Basketbola sezona ir atpakaļ
29.09.2023Ar divām spēlēm Latvijas – Igaunijas apvienotajā basketbola līgā piektdien, 29. septembrī, skatītāju acīm atkal pieejami bija Latvijā bāzētie klubi. Igauņu kaimiņi jau aizvadījuši pirmās spēles, kamēr mūsējie to darīja nedēļu vēlāk. Kāda solās būt jaunā sezona, un kādi pārmaiņu vēji pūtuši vasarā Latvijas klubu rindās? Tāpat atskatīsimies uz aizvadītās sezonas bilanci starp mūsu un kaimiņu klubiem. Tomēr piekritīsiet – Ukrainas grands mūsu dīķī peldēsies vien tik ilgi, kamēr būs nestabila ģeopolitiskā situācija un karš. Tāpat ielūkosimies citās svarīgās klubu komplektācijas detaļās.
Kuri bija labāki pērn – latvieši vai igauņi? Un mazliet vēstures.
Daudzi Latvijas basketbola vērotāji (pārsvarā gan, lai piedod man, “vidējais aritmētiskais fans”) pēdējos gados kliedz, ka igauņi mums ir aizsteigušies priekšā. Ne jau izlases līmenī, bet klubu. Par galveno iemeslu minot, ka apvienotajā čempionātā viņu klubu pārstāvniecība ir lielāka par mūsējo. Bet vai igauņi tiešām ir mums priekšā šajā segmentā, skatoties no sportisko rezultātu viedokļa? Šķetināsim vai tas ir patiess mīts.
Lai arī šogad klāt nācis viens klubs no Latvijas (par to nākamajā nodaļā), tomēr kopējais komandu skaits nav mainījies un tās palikušas 16. No skatuves pazuda igauņu Rakveres “Tarvas”, padarot klubu attiecību pieklājīgāku. Ja pērn tie bija seši no Latvijas un deviņi Igaunijas, tad tagad attiecīgi septiņi un astoņi. Pozitīvs solis.
Pērn “play – off” astotniekā iekļuva “Prometey” un trīs Latvijas un četri Igaunijas klubi. Arī no pirmajiem četriem, kas palika aiz strīpas, trīs bija Igaunijā bāzētie. Nedaudz negaidīts šķita “Ventspils” klupiens ¼ finālā pret “Tartu Ulikool”, kas gan beigās nešķita tik traki, jo šī komanda arī ieguva bronzu un savā čempionātā iekļuva finālā.
Taču izslēgšanas spēlēs klātesošs ir arī veiksmes faktors, tāpēc labāku ainu ir iespējams redzēt, ja ieskaite tiek mērīta garākā posmā jeb šajā gadījumā arī regulārajā sezonā. Tur Latvijas vs Igaunijas klubu bilance ir sekojoša: 58 uzvaras pret 50. Tātad – finālā bijām, kā arī savstarpējos mačos arī izrādījāmies veiksmīgāki ar igauņiem.
Naskākie Latvijas uzvaru grozu papildinātāji bija “VEF Rīga” basketbolisti ar bilanci 16-2, kam sekoja “Ventspils” ar 13-5 un “Ogre” 11-7. Pārējām trīs mūsu komandām pret kaimiņiem bija negatīva uzvaru – zaudējumu bilance. “Liepājai” tā bija 8-10, LU 6-12 un valmieriešiem 4-14. Tiesa, pēdējiem trīs no visām kopā sezonā izcīnītajām uzvarām lielākā daļa (aptuveni divas trešdaļas) bija tieši pret igauņiem.
Iespējams, vidējais igauņu klubu budžetu apjoms arī varētu būt mazliet augstāks nekā mūsējo, bet šosezon Latvijā tie ir auguši arī tām komandām, kas ierasti tērēja mazāk, kā arī jaunizveidotās vienības naudas maks arī solāmies būšot solīds (vismaz kā teica preses konferencē).
Runājot par vēsturisko sniegumu, tad pagaidām ir noskaidroti četri apvienotās līgas čempioni (vienu gadu pandēmijas dēļ tas nenotika), divas reizes triumfējot Latvijas komandām (“VEF Rīga” 2022. un “Ventspils” 2019. gadā), pērn “Prometey” un vēl reizi Tallinas “Kalev/Cramo”. Zīmīgi, ka Roberts Štelmahers divas reizes ir bijis treneris čempioniem – “Ventspilij” un “Kalev/Cramo”. Tāpat zīmīgi, ka “VEF Rīga” ir biju katru gadu finālā.
