“French Open” – Džokovičs iet pēc 25. “Grand Slam” titula & Ostapenko izredzes?
26.05.2025
Ceļavējš – Sineram pārtrūkst iespaidīga sērija, Džokovičs atkal raksta vēsturi
Lai arī “French Open” rekordists (14 tituli) Nadals ir teicis ardievas profesionālajam tenisam, ierindā būs tikko kā 100. ATP līmeņa titulu (“ATP 250” Ženēvā) izcīnījušais serbs Novāks Džokovičs, kurš ir arī rekordists izcīnīto “Grand Slam” kausu ziņā – 24. Arī “Roland Garros” kortos viņš turnīrā iesoļos kā top 3 favorīts aiz vēl nesenā galvenā sāncenša Karlosa Alkarasa un pasaules ranga pirmās raketes Janika Sinera.
Zīmīgi, ka Sineram Romas “Masters” finālā aptrūkās iespaidīga uzvaru sērija, pēdējo zaudējumu piedzīvojot oktobra sākumā. Ar piebildi, ka viņš izlaida trīs mēnešus antidopinga noteikumu pārkāpumu dēļ. Jebkurā gadījumā tie bija seši secīgi augsta līmeņa uzvarēti turnīri, tostarp izlašu mērogā. Parīzē viņš iesoļo kā neliels favorīts uz čempiona godu.
Pērn tieši Siners un Alkarass divatā sadalīja visus “Grand Slam” čempionu kausus, spānim triumfējot Parīzē un Vimbldonā, bet Sineram Austrālijā un ASV. Austrālijā arī šogad par čempionu kļuva tieši Sinners. 2024. gada sezona bija arī pirmā kopš 2003. gada, kad kādā četriem sezonas “Grand Slam” turnīriem nav triumfējis Džokovičs, Nadals vai Federers.
Rafa Nadal, Roger Federer, Andy Murray, and Novak Djokovic 🦸🏻♂️🦸🏻♂️🦸🏻♂️🦸🏻♂️
Tennis’ very own Fantastic Four pic.twitter.com/oq1NClAkbf
— The Tennis Letter (@TheTennisLetter) May 25, 2025
Ejot detalizētākā vēsturē – no vairāk aptuveni 70 “Grand Slam turnīriem” kopš 2008. gada 51 reizi uzvaru svinēja kāds no “lielā trijnieka”. Svarīgi arī atzīmēt, ka Federers laika posmā no 2003. līdz 2007. gadam ieskaitot izcīnīja 12 no 20 saviem tituliem, pēdējam nākot 2018. gadā. Bet Nadals šajā posmā trīs no saviem 22.
Tieši tik ilga bija šo vīru dominance, kā pēdējam mohikānim šobrīd paliekot serbu tenisistam. Tiesa, pat 38 gadu vecumā būt par vienu no galvenajiem favorītiem “Grand Slam” turnīrā ir iespaidīgi jebkurā gadījumā!
Ostapenko – čempiones atceras vienmēr
Salīdzinot ar vīriešu vienspēlēm, kur kopš 2008. gada par “Grand Slam” čempioniem spējuši kļūt tikai 11 kadri, sieviešu vidū valdījusi mežonīgāka konkurence. Šajā pašā laika posmā bijušais vairāk nekā 30 čempiones!
Ostapenko savu vārdu vēstures grāmatās ierakstīja 2017. gadā, kad tīnes vecumā un neizsētās spēlētājas statusā triumfēja Parīzes kortos. Kopš tā laika viņas labākais sasniegums bijusi 3. kārta 2020. gadā, bet pēdējos trīs viņa apstājusies otrajā kārtā. Šis būs viņas jubilejas 10. “French Open” pamatturnīrs un zīmīgi, ka pirmo no deviņiem WTA līmeņa tituliem viņa izcīnīja tieši šeit, “Roland Garros” kortos.
