Vai Nikolato atkal jānostāda pēdējās iespējas priekšā?
16.10.2026Gribējās vairāk…
Latvija spēlē Nāciju līgas C divīzijā. Grupā tās pretinieces ir Armēnija, Kipra un Melnkalne. Aizvadīti jau četri mači, bet divi palikuši priekšā:
- pret Armēniju 0:2 (video)
- pret Kipru 0:0 Rīga (video)
- pret Melnkalni 1:2, Rīga (video)
- pret Kipru 1:2 (video)
Rezultāts, protams, nav iepriecinošs, bet arī sniegums vairāk bijis neizteiksmīgs nekā izteiksmīgs. Pret novājināto Armēniju 1. spēlē netika izveidota neviena bīstama situācija pie pretinieku vārtiem. Mājās pret Kipru tas turpinājās, proti, pasīva spēle. Bumbas kontrole bija 67% pret 33% par labu pretiniekiem, bet sitienu attiecība – astoņi pret 18. Un tas viss savā laukumā pret “ņemamāko” grupas komandu. Neaizmirsīsim arī, ka pēdējā mača uzbrukumā pretinieki norībināja vārtu pārliktni. Ja bumba lidotu mazliet zemāk, punktu ailītē šobrīd stāvētu apaļa nulle.
Labākā no četrām spēlēm bija pret grupas favorīti Melnkalni – cienīgs zaudējums mājās 1:2, bet atkal – spēle tika zaudēta principā jau pirmajā puslaikā, otrajā mūsējiem atdzīvojoties un cenšoties spēlēt aktīvāk. Nekā. Un noslēdzošais mačs Kiprā atkal lika vilties. Jā, mūsējie spēja pirmie gūt vārtus, bet tas drīzāk bija viena atsevišķs pretuzbrukums ar spēlētāju individuālo meistarību (jā, Latvijas izlasē spēlē arī tehniski spēlētāji). Bet pati spēle nebija laba.
Bumbas kontrole nospiedoša – 61% pret 39% Kiprai par labus. Tāpat kā sitieni 19 pret 12 (kas nemaz tik traki nav), bet… pieskārieni pretinieku soda laukumā – 34 pret 13. Un ar visu to mūsējie spēja turēt 1:1 līdz gandrīz mača beigām, atnesot sev zaudējumu ar rupju kļūdu pie saviem vārtiem…
Tas viss liek uzdot svarīgu jautājumu – vai Nikolato ir īstais treneris izlasei? Bez liekas drāmas, aplūkosim īsumā trenera līdz šim paveikto!
Otrā pēdējā iespēja?
Latvijas futbolisti nesen tikai aizstāvēja vietu C līgā, aizejot līdz pārspēlēm ar Gibraltāru. Nikolato līgums bija noslēdzies, pagarinot to tikai uz šīm divām spēlēm. Ja tiktu piedzīvota neveiksme, tad skaidrs, ka sadarbība neturpinātos. Tomēr divas uzvaras ar 1:0 un spēlētāju arī mutisks atbalsts sarunās ar Latvijas Futbola federācijas (LFF) funkcionāriem itāļu speciālistam piešķīra jaunu līgumu.
Tomēr vairāki eksperti izteikušies – demonstrētais sniegums tā arī Nikolato vadībā nav uzlabojies un komanda draud ieslīgt vēl lielākā stagnācijas procesā, ja ne vēl lielākā lejupslīdē jeb regresā. Galvenais arguments – Nikolato ar šo grupu strāda kopš 2024. gada marta, bet progresa pazīmes nav. Ja neskaita atsevišķas spēles vai nogriežņus spēļu laikā. Bet vai tiešām vaina ir jāmeklē trenera darbībās?
Ja skatāmies no FIFA Pasaules ranga viedokļa, Latvija ir viszemākajā vietā no visām savas grupas dalībniecēm – 137. vietā. Kipra ir 124., Armēnija 107., bet Melnkalne, ar ko mūsējiem jātiekas nākamajā spēlē, ir 80. vietā.
