Secinājumu laiks un skats nākotnē
26.05.2025
Uzvarējām gandrīz visus, kas jāuzvar. Un zaudējām tiem, ko varējām arī uzvarēt.
Latvijas izlasei aizvadīja septiņus mačus, kuros iekrāja 9 punktus, kas turnīra noslēguma kopvērtējumā deva 10. vietu 16 komandu konkurencē.
- pret Franciju 4:1 (labākie momenti)
- pret Kanādu 1:7 (labākie momenti)
- pret Slovēniju 5:2 (labākie momenti)
- pret Zviedriju 0:6 (labākie momenti)
- pret Somiju 1:2 (labākie momenti)
- pret Slovākiju 5:1 (labākie momenti)
- pret Austriju 1:6 (labākie momenti)
- Latvija pati nostādīja sevi situācijai, ka tai ir iespēja cīnīties par “play-off” noslēdzošajā spēļu dienā. Neatkarīgi no tā, kā būtu nospēlējuši citi. Vai tiešām ir tā jāpārdzīvo par netikšu izslēgšanas mačos? Atbildes meklējam nākamajā nodaļā.
Cīņa par ceturtdaļinālu – ceturto gadu pēc kārtas
Latvija pasaules čempionāta augstākajā divīzijā bez pārtraukumiem turpina startēt kopš 1997. gada, kas tāda mēroga valstij pat ne tik plaši apgūtajā hokeja pasaulē uzskatāms par atzīstamu panākumu. Ņemot vērā, ka valstis ar lielāku resursu (lasi – iedzīvotājiem, hokejistiem, infrastruktūru, ut.t.t.) reizi pa reizi ir pabijušas ārpus spēcīgāko sabiedrības. Bet ne mūsējie.
Karstasinīgākajiem faniem jāatgādina, ka Latvija šo 28 PČ laikā tikai 6 (!) reizes tikusi ¼ finālā jeb vidēji reizi 4 – 5 gados vai procentuāli 21,4% gadījumu. Ar Hariju Vītoliņu četros turnīros allaž esam bijuši top 10 un cīnījušies pēdējā spēlē par “play-off”. Kad vienīgo reizi tur esot, izcīnot bronzas medaļas. Jā, var diskutēt, ka 2022. gada PČ pēdējā mačā bija jācer uz diviem brīnumiem – Latvijai jāuzvar Zviedrija un ASV jāzaudē Norvēģijai, turklāt abos gadījumos tam bija jāpiepildās pamatlaikā. Bet tehniski iespējams iet tālāk bija.
Nerunājot par to un bronzas gadu, pēdējos divos gados izredzes iekļūt top 8 bija reālas – pērn mazāk, jo izšķirošajā spēlē bija jāuzvar ASV, bet šogad pavisam noteikti. Neizdevās un jāiet tālāk. Šobrīd aug ļoti daudzsološa jaunā paaudze, no kuras daļa tagad būs ieguvusi pieredzi, bet nākamgad nāks nākamie. Matemātiski rēķinot, nākamajam ceturtdaļfinālam jāatnāk tuvāko 2 – 3 gadu laikā, jo divus tagad neesam tikuši.
Turnīrs skaitļos – ir arī pozītivas lietas
Par turnīra labākajiem spēlētājiem Latvijas rindās tika nosaukti vārtsargs Kristers Gudļevskis, aizsargs Kristiāns Rubīns un uzbrucējs Dans Ločmelis. Viņš gan nebija rezultatīvākais komandas vīrs, šo godu šogad izpelnotiem Eduardam Tralmakam ar 7 (3+4) punktiem, bet visvairāk vārtus guva tieši Ločmelis (kopā četrus, kam pievienoja divas piespēles partneriem un esot uzreiz ar Tralmaka).
Par vairākumu var runāt daudz un diemžēl nākas, ja reiz pēdējo divu PČ laikā Latvija spējusi realizēt tikai vienu vairākumu, kas notika vienā no 22 piegājieniem pērn, bet šajā paliekot “sausā” 16 piegājienos. Vairākumam ir nozīme, jo, sakritība tā ir vai nav, trīs no četrām pusfinālistēm bija arī trīs labāko vidū šajā komponentā.
Salīdzinot, 2023. gadā, kad tika izcīnīta bronza, Latvija vairākumu realizēja ar 20% jeb septiņus no 35, turklāt uzlabojot šo rādītāju turnīra gaitā. Tas toreiz deva gan tikai 11. vietu starp visiem dalībniekiem, bet šogad pat ne septiņi, bet puse no tiem, kas bija pērn jeb 3 – 4 vārti vairāk noteikti dotu papildus punktus kādā no mačiem. Bet šāds vairākuma realizācijas procents ļautu būt top 8 šogad starp visām izlasēm.
