Pasaules kausa grupu turnīrs skaitļos. Vai nepieciešamas izmaiņas?
31.08.2023Latvijas nacionālā vīriešu basketbola izlase debijā FIBA Pasaules kausa izcīņā pārsteigusi pasauli, grupu turnīrā no tālākās cīņas par medaļām izslēdzot vienu no galvenajām favorītēm Francijas valstsvienību. Neskaitot mūsējo panākumu, vismaz sacensību ievadā lielu sensāciju nebija. Vēl jo vairāk – no 48 aizvadītajiem mačiem daudzos no intrigas par uzvarētāju nebija ne smaržas.
Tas raisa diskusijas par to, vai ir nepieciešams mainīt izspēles formātu (kurš, starp citu, ir pavisam svaigs) vai katra reģiona kvotas. Šajā materiālā ielūkosimies – ko par to visu runā skaitļi, un kādus secinājumus no tā varam izdarīt.
48 spēles un regulārās sagrāves
Izspēles formāts ir sekojošs – 32 komandas sadalītas astoņas grupās pa četrām vienībām katrā. Tā kā šis ir Pasaules kauss, tāpēc arī FIBA piešķīrusi kvotas no visiem tās administratīvajiem reģioniem. Skaidrs, ka dažādos kontinentos basketbola līmenis ir atšķirīgs. To apliecina arī skaitļi.
No 48 grupu turnīra spēlēm vidēji katrs mačs noslēdzās ar 19,6 punktu starpību. Tas nozīmē tikai vienu – absolūtais vairums spēļu bijušas bez lielas intrigas par to uzvarētājiem. Vien 12 mačos rezultāta starpība bija deviņi vai mazāk punkti. Savukārt ar 20 un vairāk punktu starpību noslēdzās 24 spēles jeb tieši puse. Tāpat nevienā no grupām nebija komandas ar vienādu bilanci. Katra grupas uzvarētāja izcīnīja trīs uzvaras, otrā vieta divas, trešā vienu un pēdējā nevienu.
Tikai vienā grupā labāko divniekā neiekļuva pirms turnīra prognozētā komanda. Par skaļāko pārsteigumu parūpējās Latvijas valstsvienība, kura no tālākas cīņas izslēdza Franciju. Pārējās tālāk tika prognozētie favorīti. Maziņš pārsteigums nāca A grupā, kur pirmo vietu izcīnīja Dominikānas Republika, apsteidzot Itāliju. Arī atsevišķos mačos pārliecinoši nospiedošā daudzumā uzvaras izcīnīja tās dienas favorīti.
Kā izņēmumus jeb ārpus kārtas notikumus var minēt vien Latvijas – Francijas un Somijas – Japānas spēles, kur uzvarēja ne – favorīti latvieši un japāņi. Vēl var pieminēt Dominikānas – Itālijas maču (87:82, kur pirmajiem koeficients uz uzvaru bija nedaudz pāri trīs). Un tas arī viss. Vācijas uzvara pār Austrāliju, lai arī bukmeikeru ieskatā austrālieši bija favorīti, tomēr nav uzskatāma par sensāciju. Jo pirms turnīra Vācija tika minēta kā potenciālais “melnais zirdziņš” un vērtēta kā bīstama komanda.
Eiropa pret pasauli
Ja runā par reģionāla līmeņa sacensībām, tad tiek uzskatīts, ka tieši Eiropas čempionāts piedāvā augstāko vidējo spēles līmeni salīdzinājumā ar citu kontinentu turnīriem. Tas apliecinājās arī šajā Pasaules kausā. Mačos, kur piedalījās Eiropas izlases pret citu pasaules daļu komandām, bilance ir 21 – 6 par labu eiropiešiem. Vidējā punktu starpība 21 uzvarā bija 19,8 punkti.
Saprotams, ka Amerikas zonas godu ierasti (un arī ne vienmēr!) glābj ASV, kuriem nu pievienojusies Kanāda. Kura arī nav atvedusi uz šo turnīru visus labākos spēkus (nav Džamāla Mureja un Endrjū Viginsa). Kanāda izcīnīja divas (punktu ziņā) pārliecinošas uzvaras pār Eiropas izlasēm Franciju (+30) un Latviju (+26). ASV grupā bija tikai viena Eiropas komanda Grieķija (uzvara ar +28), kamēr divas uzvaras citu kontinentu komandām atnesa somi (zaudējums japāņiem un austrāliešiem). Sestā uzvara Dominikānas kontā par itāļiem.
Ja skatāmies no vidējās punktu starpības viedokļa, tad šajos sešos zaudējumos Eiropas komandas ieguva vidēji -20,83. Taču der atcerēties – Kanāda un ASV ir izlases ar vislielāko Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) spēlētāju skaitu (attiecīgi pirmajiem tādu ir septiņi, bet otrajiem visi 12). Līdz ar to tā vairāk ir divu supersmagsvaru tendence, nevis kopējā. 21 uzvara 27 mačos, kā tas ir ar Eiropas izlasēm, tomēr signālizē nopietnāk.