Daudzos klubos sastāva rokādes
Pagājušajā sezonā kā ierasts sportiski labākos rezultātus uzrādīja “VEF Rīga” vienība, izcīnot gan Latvijas kausu, gan triumfējot Latvijas basketbola līgas (LBL) finālā, bet apvienotajā līgā finišējot otrie aiz ukraiņu kluba “Prometey”. Pašam vefiņam šosezon ir 65 gadu jubileja (skaitot tā pirmo dibināšanas dienu), taču par īstenu budžeta atvēzienu nevar runāt.
Komandā kā ierasts būs pa kādam skaļākam latviešu vārdam. Ja iepriekš tas trīs sezonas bija Kristers Zoriks, vēl senāk Jānis Blūms un vēl, vēl senāk citi, tad tagad komandā pēc 10 gadu pārtraukuma atgriezies Dairis Bertāns. Vēl komandā būs divi jau iepriekš redzēti leģionāri – soms Aleksandrs Madsens un puertorikānis Aizeja Pineiru. Abi pārstāvēja savas nacionālās izlases FIBA Pasaules kausā. Kopumā “VEF Rīga” ierindā būs pieci leģionāri – (dalīti) visvairāk no visiem Latvijas klubiem. Pilnu sastāvu var aplūkot šeit.
View this post on Instagram
Arī cits Latvijas basketbola flagmanis (pirms stafes kociņu pārņēma augstāk minētais klubs) BK “Ventspils” piedzīvojis iespaidīgas sastāva pārmaiņas, jo prom devušies deviņi no 12 pamatsastāva spēlētājiem. Skaļākais vārds, kas pievienojies komadai, ir Ronalds Zaķis, kuram tā būs atgriešanās jūras pilsētā pēc pāris gadu pārtraukuma. Piesaistīts arī lielisku sezonu pērn Liepājā aizvadījušais Renārs Birkāns. Pilnu “Ventspils” sastāvu var aplūkot šeit.
View this post on Instagram
Tikmēr pērnās sezonas viens no patīkamākajiem pārsteigumiem bija “Liepājas” klubs. “TonyBet” ir viens no tā atbalstītājiem, tāpēc sezonas gaitā sekosim līdzi tā sekmēm pastiprināti. Zemāk redzamajā rakstā esam sagatavojuši atsevišķu “Liepājas” vasaras darba apskatu.
Noteikti ambīcijas atgriezties starp medaļniekiem ir BK “Ogre”. Arī šai komandai sastāvs piedzīvojis ievērojamas izmaiņas. Zaudēti vieni no līderiem Edgars Lasenbergs (tagad Austrija, Traiskirhenes “Lions”) un Uģis Pinete (Rīgas “Zeļļi”). Tomēr vietā nākuši divi “Ventspils” iepriekšējie pārstāvji Kristaps Mediss un Matīss Kulačkovskis. Ierindā komandai sezonas sākumā kopumā būs arī četri leģionāri. “Ogres” sastāvs aplūkojams šeit.
View this post on Instagram
Spēcīgāka noteikti būs kļuvusi “Valmiera Glass / ViA”. Atgriezti Edmunds Elksnis un Jānis Kaufmanis, piesaistīts arī Guntis Sīpoliņš. Ja iepriekš kluba politika bija tendēta vairāk uz jauno spēlētāju iesaisti sistēmā, tad tagad sastāvs ir pieredzējušāks, turklāt ar pieciem (!) leģionāriem ierindā! Tiesa, komandā tāpat šobrīd ir pieci padsmitgadnieki (19 vai jaunāki). Pilnu sastāvu gaidāmajai sezonai var aplūkot šeit.
View this post on Instagram
Ierasto maršrutu uzturēs arī “Latvijas Universitāte”, kuras galvenais uzdevums ir dot iespēju studentiem attīstīties Latvijā augstākajā iespējamā līmenī. Te gan ir atkāpe – ierindā būs pieredzējušais Arnolds Helmanis. Tāpat arī ukraiņu centrs Igors Sergejevs. Pilnu studentu sastāvu var aplūkot šeit.
