FIBA Pasaules kauss. Eiropa pret pasauli dominē
19.09.2023Ar fantastiskās Vācijas izlases uzvaru finālā pār Serbiju ar 83:77 pirms vairāk nekā nedēļas FIBA Pasaules kausa izcīņa. Finālā bija divas Eiropas kontinenta pārstaves, bet cīņā par bronzu Ziemeļamerikas duelī ar 127:118 pagarinājumā Kanāda uzveica ASV, kas nozīmē, ka tas bija otrais turnīrs amerikāņiem bez medaļām PK. Tas raisīja diskusijas par ASV pieeju tik nozīmīgam turnīram.
Tāpat diskusijas raisīja grupu turnīrā piedzīvotie lielie rezultāti starp vadošajām izlasēm un pastarīšiem no basketbolam eksotiskākiem kontinentiem. Vai formātā būs kas jāmaina, un vai ASV pamodīsies uz Parīzes olimpiādi?
Grupu turnīrs daudziem pastaiga, otrā kārta jau ar sīvāku konkurenci
Izspēles formāts paredz, ka 32 kvalificējušās valstis tiek sadalītas astoņas grupās katrā par četrām vienībām. Uz nākamo kārtu tiek divas labākās, kur atkal priekšā tāda paša formāta grupu turnīrs, tiekoties vēl ar divām pretiniecēm un cīnoties par vietu ¼ finālā.
Kvotu sadalījums bija sekojošs – 12 vietas FIBA Europe, astoņas FIBA Asia and Oceania, septiņas FIBA America un piecas FIBA Africa zonas valstīm. Turnīra noslēgumā finālā bija divas Eiropas komandas un kopumā sešas no astoņām ¼ fināla dalībniecēm. Pārējās sešas šī kontinenta pārstāves ierindojās no 9. līdz 21. vietai.
Salīdzinājumā ar citiem kontinentiem, tad no astoņām FIBA Asia and Oceania zonas dalībniecēm sešas no septiņām bija zemāk par Eiropas zemāko vietu (Somija 21. vieta), turklāt trīs no četrām pēdējām vietām šajā čempionāta noslēgumā arī bija šīs zonas izlasēm.
Āfrikas izlasēm jaunais formāts (4 komandas x 8 grupas un 32 dalībnieki, ieviests kopš 2019. gada) neiet pie sirds. Līdz šim nevienai no valstīm nav izdevies iekļūt nākamajā kārtā jeb top 16, kamēr iepriekšējos turnīros pie vecā formāta (6 komandas x 4 grupas un 24 dalīnieki) trīs reizes pēc kārtas tas kādai tomēr izdevās. Šoreiz mazliet pārsteidza Dienvidsudāna, kura finišēja 17. vietā, tiekot arī uz olimpiādi, 20. bija Ēģipte, bet pārējās trīs atradās 26. vietā vai zemāk.
Eiropas kontinentam pretī turas Amerikas zona. Neskaitot 3. un 4. vietu, 12. – 14. vietu ieskaitot ieņem vēl trīs šī reģiona izlases (Puertoriko, Brazīlija un Dominikānas Republika).
Ja runājam par pirmo grupu turnīru, tad Eiropas un abu Ziemeļamerikas izlašu dominance iezīmējās vēl spilgtāk. Par to, kāds bija spēku samērs pirmajā kārtā, plašāk ir iespējams lasīt zemāk redzamajā rakstā.
Pasaules kausa grupu turnīrs skaitļos. Vai nepieciešamas izmaiņas?
Savukārt top 16 kārtā un izslēgšanas mačos situācija jau ievērojami uzlabojās, ja runājam par spēku samēru izlīdzināšanos un aizraujošāku maču skaitu. Tam gan ir vairāki objektīvi iemesli. Pirmkārt, aizvien vairāk Eiropas izlašu nācās tikties savā starpā. Otrkārt, jo ASV un Kanāda bija arī starp visa turnīra galvenajām divām favorītēm.