Ar piebildi – ja runājam par vidējo līmeni. Jo šobrīd prognozes, ka par čempioniem kļūs Eiropas pārstāve, nav daudzsološas. Kaut gan pēdējā Pasaules kausā triumfēja Spānija, bet amerikāņi palika septītajā vietā. Vēl viens atzīmēšanas vērts fakts ir tas, ka ASV ir “tikai” piecas zeltas medaļas PK kopš tā pirmsākumiem 1950. gadā. Protams, tam ir arī loģisks izskaidrojums – ASV ilgu laiku uz šo pasākumu nesūtīja profesionālus spēlētājus, bet pēc 1991. gada arī ne vienmēr bija izdevies nokomplektēt sastāvu ar pašiem labākajiem.
Iespaidīgākās uzvaras un jaudīgākās komandas līdz šim
Tiem, kuri seko līdzi šim turnīram, ir skaidrs – tās ir ASV un Kanāda. ASV spēlēja grupā ar Grieķiju, Jaunzēlandi un Jordāniju un vidēji mačā uzvaras guva ar 34,3 punktiem. Kanādiešiem šis rādītājs ir vēl iespaidīgāks – 37 punkti. Un loģiski, ka arī šīs abas izlases dominē top 5 sagrāvēs šajā turnīrā, bet šajā topā ir atrodams arī Latvijas vārds:
- Kanāda – Libāna (128:73 jeb +55)
- ASV – Jordānija (110:62 jeb +48)
- Serbija – Ķīna (105:63 jeb +42)
- Brazīlija – Irāna (100:59 jeb +41)
- Latvija – Libāna (109:70 jeb +39)
Patīkami, ka šeit var atrast arī mūsējos.
Tikmēr nākamā izlase pēc punktu starpības gūtajās izlasēs ir Serbija, kura uzvarējusi mačus vidēji ar 30,3 punktiem. Nākamā ir Lietuva ar +25,3, bet piecinieku noslēdz Latvijas nākamā pretiniece Spānija ar rādītāju +22,6 ik maču.
View this post on Instagram
Jāmaina izspēles formāts, kvotas vai nekas?
Izejot cauri šiem statistikas skaitļiem, nonākam pie raksta sākumā uzstādītā jautājuma, tikai noslēgumā to pārfrāzēsim mazliet vienkāršāk – ko darīt lietas labā? Saprotams, ka Pasaules kausa misija ir aptvert visas pasaules malas un dot iespēju katram kontinentam. Tomēr šī tendence ar lielām rezultātu starpībām un daudziem neinteresantiem mačiem tomēr nav tikai šī turnīra iezīme, bet gan kopēja. Vismaz pēc jaunā formāta ieviešanas, kas notika vien iepriekšējā turnīrā 2019. gadā.
Šobrīd kvotas ir sadalītas sekojoši: 12 no Eiropas zonas, astoņas Āzijas/Okeānijas, septiņas no Amerikas un piecas no Āfrikas. Un komandas, kuras iekļuvušas top 16 ir – 10 no Eiropas, viena no Āzijas / Okeānijas un piecas no Amerikas zonas. Skaitļi nemelo.
Tāpat neviens arī neapšauba FIBA cēlos nodomus, piešķirot tika daudz vietu Āfrikas izlasēm. Tomēr šajā kontinentā dzīvo 1,2 miljardi iedzīvotāju, turklāt, pateicoties ģenētiskajām īpašībām, kuras pie attiecīga darba var attīstīt un izveidot atlētiskus basketbolistus, tajā ir vēl neizmantots potenciāls. Vienlaikus FIBA, rīkojot lielos forumus, domā arī biznesa plaknē. Kamēr nav absolūto skaitļu pēc turnīra noslēguma, par to vien var spekulēt.
Jautājumi rodas arī par izspēles formātu, ņemot vērā komandu spēku samēru, kas FIBA funkcionāriem nav nekas svešs. Pēc pirmā grupu turnīra otrajā kārtā, kur atkal komandas ir sadalītas grupās pa četri, līdzi nāk arī iepriekšējā kārtā izcīnītās uzvaras / iegūtie zaudējumi arī pret tālāk netikušajām vienībām. Pie esošas situācijas, kad nevienai komandai grupas ietvaros nebija vienāda bilance, tā šķiet bezjēdzīga.
Jo arī 2019. gada Pasaules kausā bija identiska situācija. Atgādināsim arī, ka vēl 2014. gadā piedalījās 24 komandas un bija četras grupas pa sešām vienībām katrā. Kas pats interesantākais – šādā formātā, kas norisinājās pirms tam trīs turnīros, allaž top 16 iekļuva kāda Āfrikas komanda, bet pie jaunā formāta tas vēl nav noticis.
Saprotams, ka pēc tikai diviem turnīriem jaunā formātā ar 32 komandu dalību, iespējams, secinājums izdarīt ir pāragri. Jo iepriekš allaž kaut kādus rezultātus spēja sasniegt arī Āfrikas izlases, kuras šobrīd ievērojami atpaliek. Tāpat ir saprotams, ka FIBA lēmējvīri noteikti ir lietas kursā par notiekošo basketbola kortos. Tāpat viņi ir lietas kursā par monetāro turnīra pusi. Un, protams, lozungi, ka basketbolam jāvieno un tas jāattīsta visās pasaules malās, jo tā ir globāla spēle, arī ir jauki. Bet viela pārdomām noteikti ir garantēta.
