Superturnīrs Eiropas futbolā. No sapņa par realitāti?
29.12.2023Jau vairākus gadus publiskajā telpā tiek apspēlēta ideja par Eiropas bagātāko futbola klubu atsevišķi rīkotu turnīru jeb Superlīgu. Pret to iestājās UEFA (United European Football Associations), kura šobrīd ir spēcīgākā kontinenta klubu turnīra Čempionu līgas organizētāja un pārvaldītāja, uzliekot liegumu šai iniciatīvai. Sekoja arī draudi par to klubu izslēgšanu no vietējām līgam, ja Superlīgas projekts tiktu realizēts. Konflikta jautājuma apspriešana nonākusi līdz Eiropas Savienības tiesai, kura ir lēmusi – UEFA, kā arī FIFA (atbild par nacionālo izlašu turnīriem) nav ekskluzīvu tiesību rīkot profesionālas futbola sacensības Eiropā. Kāds būs tiesas lēmuma efekts uz Eiropas futbolu?
ES Tiesa – Superlīgai nevajag UEFA atļauju
ES Tiesa savā lēmumā pēc būtības norādīja, ka FIFA un UEFA izmanto savu dominējošo stāvokli Eiropas futbolā, kas veido sava monopola situāciju kā starp klubu, tā izlašu turnīriem ES teritorijā. Abu minēto organizāciju potenciālās darbības, proti, klubu un spēlētāju liegums piedalīties citos turnīros, ja tie piedalīsies Superlīgā, pēc tiesas domām ir pretrunā ar brīvās konkurences un pakalpojumu sniegšanas likumiem.
“FIFA un UEFA noteikumi, saskaņā ar kuriem jebkurš jauns starptautisks futbola projekts, piemēram, Superlīga, ir jāsaskaņo ar to vadībām, ir pretrunā ar ES normatīvo tiesību aktiem. Aizliegums klubiem un spēlētājiem citu organizāciju rīkotajās sacensībās ir nelikumīgs. Vienlaikus tiesa norāda, ka FIFA un UEFA noteikumi par mediju tiesību izmantošanu kaitē Eiropas klubiem, kā arī visiem uzņēmumiem, kas darbojas mediju tirgos, un galu galā arī patērētājiem un televīzijas skatītājiem, liedzot viņiem izbaudīt jaunas un potenciāli inovatīvas vai interesantas sacensības,” teikts ES Tiesas lēmumā.
Tikmēr Superlīgas projekta Berns Reiharts par lēmumu sacīja: “Esam ieguvuši tiesības radīt konkurenci. UEFA monopols ir beidzies. Futbols ir kļuvis brīvs. Klubi
tagad ir brīvi no sankciju draudiem un paši var noteikt savu nākotni. Taisnība ir uzvarējusi.” Jautājums – vai tas nozīmē, ka Superlīgai būs būt? Ne tik strauji!
Superlīga vēl nav dzimusi. Tai dota iespēja
Lai labāk izprastu ES Tiesas lēmumā ziņoto, jāsaprot vairāki galvenie aspekti.
Pirmkārt, lēmums nenozīmē, ka Superlīga jau ir izveidota. Kas ir pašsaprotami – neviena tiesa turnīra veidošanā nepiedalās un nepiedalīsies. Lielākais ieguvums ir tāds, ka Superlīga pēc būtības ieguva zaļo gaismu projekta realizācijas turpināšanai, kā arī apstiprinājumu tam, ka UEFA un FIFA reglamentiem nav juridiska spēka aizliegt rīkot citas sacensības.
Otrkārt, Superlīga var atsākt sarunas par potenciālo dalībnieku iesaisti turnīrā. Tiesas process sarunas krietni bremzēja, jo negatīvs lēmumus jebkuras sarunas un plānošanu padarītu bezjēdzīgu. Paredzams, ka sarunas par turnīru tagad kļūs daudz aktīvākas un konkrētākas.
Treškārt, cīņa ar UEFA un citām tradicionālajām organizācijām turpināsies. Lai arī Superlīgas projekts ir ieguvis formālu apstiprinājumu tālākai tā virzībai, taču ES tiesību akti nav vienīgais šķērlis tā realizēšanai. UEFA nav gatava padoties.