Mikromačos “Eiropa pret pasauli” pirmajiem bija septiņas uzvaras ar vidējo punktu starpību 13,86 (skatīt augstāk minēto rakstu, kur sacensību agrīnā stadijā atšķirība rezultātos bija vēl lielāka), kamēr otrajiem piecas ar 13,8 punktiem. Te viena uzvara Āzijas un Okeānijas pārstāvei Austrālijai un pa divām amerikāņiem un kanādiešiem, turklāt amerikāņi “atdeva” divas uzvaras un otrie vienu ½ finālā.
Sanāk, ka top 16 un “play – off” kārtā sešas no septiņām uzvarām Eiropas kontinentam ir pret FIBA America zonas pārstāvēm. Ņemot vērā, ka pēdējo divu FIBA Pasaules kausa čempionu atzari meklējami vecajā kontinentā, un arī vidējais komandu sasniegto vietu līmenis ir augstāks, karstasinīgākie eksperti varētu apgalvot, ka Eiropa ir noķērusi savus partnerus pāri okeānam. Tomēr tā nebūt nav.
Individuāli top 20 rezultatīvāko spēlētāju vidū bija septiņi eiropieši, turklāt visi iepriekšējā sezonā spēlēja Nacionālajā basketbola asociācijā (NBA). Kopumā 14 no visiem labākajiem 20 nāca pēc sezonas NBA, piedevām atlikušie kadri ir vājo izlašu līderi.
ASV sūta “trešo sastāvu” un atkal apdedzinās
Viens no lielākajiem pārsteigumiem (godīgi sakot, kā kuram – bija, kuri par to nebija pārsteigti un turpmākajās rindās tiks paskaidrots, kāpēc) bija ASV palikšana ne tikai ārpus fināla, bet vispār bez medaļām. Tas notika otro turnīru pēc kārtas.
Kritēriji, pēc kuriem vadīties, saucot šo ASV sastāvu par “trešo”, ir diezgan viegli. Par atskaites punktu paņemsim “All NBA team” jeb regulārās sezonas trīs simbolisko izlašu laureātus. No 15 spēlētājiem deviņi bija ar ASV pasi – Džeisons Teitums, Stefans Karijs, Džeilens Brauns, Džimijs Batlers, Donovans Mičels, Deārons Fokss, Lebronss Džeimss. Džūliuss Rendls un Deimiēns Lilards. Neviens no viņiem nepiedalījās šajā Pasaules kausā.
Astoņi no viņiem spēlēja arī Visu Zvaigžņu spēlē, turklāt tajā tikai izvēlēti vēl tādi spēlētāji, kuri neiekļuva kādā no simboliskajām komandām – Pols Džordžs, Bems Adebajo, Dža Morants, Kairijs Ērvings, Drū Holidejs un Demārs Derozans. Izvēlēti, bet traumu dēļ nepiedalījās arī Kevins Durants un Zaions Viljamsons. Un šai zvaigžņu plejādei vēl nav pieminēts Kavai Lenards, Devins Bukers, Entonijs Deiviss, Trejs Jangs un Džeimss Hārdens. Un atkal – neviens no nosauktajiem šovasar ASV kreklu nepielaikoija.
Principā jau divas izlases, kurām bez variantiem vajadzētu apspēlēt jebkuru izlasi Pasaules kausā, ir gatavas! Nemaz nerunāsim par, tā sauktajām, “second tier” (šobrīd) zvaigznēm kā Zeks Lavīns, Kriss Midltons, Dreimonds Grīns, Klejs Tompsons un citiem, kuri noteikti kotējas augstāk par lielāko daļu spēlētāju, kuri šovasar pārstāvēja ASV Āzijā.
