Visu laiku labākais. Kas to var mainīt?
09.03.2023Iepriekšējā nedēļas nogalē “UFC 285” cīņu vakara ietvaros oktagonā pēc trīs gadu pauzes atgriezās MMA leģenda amerikānis Džons Džounss. Cīņā par vakanto smagā svara titulu, jo sadarbību ar organizāciju neturpinās līdzšinējais čempions Frensiss Nganū, viņš uzveica Sirilu Geinu. Turklāt kādā manierē – divu mīnušu laikā, liekot francūzim izskatīties kā bērnam uz sava fona vārda vistiešākajā nozīmē.
Vai ar šo uzvaru Džounss nostiprināja savu GOAT (Greatest Of All Time) statusu? Kāds vēl šaubās, ka viņš ir labākais, kurš jebkad ir spēris soli piecstrūrainajā būrī? Šķetināsim – vai viņš patiesi ir labākais. Un ja ir, vai viņš šo statusu var zaudēt?
Ko saka fakti?
Fakti un statistiska runā par labu Džounsam. Kas ir galvenais rādītājs šajā sporta veidā? Čempionu josta! Cik reizes tā ir aizstāvēta, un cik ilgi turēta savā īpašumā. Šajā rādītājā Džounss ar 15 titula cīņām ir pirmajā vietā. Kas interesanti – kopš pirmās titula cīņas vieglajā smagajā svarā (līdz 93 kilogramiem) un šī dueļa par smagā svara (līdz 120 kilogramiem) titulu ir pagājuši 12 gadi.
Kā saka, vīns paliek labāks ar vecumu, kaut gan šis arī vairāk ir mīts. Vīns paliek dārgāks, jo mazāka raža. Kamēr cīņu sportā ir pretēji – daudz augstvērtīgāk tiek vērtēti panākumi pēc iespējas lielākas konkurences apstākļos. Un manierē, kā tas tiek izdarīts. Un šeit Džounss ir meistars. Viņš spēj uzvarēt cīņas gan laužoties, gan stājā, gan parterī.
Arī secīgi izcīnīto uzvaru visu laiku labāko rangā Džounss ar 13 tādām atrodas starp UFC izcilniekiem – labāko trijniekā. Ilgākā nepārtraukti pavadītā laika čempionu statusā kategorijā Džounss gan ir ārpus labāko piecinieka. Tas gan ir dažādu iemeslu dēļ.
Jāizceļ, ka Džounss savas karjeras laikā tikai divos gadījumos nav uzvarējis. Tieši tā – nav uzvarējis, nevis ir divreiz zaudējis. Pirmais gadījums notika tobrīd vēl jaunā censoņa lielā ceļa sākumā. Džounsam bija 22 gadi, bet MMA viņš bija aizvadījis deviņas profesionālās cīņas, no kurām jau trīs UFC paspārnē. Visās viņš bija uzvarējis.
Taču 2009. gadā viņam bija duelis pret 10 gadus vecāko Metu Hemilu. Viņš bija kurls, taču tas viņam nepatraucēja kļūt par trīskārtējo NCAA čempionu brīvajā cīņā, kā arī nonākt līdz UFC – augstākajam jaukto cīņas mākslu – līmenim. Lai nu kā, cīņā Džounss dominēja. Par to liecināja pirmajā raundā izdarītie sitieni – 44 pret pretinieka pieciem.
Bet vienas muļķīgas kļūdas dēļ Džounss tika oficiāli pie līdz šim sev vienīgā “ L “ burta iepretim karjeras bilancei. Viņš tika diskvalificēts par neatļauta sitiena ar elkoni izpildīšanu. UFC prezidents Dana Vaits šo cīņu vēroja klātienē un bija gatavs kārtīgi izrunāties ar tiesnesi par piešķirto diskvalifikāciju. Jau tad Vaits Džounsā redzēja nākamo šī sporta veida vareno.
Savukārt otrais gadījums ir 2017. gada titula cīņa Džounss pret Danielu Kormjē. Lai arī Džounss tajā pēc punktiem uzvarēja, tomēr vēlāk viņš neizturēja dopinga testu un čempiona josta tika piešķirta viņa pretiniekam.
Kas interesanti – mainoties mūsdienu tehnoloģijām un pieaugot to iespējām izpētīt dažādu vielu ietekmi uz organismu, sākušās ir runas par to, ka vienā no savulaik izkritušajiem testiem, Džounss pēc mūsdienu laiku standartiem būtu izgājis to veiksmīgi.
