Pārmaiņas bija neizbēgamas – kāda būs Čempionu līga no nākamās sezonas?
14.03.2024Futbols kā sporta veids pasaules ekonomikā ģenerē miljardus un lielu daļu arī vecajā kontinentā Eiropā. Pēdējos gados aizvien skaļāk izskanējušas idejas, ka starptautiskajā klubu futbolā jānotiek strukturālām pārmaiņām. Iemesli dažādākie – sākot ar Persijas līča valstu teju neizmērojamā apmēra naudas ieplūšana, radot tirgus konkurences kropļošanu, šim jautājumam nonākot arī līdz Eiropas Savienības (ES) politiskajam līmenim. Citi atkal runāja par iespējamu neatkarīga turnīra izveidi Superlīgu. Bija skaidrs, ka kaut kādas pārmaiņas sekos. Tagad UEFA paziņojusi par Čempionu līgas formāta maiņu. Kāds tas būs?
Kā izskatīsies jaunā Čempionu līga
No 2024./25. gada sezonas Čempionu līgā piedalīsies 36 klubi iepriekšējo 32 vietā, dodot iespēju vēl četrām komandām sacensties ar Eiropas labākajiem klubiem. Grupu turnīru nomainīs līgas fāze, kurās visi 36 konkurējošie klubi ir sarindoti kopā un punkti tiks skaitīti vienā lielā tabulā.
Ja iepriekš grupu turnīrs bija selekcijā 8×4 un bija tikai trīs iespējamie pretinieki, tad saskaņā ar jauno formātu klubiem būs garantētas vismaz astoņas spēles un katra no tām būs pret astoņām dažādām komandām. Četri mači tiks aizvadīti mājās un tikpat viesos.
Lai noteiktu astoņus atšķirīgos pretiniekus, komandas sākotnēji tiks sarindotas četros grozos. Pēc tam katra komanda tiks izlozēta, lai spēlētu pret diviem pretiniekiem no katra no šiem groziem.
UEFA savā paziņojumā formāta maiņu aizstāva sekojoši: “Formāta maiņa dod iespēju klubiem pārbaudīt sevi pret plašāku pretinieku loku un palielina fanu izredzes redzēt darbībā spēcīgākās komandas biežāk un agrākā sacensību fāzē. Ar jaunajām izmaiņām tiks piedāvāti vairāk konkurētspējīgu maču katram klubam.”
Kā tiks noteikti līgas fāzes pretinieki?
Ideja tika pretrunīgi vērtēta, bet UEFA ir nolēmusi – pretinieku izloze notiks ar datora palīdzību. UEFA to pamato ar to, ka manuāla izloze aizņemtu līdz četrām stundām un prasītu līdz 900 bumbiņu iesaistīšanu. Tikai pirmā komanda, kas būs aktuālie pērnās sezonas čempioni, tiks izlozēti ar roku no 1. groza kā svinīgs žests, kam datora programma noteiks astoņus pretiniekus.
Tiks izveidoti četri grozi katrā ar deviņiem klubiem, vadoties pēc pēdējo piecu gadu laikā uzrādītā rezultātu koeficienta starptautiskajās sacensībās. Katram klubam paredzētas divas spēles ar pretiniekiem no katra groza, tādējādi veidojas astoņu spēļu saraksts ar aptuveni līdzīgiem spēku samēriem. Tie gan reizēm noteikti būs subjektīvi un sagaidāms arī, ka aizvien biežāk redzēsim grandu dueļus pirms “play-off” stadijas.
Punktu skaitīšana un “play-off”
Astoņas visvairāk punktus ieguvušās komandas pa taisno kvalificēsies astotdaļfinālam jeb round of 16, tikmēr 9. līdz 24. vieta aizvada papildus kārtu, lai iekļūtu 16 labāko vidū.
Tikmēr sākot ar 25. vietu un uz leju ieņēmušajiem klubiem Eirokausu sezona noslēgsies. Izslēgšanas spēlēs nepastāv noteikums par to, ka savā starpā nedrīkst tikties klubi no vienas nacionālās federācijas. Kādi ir uzrādītie rezultāti līgas fāzē, tādi arī būs pretinieki. Tiesa, līgas fāzē vienas valsts klubi tāpat nevarēs aizvadīt vairāk par vienu spēli savā starpā.
Ja komandām būs vienāds punktu skaits, tad netiks rēķināti savstarpējie mači, ja tādi būs notikuši. Tā vietā kā pirmais rādītājs tiks ņemta gūto – ielaisto vārtu attiecība un gūtie vārti, kam tiks pieskaitīti izcīnītie punkti par uzvarām un neizšķirtiem, noformējot galējo punktu skaitu un vietu sadalījumu. Šis noteikums būtībā samazina neizšķirtu un paliena uzvaru nozīmi.
An exciting new era for European club football awaits 🤩
Here’s how the #UCL will look from 2024/25 👇 pic.twitter.com/mEffFOpX2O
— UEFA Champions League (@ChampionsLeague) March 4, 2024
Kā tiks noteikti dalībnieki?
Kvalifikācija Čempionu līgai arī turpmāk būs atklāta un būs atkarīga no kluba pēdējās pozīcijas iepriekšējās sezonas vietējās līgas sacensībās apvienojumā ar katras asociācijas pozīciju UEFA klubu koeficientu rangā.
Tikmēr papildus četri dalībnieki tiks noteikti sekojoši: divi klubi no divām labākajām Eiropas nacionālajām līgām ar labākajiem rezultātiem šajā sezonā, kas pazīstams kā “Europe Performance Spots”. Vietu Čempionu līgā iegūs šī ranga nākamo divu spēcīgāko līgu komandas, kuras nekvalificēsies tai pa taisno (caur top 4 savā līgā vai uzvara Eiropas līgā).
Vēl viena vieta tiks piešķirta, vadoties pēc “Europe Performance Spots” rādītājiem top 3 līgas klubam (visticamāk, tā būs šīs līgas 5. vieta). Un vēl viena vieta tiks izspēlēta caur kvalifikācijas “Čempionu zaru”. Teorijā tas palielina izredzes spēlēt uz lielās skatuves klubiem no mazākām valstīm.
Atbilde Superlīgas projektam?
Pie apvāršņa arī parādījās Superlīgas projekts, kura aktualitāte mazliet pieklususi, kaut gan iespējas tā realizēšanai potenciāli ir. Par to var izlasīt zemāk rakstā.
UEFA karš ar Superlīgas idejas autoriem nav beidzies, bet vai formāta maiņa tiešām būs faktors, lai UEFA noturētu savu hegemoniju? Teorijā ES tiesa nav aizliegusi Superlīgas projektu realizēt, kamēr UEFA ir apsolījusi, ka darīs visu, lai nemainītu esošo kārtību. Jaunais Čempionu līgas formāts teorijā dod iespēju lielajām līgām – Anglijai, Spānijai, Francijai, Itālijai un Vācijai – iegūt papildus komandas turnīrā.
Cik daudz vajag, lai Superlīgas projektam patraucētu? Jau divu, trīs klubu intereses zudums projektā, kas paredzēts kā slēgtais klubiņš, ir nopietns izaicinājums idejas autoriem. Iespējams, šis ir slēptais UEFA pretī veiktais solis.