Lai arī ASV ar piecām zelta (dalīta pirmā vieta ar Dienvidslāviju) medaļām un 12 kopā (vēl trīs sudrabi un četras bronzas) ir pirmajā vietā Pasaules kausa vēsturē, der atgādināt, ka 2027. gadā Katarā būs pagājuši jau 13 gadi kopš pēdējo reizi amerikāņi būs triumfējuši. Iepriekš ilgākais pārtraukums mūsdienu ērā bija pat 16 gadi, kad no 1994. gada triumfa Kanādā līdz nākamajam bija jāgaida līdz 2010. gadam Turcijā.
Ziemeļamerikas mediju telpā parādījušas ziņas, ka Lebrons Džeimss jau sācis darbu pie spēlētāju rekrutēšanas uz nākamo vasaru, kad Parīzē notiks olimpiāde. Un daudzas zvaigznes esot apņēmības pilnas pievienoties Džeimsa aicinājumam. Olimpiāde tomēr ir olimpiāde. Un ar šo faktu FIBA būs jārēķinās Pasaules kausa kontekstā arī turpmāk. Un tam ir savi iemesli.
BREAKING: Lebron James is “ready to commit” to playing for Team USA at the 2024 Paris Olympics alongside Kevin Durant and Steph Curry 🏀🇺🇸 pic.twitter.com/v50qWnPp68
— Daily Loud (@DailyLoud) September 11, 2023
Iemesli ASV zvaigznēm nepiedalīties
Iepriekš Pasaules kauss un olimpiāde notika vienas no otras ik pēc diviem gadiem. Pēdējais PK pirms jaunā formāta ar 32 komandām norisinājās 2014. gadā, bet nākamais jau 2019., nevis četrus gadus vēlāk kā ierasts iepriekš. NBA zvaigznes tā jau neraujas uz nacionālo izlasi, bet pamainot norises gadu, FIBA, šķiet, iešāvusi sev pati kājās. Jo tas nozīmē, ka NBA spēlētājam ir jāziedo divas vasaras pēc kārtas izlasei, ja viņš vēlas spēlēt gan PK, gan OS. Tas tomēr daudziem spēlētājiem lika un arī nākotnē liks apdomāt, vai steigt palīgā.
Maza atkāpe tiem, kuri uzskata, ka ASV savu hegemona lomu uz pasaules basketbola kartes ir pazaudējušas. Galvenās sacensības tāpat ir olimpiāde. Un kopš 1992. gada, kad ASV uz tām sūta profesionāļus, tā ir izcīnījusi zeltu septiņās no astoņās reizēm! Viela pārdomām…
Sausais atlikums
Šogad par titulu un 16 vietām ¼ finālā reāli cīnījās 10 Eiropas, piecas Amerikas un viena Okeānijas (Austrālija) vienība. Varbūt pienācis laiks pārskatīt kvotu sadalījumu? Noteikti, ka lielu lomu spēlēja fakts, ka turnīrs notika Āzijas kontinentā, tāpēc arī bija divas vājākas finālturnīra dalībnieces (Filipīnas un Japāna) vairāk. Nākamais turnīrs paredzēts 2027. gadā Katarā. Saprotams, ka kvalifikācijas formāts ir jau saskaņots un nav sagaidāms, ka līdz nākamajam turnīram kas kardināli mainīsies.
Tomēr šī ir ideja, kura FIBA nākotnē noteikti būtu jāizskata. Ja pieņemam, ka Eiropai (ļoti futūristiski) tiek piešķirtas papildus divas kvotas, Amerikai viena un kādam citam kontinentam vēl, tad matemātika ir vienkārša – ja pirmajā kārtā ir astoņas grupas, tad pusē no tām iesaistīsies daudz spēcīgākas izlases, kas noteikti vairos intrigu par iekļūšanu top 16. Bet tad noteikti atskanēs arī pretinieku balsis par to, ka pasaules čempionāts tiek pataisīts par divu, trīs kontinentu spēku mērīšanu. Esošais modelis ar dažiem uzlabojumiem vai nu kvotu sadalē, vai izspēles formātā, tikai raisītu vēl lielāku interesi par turnīru.
