Ar kādu fonu dodamies uz Āziju jeb kā LBS atkal ne tā kaut ko pateica…
Jau 25. augustā debiju FIBA Pasaules kausa izcīņā piedzīvos valsts vīriešu basketbola izlase, kuras samēros spēkus ar Libānas pārstāvjiem. Vēl H grupā ir Kanāda un Francija – vienas no turnīra galvenajām favorītēm uzreiz aiz ASV izlases. Cerētās medaļu gaidas vai vismaz augstvērtīgu rezultātu sasniegšana jau šajā pasākumā pēc izcili aizvadītā kvalifikācijas cikla, kurā tika piedzīvots tikai viens zaudējums, šķiet, nu ir pieklusušas. Tam iemesli ir dažādi. Vadošo spēlētāju traumas un… veco niķu atgriešanās LBS darbības stilā, kas basketbola sabiedrībai liek atminēties vēl ne tik labos laikos pirms pāris gadiem. Bet par visu pēc kārtas.
Kad 2021. gada martā par vīriešu valstsvienības galveno treneri tika iecelts itālis Luka Banki, basketbola sabiedrība bija piesardzīga, ņemot vērā iepriekš piedzīvotos fiasko – netikšanu uz 2019. gada Pasaules kausu, pēcāk FIBA noteikumu maiņas dēļ netikām arī uz kādu no olimpisko spēļu atlases turnīriem, kā arī pēdējā Eiropas čempionāta atlases ciklā piedzīvots kauns pret Bulgāriju gan viesos, gan savās mājās.
Jā, daudzi slavēja esošo Latvijas Basketbola savienības (LBS) vadību par beidzot veikto izlēmīgo soli, piesaistot importu. Ja vēl pirms pieciem, septiņiem, varbūt vairāk gadiem par latviešiem basketbola kontekstā runāja ne tikai par “zelta paaudzes” basketbolistiem, kas nu tikai nāks un smels visu krējumu lielajos turnīros pēc kārtas, tad arī mūsu treneri Eiropas tirgū kotējās. Izrādījās, ka Ainaram Bagatskim pienācīgs aizstājējs ar Latvijas pasi neatradās, bet kamēr iespēja tika dota Arnim Vecvagaram un Robertam Štelmaheram, “talanti – treneri” arī kaut kā pazuda.
Kāpēc to svarīgi pieminēt? Jo, nākot “jaunajai” vadībai, lozungi bija skaļi un no sērijas “mēs uzlabosim komunikāciju”, “būs jauna un izlēmīga politika”, “mainīsim kultūru” un tā tālāk. Iespējas to izdarīt bija. Kaut vai situācijā, kad pirmajā EČ kvalifikācijas logā tika zaudēts viesos Bulgārijai. LBS reakcija nesekoja – amatā palika Štelmahers. Vēlāk gan notika taisnošanās, ka viņa iecelšana bija vēl vecās LBS valdes pirksts, un ka cikla laikā nebūtu prātīgi mainīt treneri. Bet te der atgādināt – nākamais logs bija paredzēts pēc deviņiem mēnešiem, bet Banki iecelšanai laiks bija trīs reizes mazāks. Kur izlēmīgums? Bet lai paliek.
Ar Banki piesaistīšanu it kā šī politikas maiņas naratīva attaisnojās, bet vēlāk īsti praksē nebija iespējams pilnībā pārbaudīt “jauno” politiku, jo gluži vienkārši LBS paglāba pandēmija. Tieši tā – naudas kasē bija maz, pasākumi nenotika, tāpēc jaunieceltie basketbola dzīves vadoņi varēja rosīties netraucēti.
Bet pirms turpināt, atcerēsimies īsi kā tad “jaunā” gvarde tika pie siles. Tas notika ar intrigām. Ar Egdara Šnepa paziņojumu dienu pirms vēlēšanām, ka viņš nepretendēs uz amatiem LBS, bet pēc tam ar Kaspara Ciprusa inscinētu “negaidītu” atkāpšanos no kandidēšanas uz LBS prezidenta amatu kongresa dienā, vēlāk viņam it kā nejauši tomēr kļūstot par ģenerālsekretāru. Sakritība? Protams, tikai sakritība.
