
Eiropas top futbola līgas ir atpakaļ
25.08.2026Premjerlīga
Anglijas Premjerlīga pēdējo divu desmitgažu laikā ir nostiprinājusi pasaules spēcīgākās vietējās līgas reputāciju. Iespējams, ne visiem tā ir skatāmākā līga, bet tā noteikti ir ar vislielāko klubu dziļumu un spēcīgākajiem sastāviem, mērot vidējo līmeni. Viens spilgts fakts, kas izsaka visu, ir tāds, ka visu Premjerlīgas klubu spēlētāju kopējā tirgus vērtība tiek lēsta ap 13,2 miljardiem, kamēr tuvākajai sekotājai “Seria A” no Itālijas tā ir… 5,9 miljardi!
Pērn par Anglijas čempioniem pirmo reizi kopš 2004. gada (vēl Arsēna Vengera ēras laikā) kļuva Londonas “Arsenal”, kas iepriekšējās trīs sezonas bija spiesta samierināties ar otro vietu. Finiša spurtā “City” pēdējos divos mačos tika pie punkta un lieta bija darīta. Tāpat Mančestrā noslēgusies Pepa Gvardiolas ēra. Viņš “City” vadīja kopš 2016. gada un komanda izcīnīja sešus titulus deviņu sezonu laikā.
Šajā sezonā par galvenajiem favorītiem uz titulu tiek minēti aktuālie čempioni “Arsenal”, kam seko “City”, “Liverpool” un “Chelsea”. Iespaidīgi vasarā pastiprinājās arī “Tottenham” ar vairākiem lieliem pirkumiem. Vasarā arī tika uzstādīts Premjerlīgas pāreju rekords, par ko parūpējās Londonas “Chelsea”, par 138 miljoniem eiro no “Aston Villa” iegādājoties angļu pussargu Rodžersu.
Par Premjerlīgas spēku runā arī rezultāti. Šeit aizvadītajā sezonā tika fiksēti visvairāk neizšķirti starp top 5 līgām – 104 jeb vairāk nekā trešdaļa! Un kā ierasts, teju katrā kārtā vienmēr tiek fiksēts kāds negaidīts iznākums.
“Serie A”
Itālijas līga ierindojas otrajā vietā. Tās vizītkarte – taktiskā disciplīna un konkurētspējas atdzimšana, kā arī, protams, aizsardzība. Par to liecina fakti – vidēji spēlē no top 5 līgām tieši Itālijā tiek gūti vismazāk vārti jeb 2,43. Arī neizšķirtu ziņā tā ieņem vietu aiz Anglijas – no 380 mačiem 99 noslēdzās bez uzvarētāja, kas ir katrs ceturtais mačs.
Runājot par klubu individuālo dominanci, tad pēc Turīnas “Juventus” deviņiem tituliem pēc kārtas laika posmā no 2011. līdz 2020. gadam, pēdējās sešās sezonās vienreiz triumfējusi “AC Milan”, divas reizes “Napoli”, bet trīs “Inter Milan”, tostarp pērn, bet principā tas uzvarējis caur gadu šajā posmā.
Arī šogad “Inter Milan” ir diezgan pārliecinošā prognožu galvgalī, runājot par labākajām izredzēm kļūt par čempioniem. Aiz viņiem seko “Juventus” un “Napoli”. Ambīcijas atgriezties tronī noteikti ir arī “AC Milan”, kas šovasar spēlētāju pārējās iztērēja tuvu 200 miljoniem eiro.
“La Liga”
Spānijas līga tiek uzskatīta par tehniskāko no visām, kur vairums komandu cenšas spēlēt tehnisku un uzbrūkoša tipa futbolu. Tas gan neļauj tai būt rezultatīvākajai – vidēji spēlē gūtie 2,69 vārti to ierindo ceturtajā vietā no top 5 līgām.
Kā ierasts, tad galvenie pretendenti uz titulu ir palikuši nemainīgi – “Barcelona”, kas ir triumfējusi trīs no pēdējām četrām komandām, un “Real Madrid”. Tieši šādā secībā prognozēs par titulu šīs komandas ir ierindotas arī šobrīd. Trešajā vietā ir “Atletico Madrid”, kas ir vienigais klubs pēdējo 20+ gadu laikā, kas spējis izjaukt šo divu grandu sacensību.