View this post on Instagram
Labākais vai nav labākais?
Lai nu kā, tas ir tikai viens no blakus virsrakstiem, kas tuvākajā laikā var caurvīties ar Džounsa vārdu. Viens no tiem, un pats svarīgākais – viņš ir atpakaļ tronī. Turklāt, šoreiz uzkāpis augstāk nekā bija iepriekš, proti, smagajā svarā. Viņa sniegumu pret Geinu novērtējusi arī UFC, kas līdz ar to ierindojusi jauno čempionu “pound for pound” (ņemot vērā visas svara kategorijas) ranga augšdaļā.
Džounsa varenuma oponentiem savā arsenālā vienmēr atrodas pa kādam darvas pleķim, ko iemest uz viņa čempiona apmetņa. Vieniem arguments ir tāds, ka kopš 2013. gada viņš cīņu uzvarējis ar KO vai TKO tikai divas reizes, visos pārējos gadījumos uzvarot pēc punktiem.
Citi atkal steigs no atvilknēm vilkt ārā kādu ar biezāku un plānāku putekļu kārtu apputeksnējušos bulvāra preses izdevumu, kur ar trekniem burtiem iespaidīgā formatā uz galvenās lapas rotājas Džounss rokudzelžos vai ar policijas klātbūtni.
Un jābūt godīgiem – Džounss nav bijis paraugzēns. Viņa nedienām ar likumu var izveidot pat hronikas. Secībā tās būtu:
- 2012. gada maijā, Ņujorkā, Džounss alkohola reibumā, vadot “Bentley” automašīnu, nenovaldīja spēkratu un ietriecās stabā. Viņam atņēma vadītāja apliecību uz pusgadu un viņš samaksāja vairākus tūksošus dolāru sodos. Tas gan viņa maka biezumam bija mazs kaitējums. Lielākais nodarīts tēlam.
- 2015. gada aprīlī Džounss pārgalvīgas braukšanas dēļ izraisīja avāriju. Viņš šķērsoja ielu pie sarkanās luksofora gaismas un sadūrās ar vēl divām automašīnām. Ar to nebija gana – Džounss nolēma, ka negaidīs likumsargus un notikuma vietu pameta. Vienā no cietušajiem auto atradās grūtniece. Cīkstonis gan izspruka bez reālas brīvības atņemšanas. Tā vietā viņam piesprieda 18 mēnešu probācijas laiku, kā arī viņš piekrita nodoties labdarības projektiem, cenšoties palīdzēt sabiedrībai.
- 2019. aprīlī Džounss saskārās ar vienām no smagākajām apsūdzībām, kādas vien var būt populāram sportistam no potenciālā reputācijas kaitējuma ziņas perspektīvas – par seksuālu uzmākšanos. Kā cietušo sevi pieteica kāda stiptrīza bāra dejotāja. Viņa apgalvoja, ka Džounss viņai seksuāli uzmācies, iepļaukājis un izdarījis fiziskas sāpes. Sākotnēji atlēts savu vainu noliedza, vēlāk atzina, panākot vienošanos. Viņam tika piespriests nosacīts sods uz 90 dienām – ja viņš to laikā pārkāptu likumu, nāktos reāli kādu laiku pavadīt aiz restēm. Beigās tas gan vērtējams kā ļoti maigs sods, ja to var nosaukt par sodu.
- 2020. gada martā Džounss iekūlās kārtējās nepatikšanās. Viņš vadījis auto reibuma stāvoklī, ar ko jau būtu pietiekami policijai, lai viņu aizturētu. Taču tas nebija viss. Džounss arī izdarījis vairākus šāvienus gaisā no šaujamieroča. Arī šoreiz iztika bez reāla cietumsoda, vien ar sabiedriskajiem darbiem un dažādu programmu, kas palīdz ārstēties no alkohola un narkotisko vielu atkarības, iziešanu.
Kopējais visos šajos skaļākajos pārkapumos – tie visi notikuši pavasara mēnešos, kad ierasti cilvēkiem ir lielāka nosliece uz robežu pārbaudīšanu… Bet, runājot nopietni, Džounsa dzīves stāsts nav baltām rozēm kaisīts viens. No otras puses – visas iepriekš minētas darbības ir viņa paša inscinētas. Bet ir sabiedrības daļa, kurai diskusijās par visu laiku labākajiem savā jomā patīk iepīt arī patosa nozīmi.
View this post on Instagram
Pēdējais punkts grāmatā par visu laiku labāko. Patiesi pēdējais?