Protams, pats varonis un iesaistītās puses vēl aizvien to aktīvi noliedz, ka būtu bijis konkrēts dīls. Bet vienā no intervijām vēl citā portālā viņa neoficiālais krustēvs Guntis Šēnhofs (visu cieņu šai personai, nekā personīga) tiešā formā izklāstīja, kā tad viss ir noticis: “Kaspars prognozēja, ka lielu atsaucību biedru vidū nesaņems un laikam labāk būtu sevi atsaukt. Un tajā brīdī gan mums ienācā prātā ideja izmantot šo situāciju mūsu puses labā, jo Kaspara simpātijas neapšaubāmi bija par labu Vējonim.”
Šēnhofs gan neatzinās, ka būtu notikusi konkrēta amatu sadale pirms laika, vien atzina, ka shēmošana bija. Kas esot normāli. Kamēr Cipruss privātās un publiskās sarunās vispār noliedza, ka šādas sarunas bijušas. Kam ticēt? Tas lai paliek lasītāja ziņā, izvērtējot publisko komunikāciju. Vien piemetīšu to, kuriem ir īsa atmiņa – Cipruss savulaik arī neviennozīmīgi pameta LJBL (jaunatnes līgas) direktora amatu. Viņam tika pārmests, ka, iespējams, viņš turpina aģenta darbu, ieņemot arī amatu LBS struktūrās, kas neatbilst FIBA statūtiem. Oficiāli “papīri” tika sakārtoti smuki – atlūgums. Realitātē vairāki valdes locekļi sacīja, ka viņš jebkurā gadījumā tiktu atbrīvots.
Kā pandēmija pārgāja, tā sākās lauzties ārā vēl vecais Edgara Šnepa komunikācijas stils. Šo rindu autors Roberts Ūdris, ar to saskārās tiešā veidā. Proti, ja vēl pirms stāšanās ģenerālsekretāra amatā Cipruss runāja dzīvā sarunā (domāts vismaz telefoniski), tad pēc tam viss krasi mainījās. Uz žurnālistam un sabiedrībai interesējošiem jautājumiem tika norullēts tādā stilā, ka atbildes tiek sniegtas pēc vairāku dienu apdomāšanās un neatbildot uz tiem pēc būtības. Bet kā lai oponē? Atkal sūtīt papildus e-pastus?
Starp citu, runa bija par “basketbola mājas” projektu, kurā LBS ieguldīja ap (+/-) pusmiljonu eiro, kas iekasēts no 2015. gada EČ Rīgā rīkošanas, projekta izstrādē specifiski arēnai, kas paredzēta tikai basketbola vajadzībām. Rezultātā “basketbola mājas” tagad ir “visu mājas” jeb multifunkcionāla sporta halle. Par šo jautājumu aizvien ir klusums, bet atcerēsimies, ka bija pat brīdis, kad arī šis projekts bija apdraudēts jau esošās LBS pasīvās darbības dēļ. Tagad šis projekts ir transformēts, bet jautājums – kā interesēs? Par to gan citās reizēs.
Tagad ir jauns un jau publisks skandāls komunikācijas stila kontekstā. Kad neērtu jautājumu Banki uzdošanas dēļ, proti, kāpēc nedrīkst intervēt spēlētājus, LBS vadība nolēma, ka “Latvijas Televīzijas” žurnālists kā sodu ir pelnījis palikšanu aiz durvīm izlases treniņā. Vēlāk LBS rakstīja šo:
Mēs pieņemam kritiku par līdzšinējo sadarbību ar mediju pārstāvjiem un atvainojamies par mūsu lēmumiem, kas veidojušies komunikācijā ar sporta žurnālistiem.
Turpmāk veidosim konkrētāku un saprotamāku informācijas nodošanu.
— Latvijas Basketbola savienība (@basketbols) August 20, 2023
Un aktuālais misēklis ar konkrēto žurnālistu nav vienīgais, par ko esošajai LBS vadībai šovasar tiek pārmests. Pārmests tika par nepietiekamo komunikāciju par spēlētāju traumām, īpaši Porziņģa gadījumā. Cipruss 10. augustā pēc tam, kad kāds vācu žurnālists bija ierakstījis tviterī, ka KP nespēlē, paziņoja, ka Kristaps ir gatavs spēlēt un būs ierindā. Bet dažas dienas vēlāk pats basketbolists tviterī paziņoja, ka diemžēl palīdzēt nevarēs.