Galvenās favorītes sieviešu vienspēlēs ir abas Štutgartē Ostapenko uzveiktās tenisistes Arina Sabalenka un Iga Švjateka, prognozēs nedaudz priekšā esot Sabalenkai. Sarunā par titulu noteikti vēlēsies iesaistīties amerikāniete Koko Gaufa, bet kopējā aina pēdējo gadu laikā ir uzlabojusies – kopš 2020. gada bijušas jau 12 dažādas “Grand Slam” čempiones.
Tikmēr Ostapenko šogad ir izsēta ar 21. numuru un pirms turnīra prognozēs par potenciālo čempioni ieņem uzreiz vietu aiz top 20. Pirmais duelis viņai būs pret WTA rangā 56. vietā esošo 21 gadu veco Poļinu Kudermetovu, Aļonai esot pārliecinošas favorītes lomā. Kudermetova “Grand Slam” pirmo kārtu karjeras laikā nav pārvarējusi, tiesa, šāda līmeņa turnīros spēlējusi arī tikai divas reizes.
Zīmējot sapņu scenāriju, Ostapenko nākamajā kārtā pretī stāsies noteikti rangā zemāk esoša tenisiste par Kudermetovu, tomēr tās būs jau daudz pieredzējušākas spēlētājas. Vai nu tā būs 27 gadus vecā Grēta Minenna (WTA #77) vai 26 gadīgā Karolīna Dolehaida (WTA #67). Ja viss ir labi un izdodas nokļūt līdz 3. kārtai, tur kā reālākas pretinieces izskatās Belinda Benčiča (WTA #39) vai Jeļena Ribakina (WTA #12), kas arī ir “Grand Slam” čempione (2022. gadā Vimbldonā).
Kas interesanti – Ostapenko zarā ir Švjoteka, kurai tā arī vēl nekad nav izdevies uzveikt Ostapenko. Savstarpējo spēļu bilance ir 6-0 par labu latvietei un šim faktam aizvien biežāk tiek pievērsta arī publiska uzmanība. Saprotams, ka līdz šādam duelim vēl ir jānonāk, turklāt Aļona nebūt nav prognozēs favorīte, lai pat aizkļūtu tik tālu.
Jelena Ostapenko 🎾👑 #RolandGarros pic.twitter.com/bvhGrZSwiC
— Elisa (@elissetennis) May 24, 2025
Kvalifikāciju nepārvarēja cita Latvijas pārstāve Darja Semenistaja (WTA rangā 124.), kas pirmajā tās kārtā trīs setos 1-2 (6:2, 3:6, 4:6) zaudēja slovēnietei Veronikai Erjavecai (WTA #174).
Balvu fondi
Pēdējos gados ierasts, ka balvu fondi īpaši lielajos turnīros aug un šis nebūs izņēmums. Arī šogad “French Open” paredzētas lielas balvas un tā dalībniekiem tiks izdalīti vairāk nekā 56 miljoni eiro. Čempioniem (ēm) vienspēlēs – gan vīriešiem, gan sievietēm – pienāksies 2,55 miljoni (papildus iepriekšējās kārtās iekrātais)!
Par piedalīšanos vien spēlētāji saņems 78 tūkstošus eiro, bet uzvarot vienu maču jau gandrīz 120 tūkstošus. Ar pilnu naudas balvu apjomu struktūru var iepazīties šeit.
Savukārt reitinga punktu ziņā ierasti tikai “Grand Slam” raudzes turnīrā ir iespējams savākt 2000 punktu, kļūstot par čempionu. 1300 punkti pienākas finālistam / ei, bet pusfinālistiem ir 800 punkti. Salīdzinājumam – “Masters” līmeņa turnīros, kas ir vienu pakāpi zemāks nekā “Grand Slam”, par uzvaru tiek piešķirti 1000 punkti, bet par tikšanu finālā 600 – 650 punkti, kas ir mazāk par GS ½ finālu. Ar pilnu reitinga punktu tabulu var iepazīties šeit.
Ostapenko pērn sasniedza otro kārtu, kas nozīmē, ka viņai rangā jāaizstāv 70 punkti. Viņas spēle paredzēta 26. maija vakarpusē, tomēr, ieilgstot mačiem iepriekš, norises laiks var būt vēlāks.