View this post on Instagram
Un jaunākais no Latvijas klubiem ir tikko dibinātais Rīgas “Zeļļi”. Komanda sevi pieteikusi ar lielām ambīcijām un nākotnes plāniem. Kā tās vēstnesis izvēlēts Andris Biedriņš un daudzi citi mūsu valstī labi zināmi cilvēki ir kļuvuši par tā biedriem. Kluba vīzija esot radīt vietu, lai jaunie spēlētāji nebrauktu prom un censtos attīstīt savus talantus Latvijā, kā arī ar laiku sevi pierādīt uz starptautiskās skatuves. Preses konferencē kluba prezidents paziņoja, ka cer uz sezonu savākt 450 – 500 tūkstošu eiro lielu budžetu. Lai izdodas!
View this post on Instagram
“Zeļļu” rindās piesaistīti vairāki līdz šim Latvijas klubos sevi pierādījuši spēlētāji, kuriem nepieciešams spert nākamo soli līmeni augstāk vai tieši beidzot sevi kārtīgi apliecināt te. Gaidāms, ka sezonas laikā varētu arī parādīties kāds ārzemnieks vairāk (šobrīd ir tikai viens jauns gruzīnu talants). Mārketinga aktivitātes komandai ir līmenī, bet kāds būs sniegums laukumā? “Zeļļu” sastāvu var aplūkot šeit.
Cik latviešu spēlēs Igaunijas klubos, un kuriem būs vairāk leģionāru, startējot sezonai?
Kā ierasts, tad zināma spēlētāju un treneru migrācija no Latvijas uz Igauniju arī nav neierasta prakse. Tiesa, ar tendenci tai samazināties. Otrā virzienā gan – pašmāju klubos nebūs ierindā neviens igaunis. “Tartu / Ulikool” galvenais treneris ir Gundars Vētra, bet sastāvā ir arī Rinalds Mālmanis, kurš savulaik ilgus gadus bijis Spānijas ACB komandās un to sistēmās, bet pērn spēlēja Lietuvā (tiešām nebja vajadzīgs nevienam Latvijas klubam vai igauņi maksā vairāk?). Tikmēr otrs leģionārs ir Kārlis Žunda, kurš pārstāvēs “Keila” vienību.
Runājot par kopējo leģionāru skaitu, tad uz astoņiem Igaunijas klubiem tie kopā piesaistījuši 25 ārvalstniekus jeb vidēji trīs (kalkulators rāda 3,125, bet cilvēkiem jau liekus locekļus klāt neliksim!). Pārliecinošais vairums ir no ASV – 11. Tad seko septiņi ukraiņi, kuri katrs ir savā komandā un tādējādi sanāk, ka septiņi no astoņiem klubiem ir piesaistījuši. Tālāk ir divi latvieši un seko pa vienam pārstāvim no Bosnijas un Hercegovinas, Spānijas, Lietuvas, Nīderlandes un Lielbritānijas. Vienīgais klubs bez leģionāriem Igaunijā ir “Tall / Tech”.
Savukārt Latvijas septiņi klubi kopā paņēmuši 18 importus, kas nozīmē, ka vidējais aritmētiskais uz vienu komandu ir zemāks nekā igauņiem – 2,57 (un šeit nerausim cilvēkiem nost locekļus, tātad – vidēji ap diviem, trim). Savukārt kopējā ģeogrāfija ir septiņi amerikāņi, trīs ukraiņi un pa kadram no Puertoriko, Zviedrijas, Somijas, Slovākijas, Bosnijas un Hercegovinas, Lietuvas, Gruzijas un Serbijas. Kopējā valstu apguvē Latvijā ir no 10, bet igauņiem astoņu valstu pilsoņi. Šogad “Liepāja” ir vienīgā komanda, kura sezonu uzsāks bez leģionāra pakalpojumiem.
Mainīta čempionāta izspēle
Galvenais jaunievedums – vairāk netiks rīkots “Final 4” turnīrs. Tādējādi regulārajā sezonā komandas aizvadīs divu apļu turnīru (mājās un viesos), kas noslēgsies marta beigās. Tad sekos astoņu labāko vienību “play – off” cīņas divu spēļu summā ¼ finālā un pusfinālā, bet finālā būs viena spēle ar iespēju to aizvadīt neitrālā laukumā.
Sekot līdzi aktualitātēm iespējams līgas mājas lapā estlatbl.com.
Sezonas laikā tiks noskaidrots arī LBL čempions. Ja pērn “play-off” iekļuva visas komandas, kas startēja, tad šosezon ir viena vairāk. Vienīgajai ārpus tā palikušajai komandai tas būs diezgan sāpīgs trieciens, jo sezona noslēgsies jau martā…