Un saprotiet, lūdzu, cienījamie lasītāji, visu pareizi – Kristaps vainots netiek. Viņš centās visu izdarīt pēc labākās sirdsapziņas un ieklausījās LBS vadoņu padomos vēl nenākt ārā ar tādu paziņojumu. Tomēr…
Rodas interesants kontrasts – 10. augustā Ciprusa kungs LTV raidījumam “Sporta Studija” apgalvoja, ka Porziņģis noteikti spēlēs, bet piecas dienas vēlāk spēlētājs paziņoja, ka ne. Bet vēl dienu vēlāk Cipruss TV3 raidījumā “900 sekundes” sacīja, ka Porziņģis jau no paša sākuma nav bijis gatavs un vesels. Kā tad tā? Vēl dienu vēlāk preses konferencē bija dzirdami centieni sevi attaisnot, sakot, ka cerība bija līdz pēdējam. Bet bija jau par vēlu – ne pārāk labais haips jau noķerts un neuzticības velniņš LBS vadībā iezadzies. Kam vēl nebija. Un bija tādu cilvēki, kas ticēja, ka viss ir labi.
Tajā pašā preses konferencē LBS ģenerālsekretārs apgalvoja, ka: “Protams, ka kaut kurā pozīcijā ar spēlētājiem vai komunikācijā tika pieļautas kļūdas, bet tas ir cilvēcīgi.” No vienas puses pareizi, no otras – kaut kā par daudz to kļūdu sakrita vienas vasaras laikā… Un te nu visā krāšņumā parādījās – mēs visi kļūdāmies, bet mēs (lasi – LBS) neesam visi, tāpēc mums var nedaudz vairāk piedot, jo tomēr esam vadība. Kaut kā neforši pret basketbola sabiedrību un faniem.
Protams, nevar apgalvot, ka Latvijas basketbolā viss ir slikti. Tā nebūtu tiesa. Latvija aizvadīja spīdošu Pasaules kausa kvalifikāciju, izcīnīja secīgo uzvaru rekordu oficiālās spēlēs – 11, pa ceļam noņemot beidzot arī serbu skalpu. Pirmo reizi spēlēsim plānetas meistarsacīkšu finālturnīrā, kā arī 2025. gada Eiropas čempionāts notiks Rīgā, tostarp spēles par medaļām. Apsveicami, bet arī te ir viens “bet”… no sešām pretendentēm, kas pieteicās to rīkot, divas bija Krievija un Ukraina… Vai LBS darboņi būtu dabūjuši sev fināla spēli ar šīm valstīm ierindā un iepriekšējā ģeopolitiskajā situācijā pirms 2022. gada 24. februāra? To arī katrs var pafantazēt.
Jebkurā gadījumā šis materiāls nav melnais PR. Tas ir no sērijas – jūs tikāt brīdināti… Un signāli tam bija, ka kaut kas tāds, kas šobrīd notika ar komunikāciju un žurnālistu sodīšanu, varētu notikt. Teksta sākumā minētais bija plašam publikas lokam pieejams jau laikā, kad bija jāizvēlas jaunā vadība. Toreiz LBS biedri,kas ievēl vadības struktūras, un arī basketbola sabiedrība, kas gan neko nevēl, bet tai ir sava balss, klusēja un piemiedza acis. Tagad visi šokā. Bet nav par ko – ko sēsi, to pļausi.
Galvenais šī raksta mērķis – atgādināt, ka LBS ir sabiedriskā labuma, nevis personīgo ambīciju apmierināšanas organizācija. Pietiekami solīda summa nāk arī no valsts kases, tātad – no visu mūsu (gandrīz, tiem, kuri godīgi maksā nodokļus) kabatām. Un te nu māņu manevri nav pieļaujami nekādi, lai arī cik gaiši nodomi bija LBS vadībai. Un šādi soļi pavisam droši neatbilst jaunas kultūras ieviešanai organizācijā. Kas sākotnēji bija viens no primārajiem lozungiem.
Kā saka, cerēsim, ka lielkungi mācīsies no kļūdām un spēlētāji laukumā atkal piesegs funkcionāru neizdarības skaistu maču un sasniegto rezultātu veidolā. Mūsu zeme Latvija!