Un runājot tieši par patosa nozīme, tad tieši tēmā ir Džounsa nākamais potenciālais pretinieks. Tas ir par visu laiku labāko smagā svara cīkstoni uzskatītais Stepe Miočičs.
Kā izteicies Džounss, tad: “Iepriekš esmu uzvarējis neskaitāmas titulu cīņas, bet nekad nevienā no tām man pretī nav stāvējis tāds čempions, kurš pēc karjeras beigām ir bijis diskusijā par visu laiku labāko. Jā, viņi ir bijuši lieliski čempioni, daži kādā karjeras brīdī bijuši ceļā uz labāko vēsturē statusu, taču nav to spējuši piepildīt līdz galam. Miočičs tiek uzskatīts par labāko smagsvaru, kas jebkad ir dzīvojis. Tāpēc visas manas domas uz nākamajiem mēnešiem būs vērstas tikai uz viņu!”
Arī Miočičs nav vairījies atbildes, vienā no intervijām sakot: “Man žēl, ka viņam šobrīd teorētiski nav neviena zaudējuma. Jo drīz tā nebūs. Viss.”
No mārketinga viedokļa šis ir lielisks duelis. Džounss, jau pirms publiski par šādu iespējamību izteicās UFC prezidents Vaits, pats preses konferencē “izsauca” Stepi, kamēr Vaits pēc cīņas sacīja: “Mums ir jādod faniem tas, ko viņi vēlas redzēt. Un viņi vēlas redzēt šos abus puišus būrī. Noteikti pie tā strādāsim!”
Tāpēc ar lielu iespējamību var teikt, ka cīņa notiks, ja nekas ārkārtējs. Un šī cīņa var kalpot arī kā laba trumpju demonstrēšana Vaitam un UFC. Kā zināms, tad iepriekš smagā svara čempions bija Frensis Nganū, kurš pēc uzvaras pār Geinu, būdams savainots, tā arī nespēja vienoties ar UFC par jauna līguma noslēgšanu.
Runa esot bijusi par naudu. Nganū uzskatījis, ko viņš pat arī nenoliedzis, ka ir pelnījis vairāk + brīvākas rokas. Ar to domājot, ka viņš ir bijis gatavs turpināt aizstāvēt savu UFC čempionu jostu, bet vēlējies jaunjā līgumā atrunu, ka viņam pie attiecīgas iespējas ir ļauts piedalīties arī boksa mačā. Vaits šai prasībam uzlika kategorisku “nē” zīmolu.
Un kad jau šķita, ka līdz ar Nganū aiziešanu smagā svara divīzija ir palikusi tukša un bez spilgtiem tēliem, atgriezās Džounss. Pēc pauzes “uzpeldējis” ir arī Miočičs. Lieliska pretstāve – cīņa par GOAT nosaukumu.
Kaut gan nedaudz mākslīgi izveidota, ņemot vērā, ka Džounss atgriezās pēc trīs gadu pauzes un citā kategorijā, un ka Miočičs savā pēdējā cīņā zaudēja tieši Nganū… bet tomēr – UFC mārketinga mašīna ieslēgs apgriezienus kādi tie ir ASV prezidenta vēlēšanu kampaņu vadītājiem intensitātē, un arī fani noticēs, ka tieši šī cīņa ir tā īstā un vienīgā, ko viņiem šobrīd vajag.
Un ja Nganū neiegūst sev tik kāroto “algas dienu” boksa ringā, Vaits un UFC būs absolūti triumfējuši. Bet šobrīd jauktās cīņas mākslas ķēniņa godā ir Džounss. Cik ilgi viņš vēl uzturēsies pie apvāršņa?
Jo tieši Džounss uzskatāms kā Vaita “glābējriņķis”. Pēdējo gadu lielākās zvaigznes šobrīd ir spērušas solīti atpakaļ – titulus zaudējuši Kamaru Usmans un Izraels Adesanja, bet viņa vietu ieņēmušie kadri nav tik “pārdodami” kā iepriekšējie čempioni. Kādu laiku prom ir Habibs, nav ziņu arī par Makgregora nodomiem atgriezties.
Džounss bija kā svaiga gaisa ieelpa, kas ļauj uz lietām paskatīties gaišākos toņos. Jauni un spilgti, ar to domājot, patiesi spilgti čempioni nav klāt nākuši. Vecie klusē. Tāpēc sentimentāls stāsts ar atgriešanos kā Džounsa gadījumā UFC bija tieši laikā. Cik ilgi vēl no tā organizācija spēs izspiest medu… ir atklāts jautājums.