Zīmīgi, ka kopš 2004. gada, kad triumfēja “Valencia”, pie titula nav ticis neviens klubs izņemot iepriekš nosaukto trio. Turklāt “Atletico” šajā laikā ticis tikai pie diviem tituliem. Skaļākais “La Liga” notikums vasarā bija nevis kāda spēlētāja pāreja, bet leģendārā Žuzē Mourinju atgriešanās pie “Real” stūres. Viņš neizcēlās ar galvu reibinošiem pirkumiem, bet sastāvs tika pastiprināts, atbilstoši viņa taktiskas vajadzībām.
Vēl viena peripētija bija iespējamā Vinisiusa juniora aiziešana no Karaliskā kluba. Tas gan nenotika un vismaz sezonu viņš iesāks Madridē. Gribētāju uz Brazīlijas uzbrucēju netrūka, kas bija arī gatavi atvērt maciņu.
Bundeslīga
Vācijas Bundeslīga aizvadītajā sezonā bija rezultatīvākā līga – vidēji katrā spēlē tika gūti 3,25 vārti. Flagmanis pēdējos gados palicis nemainīgs un tas ir “Munich Bayern” klubs, kas triumfējis 13 no pēdējām 14 sezonām, tostarp pēdējās divas un ar 10+ punktu pārsvaru pār tuvākajiem sekotājiem. Arī šajā sezonā pārliecinoši favorīti par titula iegūšanu ir “Bayern”.
“Bayern” pērn 38 mačos guva galvu reibinošus 122 vārtus jeb vidēji spēlē 4! 36 no tiem guva angļu snaiperis Harijs Keins. 36 vārti ir individuāli tikai trešais labākais rādītājs Bundeslīgas vēsturē, turklāt Keins to paveica arī divas sezonas atpakaļ. Ņemot vērā, ka “Bayern” tiek prognozēts pārliecinošs tituls arī šosezon, vai varam gaidīt titula krišanu, kas pieder Robertam Levandovskim – viņš 2021./22. gada sezonā izcēlās ar 41 precīzu raidījumu un arī, protams, to paveicot Minhenes kluba rindās.
“Ligue 1”
Francijas “Ligue 1” ir piektajā vietā līgu rangā, kaut gan aizvien biežāk izskan viedoklis, ka tā ir vienā līmenī jau ar, piemēram, Portugāli. Lauvas tiesu UEFA līgu ranga punktus pienes Parīzes klubs.
“Paris Saint – Germain” Francijas čempionātā kopš 2013. gada nav triumfējuši tikai divas reizes, bet šobrīd tas ir kronēts par čempionu pēdējās piecas sezonas pēc kārtas. Pēdējo 10 gadu laikā ir izcīnīti astoņi tituli ar vidējo punktu pārsvaru pār otro vietu ar aptuveni 15 punktiem. No vienas puses var teikt, ka lauvas tiesu šīs starpības izveidoja triumfs 2015./16. gada sezonā, kad “Lyon” tika apsteigta par 29 (!) punktiem. No otras – vien pirms trīs sezonām PSG titulu izrāva pēdējā kārtā ar viena punkta pārsvaru pār tuvākajiem sekotājiem.
“Paris Saint – Germain” jau kļuvis par titulētāko Francijas klubu ar 13 “Ligue 1” trofejām un izskatās, ka tas negrasās apstāties pie sasniegtā. Arī šogad reti kurš domā, ka PSG būs apstādināmi Francijā. Viens no iemesliem – ja PSG visu spēlētāju kopējā tirgus vērtība pārsniedz miljardu eiro, tad tuvākajiem sekotājiem “AS Monaco” tā tikai nedaudz pārsniedz 400 miljonus… Tiesa, Monako klubs (pērn tikai 7. vieta) pirmssezonas prognozēs tiek minēts kā trešais reālākais titula pretendents, bet aiz bagātās Parīzes tas ir “Marseille”, kas pērn vispār palika 5. vietā.
