• Instagram
  • Facebook
  • X (Twitter)
  • Tiktok
Gadsimta cīņai būs otrais dublis. Vai tas vispār ir vajadzīgs?

Gadsimta cīņai būs otrais dublis. Vai tas vispār ir vajadzīgs?

purple 10.06.2024

Boksa draugiem svaigā atmiņā ir 18. maijā notikusī gadsimta cīņa, kur pirmo reizi četru jostu ērā un pirmo kopš 2000. gadu sākuma supersmagajā svarā tika noskaidrots absolūtais čempions. Par to pēc dalīta tiesniešu lēmuma tika kronēts ukrainis Oleksandrs Usiks (22-0, 14 KOs), kurš aizraujošā cīņā uzveica britu Taisonu Fjūriju (34-1-1, 24 KOs), savā īpašumā iegūstot arī WBC (World Boxing Council) čempionu jostu līdzās sev jau piederējušajām WBO (World Boxing Organization), WBA (World Boxing Association) un IBF (International Boxing Federation). Tagad viņa kolekcijā ir visas četras prestižāko organizāciju čempionu jostas.

welcome-offer

Jau pirms cīņa bija notikusi, Saūda Arābijas princis paspēja plašākai publikai paziņot, ka gaidāms arī revanšs. Arī pēc cīņas to apstiprināja Usiks, bet vēl pavisam nesen tika ziņots, ka cīņa varētu notikt tuvāk 2024. gada izskaņai. Kāpēc tāda vispār nepieciešama, un vai citāds iznākums kā pirmajā abu tikšanās reizē atstās iespaidu diskusijā par “visu laiku labākajiem”?

Usiks visu ir pierādījis. Ar to pietiks?

Arī boksā, līdzīgi kā citos sporta veidos, faniem, bijušajiem sportistiem un ekspertiem patīk runāt par to, kurš ir visu laiku labākais pound for pound bokseris vai kaut vai savas ēras un svara kategorijas. Standarti un kritēriji tikpat daudz, cik vērtētāju. Ir tiešie un faktuālie, kā ieraksti vēstures grāmatās, uzvaras un zaudējumi un cik titula cīņas aizvadītas. Tāpat ir arī patosa klātesamības moments – kas ir stājies pretī, kādā manierē gūtas uzvaras un daudz citi faktori.

Ja sākam ar vēstures grāmatu ierakstu pārlapošanu, tad Usika kontā kā amatierim ir olimpiskā zelta medaļa Londonā 2012. gadā smagajā svarā, 2018. gadā viņš triumfēja “World Boxing Super Series” (WBSS), vienlaikus kļūstot par neapstrīdamo jeb undisputed čempionu cruiserweight svara kategorijā (līdz 90,7 kilogramiem), “pa ceļam” pusfinālā uzvarot arī Mairi Briedi. 2024. gada maijā viņš kļuva par pirmo absolūto čempionu smagajā svarā četru jostu ērā. 

Usiks ir 12. neapstrīdamais čempions boksa vēsturē, ņemot kopā visas svaras kategorijas, un tikai trešais, kurš par tādu kļuvis ir divās divīzijās. Varam arī pieminēt, ka tieši pusi no savām 22 profesionālajām cīņām viņš aizvadījis par top 4 jostām, nemaz neskaitot Interim raudzes titulu cīņas, kas arī ir pārītis. Tātad – par tituliem Usiks cīnījies lielāko daļu savas karjeras un vienmēr ringu pametis ar paceltām rokām!

