• Instagram
  • Facebook
  • X (Twitter)
  • Tiktok
Cīņa līdz pēdējai sekundei – kā RFS kļuva par Virslīgas čempioniem

Cīņa līdz pēdējai sekundei – kā RFS kļuva par Virslīgas čempioniem

“Cāļus skaita rudenī”, savulaik dziedāja Latvijā labi zināmais mākslinieks Normunds Rutulis, un futbola Virslīgas “cāļus” ironiskā kārtā skaita tieši šajā laikā. Šoreiz fantastiskā manierē par čempioniem otro reizi īsajā kluba pastāvēšanas vēsturē ir kļuvis RFS klubs. Scenārijs bija kā pēc īsta trillera – cīņa līdz pēdējam sitienam, skrējienam, un, protams, arī pretinieku klupienam jeb maziņam veiksmes stariņam. Tomēr veiksmi nopelna stiprākie un tie, kuri savu darbu izdara! Visu šo sezonu kopā ar RFS bijis arī “TonyBet” un sezonas laikā esam aktīvi sekojuši līdzi kluba gaitām. Tāpēc arī tagad ielūkosimies aizvadītās sezonas atmiņu kladē.

Saldie notikumi Rīgā un Valmierā

Ir Lāčplēša diena, 11. novembris. Latvijā patriotiskā gaisotnē tiek ieskandināta valsts svētku nedēļa, kamēr kāds no abiem spēcīgākajiem galvaspilsētas klubiem posās vai nu svinībām vai bēdām. Bija skaidrs, ka viss izšķirsies futbola stadionos Valmierā un “LNK Sporta Parka” kompleksā, kur modernā un par pašu līdzekļiem uzceltā stadionā saimnieko RFS. “Riga FC” pirms pēdējās kārtas bija iekrāti 87, bet RFS 86 punkti. Matemātika bija sekojoša – RFS derēja neizšķirts, ja realizētos sāncenšu zaudējums, jo vārtu attiecība labāka bija RFS futbolstiem attiecīgi +75 un +66. Ja “Riga FC” iegūtu kaut punktu, tad būtu obligāti jāuzvar.

RFS savu uzdevumu devās pildīt jau no pirmās sekundes, par ko liecināja gan vizuālā situācija laukumā, gan pēc mača pieejamā statistiska. Pirmaja puslaikā vien bumbas kontrole bija 74% pret 26% un sitienos 15:1 par labu mājiniekiem. Tikmēr konkurenti Jāņa Dāliņa stadionā spēles 35. minūtē gandrīz jau vilka bumbu ārā no savu vārtu tīkla. Kas nenotika tad, notika 61. spēles minūtē, “Valmierai” panākot 1:0. Kas interesanti – otrajā puslaikā “Riga FC” izdarīja “tikai” trīs sitienus, izlīdzinājumu 1:1 panākot tikai 90. minūtē no standartsituācijas, kādu viņiem šajā spēlē bija daudz. Ar to bija par maz, jo bija nepieciešama uzvara.

Tikmēr RFS turpināja spiest un savu panāca Jānis Ikaunieks. Ap 75. minūti viņš tika nogāzts soda laukumā, kam sekoja viņa paša precīzi izpildīts 11 metru soda sitiens – 1:0 palika arī pēc 90 minūtēm un kompensācijas laika un šampanietis varēja tikt atkorķēts!

 

View this post on Instagram

 

A post shared by Futbola klubs RFS (@fk_rfs)

Zelta ceļš

Par to, ka Virslīgas čempionāts 2023. gadā RFS var būt veiksmīgs pirmās indikācijas bija pārbaudes spēles, kur netika piedzīvots neviens zaudējums astoņos piegājienos – sešas uzvaras un divi neizšķirti. Sezonas sākums RFS no vienas puses varētu šķist, ka padevās smagnējs, jo tika fiksēti divi neizšķirti. Bet… tie bija pret pērnās sezonas čempioniem FC “Valmiera” un “Riga FC”. Tālāk RFS tikai vienā divu maču nogrieznī zaudēja punktus, kas sakrita arī ar vienīgo zaudējumu Virslīgā šosezon septembra ievadā valmieriešiem (0:1), kam sekoja viens no četriem neizšķitiem ar “Riga FC” (0:0, bet vēl trijos 2:2, 1:1 un arī 0:0).

Kopš pēdējā neizšķirta tika izdarīts izšķirošais izrāviens un… par skaitļiem, rekordiem un garākajām uzvaru sērijām jau nākamajā nodaļā.

RFS sezona skaitļos

Ievērības cienīgi pieminēšanas fakti šosezon RFS ir ļoti daudz. Atskatīsimies uz dažiem no tiem. Iespaidīgākais sasniegums ir skaidrs – tā ir Virslīgas čempionu trofeja, ko iepriekš vienīgo izdevies izcīnīt 2021. gada sezonā. Tomēr RFS futbolistiem bija pa spēkam arī kāds īpašs rekords, kurš pārtrūka minētajā mačā ar “Valmieru”.