Tāpat varam arī salīdzināt šī četru spēļu sasaukuma visu komandu sastāvu kopējo tirgus vērtību, vadoties pēc respektablā futbola portāla transfermarkt.com datiem. Lielākā kopējā vērtība ir Melnkalnei – 82,18 miljoni eiro. Armēnijai tā ir 45,33 miljoni un arī Kiprai tā ir augstāka – 25,13 miljoni. Latvijai tā ir 14,83.
Ja skatāmies kaut vai no šādām pozīcijām, kombinējot ar ranga vietām, un kaut vai rezultātiem – Kipra vēl pagājušajā gadā spēlēja neizšķirti ar tādam solīdām izlasēm kā Bulgārija 2:2 un viesos, ar tādu pašu 2:2 savā laukumā pret Rumāniju un Bosniju un Hercegovinu. Tāpat 1:1 viesos ar Slovēniju.
Arī armēņi vēl pagājušajā gadā pieveica tik stipru izlasi kā Īrija ar 2:1, bet… tā bija pavisam cita izlase, kuru redzējām nesenajā mačā ar Latviju. Turklāt, neskaitot šo uzvaru pret īriem, Armēnijai vienīgās pārējās divas uzvaras pēdējo divu gadu laikā ir bijušas pret… Latviju.
Vai tāpēc ir vērts apspriest Nikolato aiziešanu? Aktuālais līgums ar treneri noslēgts maijā un bija paredzēts, ka viņš komandu vadīs jau notikušajā Baltijas kausa izcīņā (abos mačos zaudējumi), šajā UEFA Nāciju līgas turnīrā, kā arī uz “Euro 2028” kvalifikāciju, kas notiks līdz 2027. gada novembrim.
Bet līdz šim viņa vadībā ir izcīnītas tikai piecas uzvaras, bijuši deviņi neizšķirti un 14 zaudējumi. Uzvaru procents ir 17%… Visaugstāk stāvošā FIFA Pasaules rangā izlase ir bijusi Fēru salas, kas 2024. gada jūnijā, kad mūsējie uzvarēja ar 1:0, atradās 133. pozīcijā.
Nikolato pēc zaudējuma Kiprā pēc spēles izteica interesantu tēzi: “Pēc spēles ar Melnkalni teicu – ja ir pareizs veids, kādā zaudēt, tad tas bija tāds. Savukārt šovakar varu teikt – šis ir vissāpīgākais veids, kā zaudēt spēli.” Respektīvi – vai tiešām dzirdama samierināšanās leksika par zaudējumiem? Šajā sakarā jāmin tas, ka ne tikai Nikolato vadībā nav daudz uzvaru. Arī vārti tiek gūti ļoti retu… proti, 17 goli 28 maču laikā jeb vidēji ap 0,6.
Spēlēts pārsvarā ne pret pirmā līmeņa komandām, pa tādai gadoties ik pa laikam. Bijuši arī neglaimojoši neizšķirti ar Andoru 2:2, ar Lihtenšteinu 1:1. Tāpēc rodas jautājums – varbūt spēlētāju labās attiecības ar treneri šajā gadījumā nenāk par labu? Proti, trīs gadu darba laikā ticis runāts daudz par kultūras maiņu. Ka spēlētāji uzticas trenerim un otrādi. Bet rezultāti rāda, ka arī pieeja nestrādā.
Publiskajā telpā izskan drosmīgi viedokļi – Nikolato jānostāda izvēles priekšā: otra pēdējā iespēja kā tas bija pirms pārspēlēm Nāciju līgā pret Gibraltāru. Te, protams, uz daudz ko nav cerēt, jo atlikušie mači novembra sākumā palikuši pret grupas favorīti Melnkalni un Armēniju, kas noteikti būs labākā sastāvā nekā šoreiz. Un tai būs nepieciešama uzvara pēc zaudējuma viesos Kiprai.
Drosmīgākie viedokļu paudēji saka – ja turpināsies bezpalīdzīgais sniegums laukumā, Nikolato jauno “Euro 2028” atlases ciklu var arī nesagaidīt…
Tuvākās Latvijas izlases spēles: 12. novembrī viesos Melkalnē, bet 15. datumā Rīgā ar Armēniju.
