Cikls noslēdzies. Kādas ir atziņas?
20.11.2025Īsas cerības, kas vienā logā izgaisa
Latvija (FIFA pasaules ranga pozīcija – 136.) bija ielozēta vienā grupā ar Angliju (#4), Serbiju (#36), Albāniju (#61) un Andoru (#172). Anglija ciklu aizvadīja perfekti vārda tiešajā nozīmē – astoņās spēlēs visas uzvaras un maksimālie 24 punkti, turklāt netika ielaisti nevieni (!) vārti un gūti 22. Vēl tikai ar uzvarām cīnījās Norvēģijas izlase, kurai vēl iespaidīgāks gūto vārtu skaits – 37 (ielaisti vien pieci), no kuriem 16 Hālanda kontā. Vairāk neviena izlase nespēja izcīnīt tikai uzvaras visās kvalifikācijas spēlēs, bet vēl tikai sešas izlases – Spānija, Šveice, Francija, Nīderlande, Beļģija un Horvātija – cīnījās bez zaudējumiem, kā kurai, kādu spēli nospēlējot neizšķirti.
Latvijas spēļu rezultāti:
- pret Andoru 21.03. – 1:0
- pret Angliju 24.03. – 0:3
- pret Albāniju 10.06. – 1:1
- pret Serbiju 6.09. – 0:1
- pret Albāniju 9.09. – 0:1
- pret Andoru 11.10. – 1:1
- pret Angliju 14.10. – 0:4
- pret Serbiju 16.11. – 0:1
Šajā periodā mūsējiem aizvadītas arī divas pārbaudes spēles pret Azerbaidžānu Rīgā un viesos ar Ziemeļmaķedoniju, abām noslēdzoties ar identisku bezvārtu neizšķirtu. Tikmēr izšķirošs sapņošanai par Pasaules kausa finālturnīru bija septembris, kad tobrīd Latvija, Serbija un Albānija turnīra tabulā bija viena otrai blakus viena punkta ietvaros un bija jāaizvada spēles tieši pret abiem tiešajiem konkurentiem. Pamatu tam ielika pirmais logs – kad Rīgā ar albāņiem spēlēts 1:1, bet viesos ar 1:0 uzveikta Andora. Kas zina, kā situācija pavērstos, ja ne Jāņa Ikaunieka nerealizētais 11 metru soda sitienu pirmās spēles ar albāņiem 21. minūtē – pēc tam sekoja gols savos vārtos no Antonija Černomordija puses, kurš gan savu kļūdu izlaboja puslaika izskaņā, gūstot normālus vārtus.
Lai arī Latvijas futbolisti minētajā izšķirošajā logā cīnījās godam, abos mačos tika zaudēts ar identisku rezultātu 0:1. Un nevarētu teikt, ka mūsējie visu maču tikai aizsargājās. Piemēram, pret serbiem mājās pēc neizteiksmīga pirmā puslaika, kurā nospiedošs pārsvars gan bumbas kontrolē (61% pret 39%), gan izdarīto sitienu skaita ziņā (trīs pret 13) bija viesiem, otrajā puslaikā mūsējie pat vairāk kontrolēja bumbu (53% vs 47%) un arī sitienu attiecība bija cienījama – pieci pret septiņiem. Ar to gan bija par maz, lai aizķertu vismaz punktu.
Līdzīga aina bija arī izbraukumā pret Albāniju, kad vienīgie vārti tika ielaisti pirmā puslaika pirmajā puslaikā, bet otrajā puslaikā mūsējie aktivizējās, un izdarīja astoņus (visā spēlē 10) sitienus. Atkal pietrūka mazliet veiksmes vai koncentrēšanās mača ievadā.
Ja būtu izcīnīti kaut šie divi punkti, situācija būtu daudz nokaitētāka cikla turpinājumā. Tā gan bija pietiekami nokaitēta starp Albāniju un Serbiju, kur pirmie principā sev nodrošināja ceļazīmi uz “play-off” ar uzvaru viesos pret serbiem (1:0), neskatoties uz to, ka pirmajā logā tā neieguva “plānotos” trīs punktus pret Latviju Rīgā (1:1).