Vārti, sērijas un citi kalkulatora lielumi

Uz to brīdi RFS nezaudēto spēļu sērija sasniedza nezaudētus 39 mačus Latvijas čempionāta ietvaros! Iespaidīgāku sniegumu savulaik spējuši demonstrēt vien leģendārie “Skonto” futbolisti, kuri no 1993. līdz 1996. gadam nezaudēja 57 mačos pēc kārtas! Taču arī RFS sasniegums ir ievērības cienīgs pieaugošās konkurences apstākļos. Protams, ka būs arī viedokļu dalīšanās par pieaugošo konkurenci, jo trešo no otrās vietas šķīra veseli 30 punkti! Līmenis aug, tikai vadošo divu līderu izrāviens padevies iespaidīgāks attiecībā pret citu komandu.

RFS bija arī labākais turnīra uzbrukums ar 96 goliem, kā arī labākā aizsardzība ar ielaistiem vien 18. Vidēji mačā tika gūti 2,7 vārti, bet vārtu starpība uzvarētās spēlēs bija gandrīz trīs – 2,75. Tik garš turnīrs aizvadīts bez lieliem kritumiem, bez kuriem, starp citu, sportā nemaz nav iespējams…

Individuālie līderi

Neviens nenoliedz teicienu, ka spēles uzvar līderi, bet titulus izcīna kolektīvs. Tomēr arī kolektīvu veido lomu spēlētāji un tie, kuri ar savām prasmēm izvirzās stārmešu gaismu priekšplānā. Par rezultatīvāko vīru RFS rindās kļuva Jānis Ikaunieks, kurš īpaši “ieslēdzās” sezonas otrajā pusē un kopumā to noslēdza ar 15 precīziem raidījumiem, kā arī septiņām rezultatīvām piespēlēm partneriem. 

Aiz viņa sekoja kotdivuārietis Ismaels Diomande ar 11 vārtiem un brazīlietis Emersons Santana ar deviņiem goliem un astoņām piespēlēm. Zīmīgi, ka ilgu laiku vienības rezultatīvākais spēlētājs bija Andrejs Iļičš (14 + 5), kurš Rīgas pilsētu pameta pēc 25 Virslīgas mačiem šogad un pievienojās Norvēģijas augstākās līgas klubam. Kopumā RFS labā Latvijas čempionāta ietvaros ar vārtu guvumu izcēlās 23 dažādi futbolisti un vairāk manāma šāda tendence bija tieši sezonas otrajā daļā. Un te nu varam piekrist – trofejas uzvar komanda un aizsardzība! Un labi snaiperi, jo bumba vārtos jādabon…

 

View this post on Instagram

 

A post shared by Hill Media (@hill_media_)

Citi turnīri – pilnai laimei pietrūka mazliet

RFS ar triumfu Virslīgā izdevās paņemt revanšu pret “Riga FC” par zaudējumu Latvijas kausa finālā (1:1 un pēc tam pēcspēles 11 metru sērijā). Starp citu, arī šeit izlīdzinājumu pamatlaika izskaņā (90. + 4 minūte) panāca Ikaunieks un arī ar 11 metru sodu sitienu teju pēdējā uzbrukumā.

Saprotams, ka tādiem klubiem kā RFS kausa izcīņa praktiskajā ziņā, ja runājam par ceļazīmēm uz Eirokausiem, nav tik svarīgs, kā piemēram, tiem, kuri Virslīgā cīnās par bronzu līdz piektajai vietai. Jo arī caur kausu var uz tiem tikt. Tomēr tik lielam klubam kā RFS mērķis jebkurā turnīrā ir trofejas izcīnīšana. Starp citu, divas reizes to jau ir izdevies iegūt – 2019. un 2021. gadā.

RFS pārstāvēja arī Latvijas godu starptautiskajā arēnā. Atkārtot iepriekšējās sezonas fantastisko sasniegumu, proti, tikšanu UEFA Konferences līgas grupu turnīrā, diemžēl neizdevās. Lai arī uzsākts bija labi, pirmajā kārtā apspēlējot Ziemeļmaķedonijas klubu “Makedonia G.P.” (4:1, 1:0). Turpinājumā pretī nāca ambiciozais Azerbaidžānas klubs “Sabah”. Lai arī mājas spēlē RFS pārliecinoši uz laukuma dominēja (statistiska nemelo – 18 pret septiņiem viesu sitieniem, 77 bīstami uzbrukumi pret 52 un, protams, vairāki vārtu stabi), nācās samierināties ar 0:2.

Viesos tā bija (gandrīz) neiespējamā misija, taču arī tur RFS saglabāja intrigu līdz pat izskaņai un vien izskaņā piekāpās ar 1:2 pilnajā vairāku tūkstošu skatītāju priekšā. “Sabah” arī vēlāk izrādīja pienācīgu pretestību varenajam Belgradas “Partizan”, tāpēc kaunēties par ko nebija. Tikai nožēla, ka neizdevās (un būsim godīgi – arī nepveicās) vairāk… 

Tomēr ir pamats ar optimismu raudzīties uz gaidāmo Eirokausu sezonu, jo RFS sākotnēji sacentīsies UEFA Čempionu līgas kvalifikācijā. Visas iespējas cīnīties par šo turnīru, bet, ja tomēr tajā nesekmēsies, tad vismaz Konferences līgā komanda nāks jau no čempionu zara un kā izsētie, tāpēc pastāv labas izredzes iegūt pretī pretiniekus, kurus ir iespējams uzvarēt un turpināt pārrakstīt Latvijas futbola vēsturi!