• Instagram
  • Facebook
  • Twitter
  • Tiktok
Čemberlens pret santehniķiem un mūsdienu anti basketbola rezultāts?

Čemberlens pret santehniķiem un mūsdienu anti basketbola rezultāts?

Nacionālajā basketbola asociācijā (NBA) turpinās sezona un individuālās meistarības paraugdemonstrējumu uzliesmojums. Ir piedzīvotas gan vairākas 60+ un 70+ punktu spēles. Naktī uz 23. janvāri superspēli aizvadīja “Filadelphia 76ers” centrs Džoels Embīds, kurš izcēlās ar 70 (!) gūtajiem punktiem mačā ar “San Antonio Spurs” (133:123), izskolojot Viktoru Vembamjanu. Dažas dienas vēlāk ar 73 punktu maču izcēlās “Dallas Mavericks” brīnumbērns Luka Dončičs (pret “Atlanta Hawks” 148:143).

welcome-offer

Vismaz 70 punktu robeža sasniegta 15. reizi līgas vēsturē, kas nozīmē – šis fantastiskais sniegums vienā mača gūto punktu skaita ziņā neiekļūst top 10 labāko starpā. Varbūt pienācis laiks atsvaidzināt atmiņu – kādas ir bijušas 10 rezultatīvākās performances NBA kortos individuālajā ieskaitē? Un kādi bijuši galvenie iemesli šādu rekordu sasniegšanai? Meklējam atbildes.

Čemberlens – apaļš simts

Kurš gan nezina ikonisko bildi, kura uzņemta 1962. gada 2. martā, pēc mača, kurā (tolaik vēl) “Filadelphia Warriors” ar rezultātu 169:147 pieveica “New York Knicks”, bet uzvarētāju labā ar 100 punktiem izcēlās neapturamais Vilts Čemberlens? Daudziem rodas jautājums, kā gan tajos laikos spēle varēja būt tik rezultatīva, un kā Vilts varēja tā dominēt? Lūk, vizuālais skaidrojums kāpēc.

Vēl interesantāku šo panākumu padara fakts, ka Čemberlens, kurš nebija spēcīgs soda metienu izpildītājs (sezonas laikā  51,2%), tonakt realizēja 28 no 32 “sodiņiem”. Ja viņš netrāpītu kaut vienu soda metienu, tad trīsciparu skaitli mēs nepiedzīvotu…

Kobe Braeins – 82

Ir 2006. gada 22. janvāris un leģendārajā “Staples Center” tiekas “Los Angeles Lakers” un “Toronto Raptors”. “Lakers” puišiem tajā sezonā katra uzvara bija no svara, jo Rietumu konference bija īpaši “traka” – noslēgumā leikeriem ar bilanci 45-37 paliekot 7. vietā. Salīdzinājumam – ar šādu bilanci 2022./23. gada sezonā ar to pietiktu ceturtajai vietai un mājas spēļu priekšrocībai pirmajās divās “play – off” kārtās. Braiens savu komandu vilka aiz zobiem, kā vien varēja. 

Konkrētajā uzvarā pār “Raptors” (122:106) Kobe “aizdegās” un ierakstīja savu vārdu vēstures grāmatās. Līdz Viltam gan bija patālu, bet sasniegtais ļauj vēl turēt latiņu pietiekami augstu, lai to nebūtu tik vienkārši pārspēt arī mūsdienu basketbolā.

Atkal Čemberlens un tad parējie

Trešajā vietā ar 78 punktu gūšanu vienā vakarā (1961. gadā) atkal ir Čemberlens, bet dalīta ceturtajā vietā kopā ar Deividu Tompsonu – 73 punkti (1978.),-  atkal ir atrodams viņa vārds… turklāt Čemberlens to paveica divas reizes (abas 1962.)! Šiem kungiem tikko pievienojies Dončičs.

Nākamais augstvērtīgākais rezultāts ir 7. augstākais NBA vēsturē un tie ir 72 punkti un tos atkal iespēja gūt Čemberlens (1962.). 

71 punkta klubiņš

Tikmēr 71 punktu vienas spēles ietvaros spējuši gūt uzreiz četri spēlētāji, iezīmējot dalītu 8. vietu līgas vēstures grāmatās – Eldžins Beilors (1960. , viņš darbībā redzams šeit), Deivids Robinsons (1994.), Damjēns Lilards un Donovans Mičels (abi 2023.). Tas nozīmē, ka nesen iespētie Embīda 70 punkti viņu atstāj aiz labāko desmitnieka…

Kurā ērā bija vieglāk gūt punktus?

Kad bija grūtāk gūt kaudzi punktus – mūsdienu ērā vai tomēr senāk? Argumenti ir abu viedokļu aizstāvjiem. Pirmais uzreiz nāk prātā fakts, ka trīspunktu metiens NBA ienāca vien 1978. gadā un top 10 (atcerēsimies, ka 8. vieta ir dalīta) ir septiņi reģistrēti gadījumi pirms šī noteikuma ieviešanas. Uz pirmā acu uzmetiena var šķist, ka līga uz tā rēķina ir palikusi daudz rezultatīvāka un aizsardzība vājāka. Parakņājoties vēstures dzīlēs, statistika vēsta par ko citu.

Čemberlena ērā līgā bija deviņas komandas un to vidēji gūto punktu skaits jau tad bija ievērojams (aplūkot šeit), ja par atskaites punktu ņemam 1961./62. gada sezonu. Neliels pārsteigums, vai ne? Skeptiķi gan norāda, ka tolaik līgas vidējais līmenis ir bijis nenopietns pat pie tik maza komandu skaita, proti, basketbola kedas ar neaizsargātu potīti uz NBA parketiem vilka arī “santehņiki” un “šoferi” (tiešā un pārnestā nozīmē).

Galvenais iemesls gan bija vidējais spēlētāju augums – 1960. tajos gados tas svārstījās no 196 – 197,5 centimentriem (un ap 90 kg smagumā), kas tādam vīram kā Viltam ar 216 cm trapeci un 125 kilogramu gabarītiem bija viegls medījums. Izņemot Čemberlenu un vēl divus izņēmumus topā, pārējie rekordi nākuši no mūsdienu laikiem.

Kāds apgalvos, ka lielu lomu jaunāko laiku individuālo sniegumu uzlabošanā noteikti arī spēlējusi “hand check” noteikuma parādīšanās pie apvāršņa 2004. gadā, kas ievērojami atviegloja punktu gūšanu uzbrukumā, bet sarežģīja dzīvi, spēlējot aizsardzībā. Tomēr skaitļi runā ko citu, ja aplūkojamies uz top 100 rezultātiem (var aplūkot šeit) šajā radītājā. Tā nebūt nav…

Līdzās tam arī individuālās meistarības sagatavošanas evolūcija spēlējusi lielu lomu, jo mūsdienu NBA spēlētāji ir ārkārtīgi meistarīgi tieši uzbrukuma elementā. Tomēr kopsakarības var atrast. Ja Čemberlens bija dabas frīks vēl pirms grieķa Jaņa Adetokunbo un tie laiki raksturojami kā “Big men’s league”, tad mūsdienās piedzīvotās individuālās perfomances ir savu laikmeta īpatnību dēļ.

Atliek vien baudīt laiku, ko mums piedāvā NBA šobrīd un… varbūt piedzīvosim arī kādu 80, 90 un, kas zina – 100 punktu spēli?

welcome-offer