Kas interesanti – zaudējums viesos albāņiem bija pirmā abu komandu spēle, kurā tika noskaidrots uzvarētājs, jo iepriekšējās piecas allaž noslēdzās neizšķirti. Žēl…
Protams, var spekulēt, ka “mēs taču paši neuzveicām Andoru savu skatītāju priekšā”, kas ir godīgs arguments – šī pundurvalstiņa varēja svinēt mazus svētkus, jo tā bija pirmā reize oficiālās spēlēs kopš 2024. gada novembra, kad tā nezaudēja spēli. Iepriekš tas notika 2023. gada septembrī (nav skaitītas draudzības spēles), kas nozīmē – tik tiešām, šāds pretinieks Latvijai bija jāuzvar. Bet arī kaislīgākajiem Latvijas futbola izlases faniem ir, ko likt pretī, proti – ja būtu vēl cerības iegūt otro vietu, spēle būtu pavisam citāda. Un noteikti būtu.
Nedrīkstam aizmirst arī par savainojumiem, īpaši uz pēdējiem diviem logiem, kad ierindā nebija pat līdz astoņiem potenciālajiem sākumsastāva (vai pirmajiem, kas nāktu uz maiņu) spēlētājiem. Saprotams, ka savainojumi ir sporta ikdiena un no tiem neizbēg neviena komanda vai valstsvienība. Bet šeit runa ir par kopējo pieejamo resursu. Latvijai, pat izkrītot diviem vai trīs sākumsastāva spēlētājiem, ir jūtams atspaids. Ja ne uzreiz spēlē, tad laikā, kad ir nepieciešams veikt maiņas. Nevar salīdzināt mūsējā trenera Paolo Nikolato sastāva komplektēšanas opcijas pat ar albāņu treneri, kuram ir pieejami vairāk nekā 10 Eiropas top 5 līgu spēlētāji. Nemaz nerunāsim par Serbiju un Angliju. Kā diena pret nakti.
Diemžēl, neatradās vietā citi līderi. Latvija kopumā guva piecus vārtus, no kuriem divi Vladislava Gutkovska kontā, turklāt tie gūti pēdējā logā, kad vairāk nekas neizšķīrās. Pa vieniem vārtiem guva Zeļenkovs, Šits un Černomordijs.
Nikolato pēcvārds
Zināms, ka līgums pēc šī cikla noslēdzies Nikolato. Latvijas Futbola federācija (LFF) savā mājas lapā publicējusi viņa komentāru gan par aizvadīto ciklu, gan par vēlmēm nākotnē strādāt ar Latvijas izlasi.
“Kopumā esmu ar komandas sniegumu ļoti apmierināts. Komandas kondīcija spēlei nebija perfekta, bija daudz iztrūkumu sastāvā, tomēr sniegums laukumā mani ļoti apmierina – katru reizi centāmies atgūtas pozīcijas laukumā, tikt pie bumbas, sākt jaunu uzbrukumu. Esam daudz strādājuši, lai uzlabotu mūsu veikumu uzbrukuma daļā, un pēdējos četros mačos šajā ziņā ir redzams progress. Spēlētāji pilnībā piedalās tajā, ko mēģinām izdarīt, un viņiem labi veicas. Šis bija ļoti spēcīgs pretinieks, tāpēc mūsu parādītais spēles līmenis ir sasniegums,” par sniegumu pret Serbiju izteicāš treneris.
Viņš arī sacīja:
“Manu sniegumu lai vērtē citi, bet par spēlētāju paveikto šajā laikā esmu pilnībā apmierināts, jo ir ieviestas daudzas izmaiņas un uzņemts labs kurss. Arī tad, kad zaudējam, tas notiek saspringtās spēlēs pret spēcīgiem pretiniekiem. Es vēlos darbu ar komandu turpināt.”
Latvijai gan līdz nākamajām oficiālajām spēlēm jāgaida ilgi – līdz martam, kad UEFA Nāciju līgas ietvaros būs jācīnās ar Gibraltāra komandu (divu spēļu summā) par palikšu C grupā vai izkrišanu uz D. Vai tas notiks Nikolato, vai kāda cita speciālista vadība – to uzzināsim diezgan drīz. LFF vadība solījusi nevilcināties ar trenera jautājuma atrisināšanu, ir dzirdētas pozitīvas atsauksmes par itāļu speciālista darba. Bet vienmēr pastāv nianses. Tehniskas, praktiskas un finansiālas. Un tās, lai risina atbildīgie.
Būsim godīgi – Latvija ir pasaules 172. izlase pēc FIFA ranga, tāpēc fakts, ka ar pēdējo divu lielo finālturnīru dalībnieci Serbiju, kā arī pēdējo divu Eiropas čempionātos tikušo Albāniju spējām cīnīties kā līdzīgi lielu spēļu daļu, ir cienības vērts. Varbūt Latvija futbola izlases un Nikolato stāstam, lai tam būtu arī vairāk pozitīvu nodaļu, ir nepieciešams papildus laiks?