UEFA nemetīs plinti krūmos
Pēc tiesas lēmuma UEFA reaģēja zibenīgi, izplatot oficiālu paziņojumu.
“Šis lēmums nenozīmē, tā sauktās, “Superlīgas” apstiprināšanu vai atzīšanu. Tas drīzāk izceļ UEFA iepriekšējas sistēmas nepilnības – tehnisko aspektu, kas jau tika atzīts un uzlabots 2022. gada jūnijā. UEFA ir pārliecināta par tās jauno noteikumu uzticamību, jo īpaši tāpēc, ka tie atbilst visiem attiecīgajiem Eiropas likumiem un noteikumiem. UEFA joprojām ir spēcīgs Eiropas futbola piramīdas aizstāvis, nodrošinot, ka tā turpina kalpot plašākām sabiedrības interesēm.”
UEFA noskaņojums ir kaujiniecisks: “Mēs turpināsim veidot Eiropas sporta dzīves modeli kopā ar nacionālajām asociācijām, līgām, klubiem, līdzjutējiem, spēlētājiem, treneriem, ES iestādēm, valdībām un partneriem.”
Tomēr ne tikai UEFA vēlme šo projektu “nogriezt” ir vienīgais traucēklis tā realizēšanai. Jautājums – kuri klubi tur ir gatavi spēlēt? Arī dalībnieku piesaiste prasīs milzu ieguldījumus un darba un, visticamāk, ne visi gribētāji tiks pie lielā galda. Kāpēc tā?
Tāpat ne visiem būs ļauts tur spēlēt?
Šobrīd Superlīgas projektā ir palikuši tikai divi klubi – “Real Madrid” un “Barcelona”. Salīdzinājumā ar 2021. gada pavasari situācija ar potenciālajiem dalībniekiem ir skaudrāka. Tobrīd aktīvi idejas aizstāvji bija arī tādi grandi kā Anglijas Premjerlīgas bagātākie klubi “Arsenal”, Mančestras abas vienības “City” un “United”, “Tottenham”, kā arī “Inter Milan”, “AC Milan”, “Atletico Madrid” un “Juventus”. Protams, pastāv liela iespēja, ka pēc tiesas lēmuma interese atkal atdzims. Šobrīd gan vēl nav zināms kā Superlīgas pārstāvji ievilinās šo klubus atpakaļ projektā.
Tas viennozīmīgi nebūs viegls uzdevums, it īpaši Premjerlīgas pretenziju dēļ. Tā ir vadošā vietējā līga Eiropā, raugoties no vairākiem aspektiem, bet galvenokārt – sportiskā un finansiālā. Sākotnēji tika plānots, ka teju puse no visiem dalībniekiem nāks no Anglijas. Taču neilgi pēc Superlīgas idejas nonākšanas publiskai apspriedei un reālai virzībai, Anglijā sekoja asa reakcija gan no futbola varas orgāniem, gan no līdzjutējiem. Tas lika klubiem no projekta izstāties.
Turklāt no 2023. gada februāra Anglijā tiek veidots futbola sacensību regulators, kura svarīgākā funkcija ir aizliegt klubiem piedalīties neautorizētos turnīros, tostarp Superlīgu izceļot kā galveno jauno draudu. Bez Premjerlīgas vadības akcepta Anglijas klubi nevarēs iegūt atļauju piedalīties vērienīgajā turnīrā. Un šobrīd izskatās, ka Premjerlīgai tādas vēlmes nav…
Superlīgas projekts ir ambiciozs un interesants, taču tam vēl tāls ceļš ejams līdz tas varētu ieraudzīt dienasgaismu. Traucēkļi ir vairāki, tomēr visu izšķirs klubu vēlme. Iespējams, Superlīgai ir azotē kāds trumpis vai zelta ola, ko piedāvāt Premjerlīgai. Jā, tieši tai, nevis UEFA. Jo UEFA nevar projektam piedāvāt klubus, bet Premjerlīga gan. Visticamāk, ka Anglijas klubi iegūtu atļauju turnīrā startēt, būtu jādalās arī ar Premjerlīgu. Domājams, ka to saprot arī Superlīgas kurētāji. Process ir atkal iekustējies, bet jautājums paliek atklāts – vai Superlīgai būs būt?
