Eiforijā dzīvot labi. Galvenais ir saglabāt mieru
Ļoti iespējams, ka karstgalvīgākie sporta fani, izlasot vien tikai virsrakstu un nepacenšoties sevi apgrūtināt ar paša turpmākā raksta izlasīšanu, komentāru sadaļā jau būs atstājuši spilgtus ierakstus, ka šo rindu autors ir nīdējs un vēlas atrast utis tīrā kažokā. Tiem, kuri tomēr nolēma uzspiest uz saites, arī būs iespēja iepazīties ar izteikto tēzi – vai esam augstākajā punktā Latvijas basketbolā? Un kāpēc ir jāsaglabā miers un vēsa galva. Ne tik strauji, dāmas un kungi!
Lai cik ļoti gribētos domāt, ka esam, tomēr ieslēgsim vēsu aprēķinu. Nenoniecinot mūsu puišu un itāļu trenera Lukas Banki līdz šim iespēto, jo tas patiesi ir kas ievērības cienīgs, un daudz kas Latvijas vīriešu izlases, jā, tieši vīriešu ne vispār Latvijas basketbolā kopumā, ir noticis pirmo reizi!
Augstākā punkta sasniegšanas otrais oficiālais piegājiens
Kāpēc otrais piegājiens? Kur tad pazuda 2001. gada Eiropas čempionāts un uzvara pār Lietuvu, kāds iespējams vaicās? Tāpēc, ka pēc neatkarības atjaunošanas pirmajā periodā īsti nebija skaidrs, uz ko esam spējīgi, un kas būtu labs rezultāts. Kad tika sasniegta 8. vieta, tad visi saprata – tas ir labs rezultāts! Tiesa, turpinājums nesekoja un bija nepieciešami 14 gadi, lai atkal tur atgrieztos…
Latvijas vīriešu basketbola izlase ar Banki atnākšanu sākusi demonstrēt sniegumu, nevis par kādu varējām tikai sapņot, bet tādu, kāds bija “plānots” pēc lielās “tīrīšanas” 2009. gadā jeb pēc “Baigās vasaras”, kad no izlases tika padzīti vairāki tobrīd populārākie un skaļākie vārdi. Iztiksim bez detaļām par iemesliem. Pēc tam sekoja skaļi lozungi un mērķi. Tādi, kas iepriekš nemaz pēc neatkarības sasniegšanas nebija sasniegti.
Viens no skaļākajiem – “Misija Rio” jeb tikšana olimpisko spēļu turnīrā 2016. gadā Brazīlijas galvaspilsētā Riodežaneiro. Guntim Šēnhofam pat “Daugavas Sporta Nama” kabinetos un gaiteņos stāvēja lepni pieliktas bildes ar šo lozungu, lai atgādinātu visiem, par ko mēs cīnāmies un kādiem jābūt galvenajiem mērķiem. Pāris gadus vēlāk Latvijas Basketbola savienība (LBS) arī ieguva tiesības rīkot Eiropas čempionāta vienu grupu turnīru Rīgā.
Par izlases galveno treneri un jaunā kursa realizētāju pēc fiasko 2009. gadā tika iecelts Ainars Bagatskis, kura vadībā šis mērķis nepiepildījās. Arī “Eurobasket 2015” tika noslēgts ar zināmu vilšanos, izcīnot “tikai” 8. vietu un turnīru noslēdzot ar trīs neizteiksmīgiem zaudējumiem. Vilšanās notika arī nākamajā vasarā olimpisko spēļu kvalifikācijā Serbijā, kur līdz galvenajam mačam finālā ar turnīra rīkotājiem nemaz netikām, soli pirms tam paklūpot pret Puertoriko.
Bagatskis daļēji reabilitējās 2017. gada Eiropas čempionātā, kur mūsējiē turnīra gaitā zaudēja tikai nākamajiem tā finālistiem Serbijai grupas pirmajā dienā un ceturtdaļfinālā čempioniem slovēņiem ar Luka Dončiču un sacensību MVP ierindā Goranu Dragiču. Beigās 5. vieta un augstākais līdz šim sasniegtais rezulats vīru izlases vēsturē pēc neatkarības atjaunošanas. Nepameta sajūta, ka varējām vairāk… Vai pamatoti?
Kritumi un atkal ceļamies kājās
Bagatskis pēc “Eurobasket 2017” izlases stūri pameta un, kā tolaik tika runāts, ar stingri rekomendējošu raksturu ieteica savu pēcnācēju Arni Vecvagaru, kuram pieredze bija tikai vadot LBL klubus, kuri pat nebija “play – off” līmenī (“Turība” un “Jūrmala”). Arī ar Bagatski viņš nestrādāja no zvana līdz zvanam šajā astoņu gadu darbā ar izlasi, bet LBS valde vienbalsīgi nolēma, ka viņš būs īstais.
Īsti alternatīvu nebija, kaut gan bija atsevišķu biedru un valdes locekļu iniciatīvas, ka varbūt jāmeklē treneris ārpus Latvijas robežām. Izskanēja pat baumas, ka viens no potenciāliem kandidātiem varētu būt nu jau par sava veida Eiropas leģendu kļuvušais turks Ergims Atamans.
Tas nenotika un rezultāts bēdīgs – sāpīga netikšana uz FIBA Pasaules kausa izcīņu Ķīnā, kas norisinājās 2019. gadā. Pēc šīs neveiksmes vēl skaļāk ieskanējās diskusijas par importa iesaisti izlases darbā, bet LBS tā brīža vadība tik plātīja rokas, sakot: “Naudas nav, neko nevaram.” Vēlāk pierādījās teiciens “skopais maksā divreiz”… Pie savas iespējas tika Roberts Štelmahers un rezultāts atkal sasniegts netika – pirmo reizi kopš 1999. gada secen gāja EČ finālturnīrs, kaut gan ar pilnu sastāvu ierindā mēs noteikti būtu medaļu pretendenti.
