir savs zīmols “Jordan Brand” un “Nike” ir parakstīti jau simtiem citu sponsorēšanas līgumu, tiesa, personīgo apavu līniju iegūst tikai līgas superzvaigznes. Šobrīd tādas ir piecas.

Cits spilgts stāsts nāk no futbola pasaules. Tāpat kā Džordanam, arī futbolistam Krištianu Ronaldu ir noslēgts mūža līgums ar “Nike”, kas mērāms viena miljarda vērtībā! Taču par pionieri futbolā būtu jāuzskata kāds cits. 2003. gadā Deivids Bekhems uzsāka sadarbību ar “Adidas”. Tas rezultējies mūža līgumā, kur brits katru gadu saņem 80 miljonus dolāru un procentus no pārdošanas. Dažos citos avotos tiek lēsts, ka Bekhems varētu arī saņemt pat 160 miljonus…

Arī Lionelam Mesi ir mūža līgums ar “Adidas”. Zīmīgi, ka tas notika gadu pēc tam, kad “Nike” bija vienojušies ar Ronaldu. Summa identiska – viens miljards dolāru. Vai tā ir sakritība? Drīzāk jautājums – cik ļoti kompānijas pārliecina atlētus, ka tie, kuri nav sadarbībā ar viņa brendu, ir arī ienaidnieki laukumā. Ronaldu – Mesi stāsts, protams, ir spilgtākais, runājot par divu sportistu pretstāvi. Arī fakts, ka abi spēlēja pasaules gaidītākajā derbiju dalībnieču sastāvā – “Real Madrid” un “Barcelona”. Protams, tā noteikti ir sakritība, bet no mārketinga viedokļa īsta medusmaize sponsoriem un pārējiem, kas no tā pelna.

Runājot par kompāniju – atlētu cīņām, leģendārs stāsts bija arī Džordanam 1992. gada Barselonas olimpiādē medaļu pasniegšanas ceremonijā. “Dream Team” bija pārliecinoši izcīnījuši zelta medaļas, bet ASV Olimpiskās delegācijas oficiālais sadarbības partneris bija “Reebok”, kamēr Džordans bija uzticīgs “Nike”. “Reebok” pieprasīja, lai ASV basketbolisti uz pjedestāla kāptu viņu treniņu jakās, kas daudziem nepatika. Džordans izdomāja risinājumu – viņš devās publikā ar ap plecu pārliktu ASV karogu, kas aizsedza “Reebok” logo.

Sportisti ir elki simtiem miljoniem cilvēku pasaulē. Protams, ir nostūri, kur par modi un sportu neviens nedomā, tomēr šī industrijas ģenerē miljardus, turklāt pēdējās desmitgadēs tās ir teju saaugušas kopā, šobrīd nespējot iedomāties vienu bez otras. Jaunie sportisti savās viedierīcēs rada sev varoņu tēlus atlētu personās un vēlas līdzināties viņiem. Un viena no lietām ir… drēbes, ko vilkt.

Cilvēki, kuri ikdienā sporto vēlas tam sev piemērotu ekipējumu. Tas pats attiecas uz stilīgu dizainu ikdienas gaitu apģērbā. Un šo ražotņu kompānijas izaugušas līdz neiedomājam līmenim, turklāt tendence šobrīd ir ar augšupejošu ģeometriju – būs vēl “trakāk”.

Tikmēr mēs kā patērētāji varam tikai vērot sporta ekipējuma ražotāju “karus” cīņā par vietu mūsu sirdīs un maciņos vispirms, un pēc tam jau, kur pagadās – uz galvas, kājās, muguras, galvas un citviet. Dolārs pie dolāra un lieta gatava! Tomēr nevar arī apgalvot, ka nospiedošais vairākums izdoto produktu ir tīri patēriņa rīks. Inovācijas ir zinātniski pierādītas, īpaši ja runājam par sporta pasauli. Jautājums – vai patiesi katrā skriešanas apavā, kuri tiek izplatīti ikdienas patēriņam, ir tās pašas tehnoloģijas, kas sportistiem pieejamajās? Arī par to konspirāciju teoriju netrūkst.

Vai tiešām nākotnes sports pārvērtīsies tikai par produktu TV un planšetu ekrānos, kur priekšrocības būs tiem, kuri sadarbosies ar noteikti kompāniju? Līdzīgi kā jau tiek runāts iepriekšējā nodaļā minētajā piemērā ar “Nike” botām? Vai, runājot modes tendenču saistībā, aizvien biežāk piedzīvosim situācijas, kur sponsoriem tik ļoti neinteresē pat atlēta vai atlētes panākumi, taču tiem piemīt harizma un spēja labi izskatīties ekrānos un pie mikrofoniem, ko var ģenerēt valūtas operācijās, un tāpēc arī tiek slēgta sadarbība? Vēsturē ir  jau šobrīd ir bijuši vairāki piemēri – Anna Kurņikova tenisā savulaik, lūdzu, tālu nebija jāmeklē.

Vai tomēr tas ir uzpūsts burbulis un cilvēkiem būtu jāizbauda augsti attīstīto tehnoloģiju sniegtās iespējas un talantīgu dizaineru radītie darbi, kas apvienots vienā produktā?

welcome-offer

CITAS ZIŅAS ŠAJĀ KATEGORIJA