Посмотреть эту публикацию в Instagram
Vairākuma neesamība (tā var teikt, ja reiz netika realizēts neviens!) tika mēģināta kompensēt ar vairākām lietām. Piemēram, mazākums bija labs – 80,95% jeb izturēti 17 no 21 gadījuma un 6. vieta starp visām turnīra dalībniecēm. Turnīra ievadā Latvija bija no labākajām izlasēm metienu efektivitātē, tomēr tā gaitā šis rādītājs pasliktinājās, nokrītot uz 10. vietu jeb 9,55% metienu realizāciju. Kas it kā arī nav slikti, ka teju katrs 10.tais metiens ir vārti. Ja vien vēl vairāk to metienu būtu…
Kā par vairākumu izteicās Vītoliņš:
“Kā mēs redzam, tad vairākums ir grūtākais elements. Jo tev pareizajā brīdī jāpieņem pareizais lēmums. It kā tas ir statisks lēmums – vai nu atdot piespēli vai uzņemt vai mest pa vārtiem. Protams, loģisks ir pārmetums, ka netika realizēts vairākums. Tāpēc jau mēs cenšamies viņu dabūt, lai iegūtu pārsvaru laukumā un tad arī uz tablo. Jā, šoreiz nesanāca, bet domāju, ka tas ir apstākļu kopums, nevis viena izteikta problēma.”
Trenera pēcvārds
Pēc mača ar Austriju intervijā LTV “Sporta Studijai” par turnīru kopumā izteicās izlases galvenais treneris Harijs Vītoliņš:
Ir rūgtuma sajūta, jo, redzot kā viss čempionāts gāja, bija reāla iespēja tikt tālāk. Mēs vinnējam kā komanda – svinam eiforiskās uzvaras – un arī zaudējam kā komanda kopā un pārcietīsim. (..) Ir bijis arī sliktāk – kad nevienam līderim neiet un jācīnās par palikšanu. Analizēsim un iesim tālāk.”
Par galvenajiem zaudējuma iemesliem viņš daudz nerunāja, pēc pēdējās spēles ar Austriju piebilstot, ka “šoreiz pietrūka līderis, kurš uzņemtos spēles grožus uz sevi.”
Viņš arī piebilda par skatu nākotnē, ka izlasē katru gadu aizvien vairāk tiek iesaistīti jaunie spēlētāji, kuri ir spējīgi dot savu pienesumu jau debijas čempionātos.
Skats uz olimpādi
Nākamais lielais turnīrs nacionālajai izlasei gaidāms 2026. gada februārī, kad Itālijā – Milānā un Kortīnā – norisināsies Ziemas olimpiskās spēles un labāko 12 hokeja nāciju vidū startēs arī mūsējie. Šoreiz pavisam noteikti var teikt, ka ierindā būs teju visi labākie, jo savu spēlētāju piedalīšanos akceptējusi arī Nacionālās hokeja līgas (NHL) vadība. Ko tas nozīmē Latvijai?
Latvijai šobrīd ir 11 spēlētāji ar aktīviem NHL klubu / to sistēmu līgumiem – Elvis Merzļikins (“Columbus Blue Jackets”), Teodors Bļugers, Artūrs Šilovs, Anrī Ravinskis (visi “Vancouver Canucks”, stabilam pamatsastāva spēlētājam ar vienvirziena līgumu gan pagaidām esot tikai pirmajam), Zemgus Girgensons (“Tampa Bay Lightning”), Uvis Balinskis (“Florida Panthers”), Rodrigo Ābols (“Philadelphia Flyers”), Eduards Tralmaks (“Detroit Red Wings”), Dans Ločmelis (“Boston Bruins”, spēlēja jau kluba fārmklubā AHL), Ēriks Mateiko (“Washington Capitals”, debitanta līgums uz 3 gadiem noslēgts pērn) un Sandis Vilmanis (“Florida Panthers”, arī debitanta līgums, kas slēgts pērn uz 3 gadiem).
Idejiski ar Eiropā spēlējošiem labākais iespējamais sastāvs varētu būt patiesi iespaidīgs. Sliktās ziņas – arī pārējām izlasēm teorijā būs pieejami visi meistarīgākie spēlētāji, un paredzams, ka liela daļa izlašu veidos sastāvu tieši no NHL klubu pārstāvjiem.
Latvijas gadījumā, vismaz turnīra sākumā, tas tik lielu lomu var nespēlēt, jo, lai arī tā ir vienā grupā ar šī gada pasaules čempionāta diviem pusfinālistiem – čempioniem ASV un 4. vietu ieguvušajiem Dānijas hokejistiem, kā arī Vāciju (šajā PČ 9. vieta), bet… ja ASV ierindā būs visas zvaigznes, tad dāņiem un vāciešiem NHL laukumos šosezon devušies attiecīgi seši un septiņi spēlētāji.
Salīdzinājumam: Latvijai šosezon bija seši spēlētāji NHL (jeb aizvadījuši vismaz vienu maču), bet rekords – 7 – ir ļoti sens un tiek datēts ar 2000./2001. gada sezonu. Kaislīgākajiem uzvaru -> labāku “play-off” zaru rēķinātājiem tas ir saldais ēdiens. Realitātes devai – Vācijas trīs labākie spēlētāji šosezon vienatnē savāca vairāk punktus kā četri latvieši (55 punkti) kopā, potenciālajam līderim Leonam Draisaitlam to pārsniedzot gandrīz divas reizers (106 punkti).
Mazliet labāka aina ir pret Dāniju, kas starp citu, šokēja ne tikai šajā PČ, sensacionāli ¼ finālā uzvarot zvaigžņoto Kanādas izlasi, bet arī iepriekš OS apakšgrupā uzvarot Čehiju un Šveici, vēlāk ⅛ finālā Latviju un finišējot top 8.
Olimpiskais hokeja turnīrs norisināsies no 5. līdz 22. februārīm, bet tas jau būs stāsts citām reizēm.