Tikai pēc diviem neveiksmīgiem cikliem LBS beidzot sadūšojās piesaistīt ārzemju speciālistu Banki personā. Viņš tobrīd strādāja par trenera asistentu Bruklinas “Nets” fārmklubā “G – league”, bet viņa CV bija vairāki spilgti ieraksti ar darbošanos Itālijā un Eirolīgas klubos. Kā Banki sāka vadīt Latvijas izlasi, oficiālos mačos esam uzvarējuši gandrīz 90% reižu!
Vispirms FIBA Pasaules kausa pirms kvalifikācijas posmā bija jācīnās ar Baltkrieviju un Rumāniju pa divām reizēm, izcīnot četras uzvaras. Pamata kārtā pēc zaudējuma pagarinājumā Serbijai tika izcīnītas 11 uzvaras pēc kārtas, skaitot arī otro posmu, un ieņemta pirmā vieta grupā un pirmo reizi iegūta ceļazīme uz planētas meistarsacīkstēm.
Arī tur sacelts troksnis un turnīra gaitā pirmo reizi oficiālos mačos uzveikti franči un spāņi, bet pusfinālam un olimpiskajai ceļazīmei pietrūka pavisam maz – viens precīzs metiens… Bet nebija par ko nokārt galvu, jo piedzīvoti tikai divi zaudējumi – Kanādai (bronza) un ¼ finālā Vācijai (čempioni) līdzīgi kā 2017. gada EČ. Banki oficiālo spēļu bilancei pieskaitām vēl divas uzvaras šī cikla ievadā un skaitļi izskatās pavisam skaisti: 23 – 3!
To bez ievērības nav atstājusi arī FIBA organizācija, nosaucot Latviju par karstāko basketbola izlasi pasaulē. Oficiālajā mājas lapā ir pat raksts ar nosaukumu “Hottest team in the world: no one can stop Latvia”. Tajā minēts, ka iespaidīgākais šajā stāstā ir tas, ka mūsējie uzvarējuši patiesi spēcīgas basketbola nācijas un aktuālos Eiropas un pasaules čempionus, kā arī vienkārši elites līmeņa vienības. Bet vai mēs varam uzskatīt, ka Latvijas basketbola izlase šobrīd atrodas savā augstākajā punktā?
Esam slavas un panākumu zenītā? Kā uz to skatās
Ja par atskaites punktu ņem visu Latvijas basketbola vēsturi, tad neesam. Atcerēsimies, ka 1935. gadā kļuvām par pirmajiem Eiropas čempioniem, bet četrus gadus vēlāk sudrabs. Ja runājam par laiku kopš neatkarības atgūšanas 1991. gadā, tad “sausais” atlikums ir tāds – izvēloties starp 5. vietu Eiropā un 5. pasaulē augstāk noteikti kotējas otrais gadījums un tas noticis Banki maiņā.
Arī FIBA pasaules izlašu rangā Latvija ieņem vēsturiski augstāko vietu 8., kas bija 22 vietu kāpums tieši pēc PK izcīņas. Sasniegumi ir labākie pēc neatkarības atsākšanās, kā arī demonstrētais sniegums līmeņa ziņā noteikti ir kvalitatīvākais, kāds jebkad bijis. Ja ar Bagatski pie stūres dienās, kad nekrita trejači, varējām zaudēt jebkuram pretiniekam, tad ar Banki uz komandtiltiņa ir vairākkārt pierādīts, ka spējam salauzt spēles arī ar aizsardzību.
Tāds bija pēdējais mačs pret slovākiem, tādas bja divas spēles pēdējā PK kvalifikācijas pirmajā kārtā ar Beļģiju (66:65 un 68:63) un arī Rīgā ar serbiem (66:59), kas ielika kārtīgus pamatus ceļam uz Āziju aizgājušajā vasarā. Arī finālturnīrā spāņi, kas tobrīd bija aktuālie pasaules čempioni, tika atstāti uz 69 punktiem.
Banki ir ieviesis jaunu kultūru izlases darbā. Tieši tas bija galvenais iemesls, kāpēc basketbola sabiedrībā ilgstoši valdīja vēlme pie izlases stūres redzēt ārzemnieku, kuram būtu arī harizma. Nedz Bagatskim, nedz pārējiem viņa pēctečiem tāda nepiemita. Banki kā atnācis, tā visu sagriezas kājām gaisā. Protams, kā jau sportā ierasts, visu var mainīt viena neveiksme. Šobrīd līdzjutēji par tādu uzskatītu nekvalificēšanos Parīzes OS gaidāmajā vasarā un medaļu neiegūšanu kontinenta meistarsacīkstēs savās mājās.
View this post on Instagram
Ja Latvija to nepaveiks, vai tad būsim spiesti atzīt, ka esam mūžīgi pirmie aiz medaļām, vai norakstīsim to uz veiksmes trūkumu? Nav ko zīlēt, bet jābauda šis brīdis. Nākamais svarīgākais starts gaidāms jūlijā un jācer, ka būsim labākajā sastāvā. Lai paildzinātu basketbola vasaru ar vēl vienu vēsturisku sasniegumu – iekļūšanu olimpiskajās spēlēs. Dāmas to visu paveikušas pirms vīriem, būdamas gan OS, gan PK, gan arī EČ pusfinālā. Vai vīri Banki vadībā šos rezultātus atkārtos un uzlabos? Ļoti ceram.