Arī par patosu Usikam ir argumenti. Pirmkārt, daudzi viņu salīdzina ar leģendāro Muhamedu Ali. Abiem vienā dienā ir dzimšanas diena, vienāds auguma garums (191cm), arī Ali bijis neapstrīdamais čempionus krūzeros un tad heavyweight. Otrkārt, Usiks divas reizes uzveica tobrīd par smagsvaru seju uzskatīto Entoniju Džošua, tagad iepriekš nekad neuzveikto Fjūriju. Turklāt, otrā cīņa pret Džošua notika laikā, kad jau četrus mēnešus norisinājās Krievijas neizprovocētā agresija pret Ukrainu un situācija izskatījās pagalam drūma. Usiks ar savu sniegumu iedvesmojis karavīrus frontē, kā arī licis pievērst uzmanību notiekošajam plašākam publikas lokam.

Salīdzināsim ar Fjūriju. Viņš, jā, savulaik uzveica Vladimiru Kličko, kuram bija bez trīs mēnešiem 40 gadi, vēlāk triloģija ar Deonteju Vailderu, iesākot ar neizšķirtu un pabeidzot ar divām iespaidīgām uzvarām. Arī patosa pietika – atgriešanās no depresijas un alkohola un narkotisko vielu atkarības, brīnumaina piecelšanās “no mirušajiem” pirmās cīņas izskaņā, skaisti nokdauni un nokauti, kuros Vailders nekad nebija bijis, bet 99% cīņu pats sūtījis savus pretiniekus tajos.

Tomēr pie patosa ir arī dubļu traipi brita galdautā. Daudzi aizmirsuši, bet Fjūrijs par aiziešanu, turklāt oficiālā kapacitātē, paziņojis trīs reizes, allaž atgriežoties un, godīgi sakot, “aizejot” arī bez īsta iemesla. Absolūtais čempions viņš tā arī nav bijis, bet savā īpašumā turēja “tikai” vienu jostu pāris pēdējos gadus, neskaitot īsu brīdi pēc uzvaras pār Kļičko, kad viņam bija trīs. Neaizmirsīsim arī viņa izvarīšanos no cīņas ar Usiku, kā dēļ tā tika pārcelta trīs reizes, un nevajadzīgā dueļa ar no MMA atnākušo Frensisu Nganū. 

Saprotams, ka par šo cīņu Fjūrijs labi nopelnīja – dažādos avotos tiek minēti pat 50 miljoni ASV dolāru. Tas ir vairāk nekā Usiks dabūja par abu tikšanos – tiek lēsts, ka ukraiņa honorārs bija 45, varbūt 50 miljoni. Savukārt Fjūrijs iekasējis vismaz 100 miljonus dolāru. Starp citu, viņš arī iepriekš uzstāja – ka viņam, lai arī ir (bija) tikai viena josta, tomēr viņš ir lielāks vārds, tāpēc viņam jāsaņem ievērojami vairāk naudas. Kas gan ir paradoksāli, jo viņš tajā pašā laikā kameru priekšā bieži teicis, ka nauda nav dzinulis. Bet tas lai paliek uz viņa sirdsapziņas. Skaidrs ir tas, ka Fjūrijam, patiesi motivētam Fjūrijam, revanšs ir vajadzīgs. Bet vai tas ir vajadzīgs Usikam?

Revanšs varēja būt bezjēdzīgs

Daudz spekulāciju arī pavadīja par IBF jostas likteni. Organizācijas vadība bija brīdinājusi, ka atņems Usikam šo titulu, un par to cīnīsies viņa uzveiktais Daniels Dubuā un Filips Hrgovics, tomēr beigās IBF nozīmēja šo par parastu cīnu (protokolā arī minēts, ka tā bija par zemākas klases Interim čempiona jostu). IBF izskatās pieklususi. Tagad būs nedaudz jāpagaida, jo kā ziņo ESPN, tad Usika – Fjūrija revanšs varētu notikt šī gada 21. decembrī.

Usiks visu ir pierādījis, tomēr nostiprināt savu vietu starp visiem boksa lielajiem ar dubultu uzvaru pār Fjūriju nenāks par sliktu. Viņš varēs teikt, ka par divām reizēm uzveicis sava laika labākos smagsvarus, tostarp Džošua. Iepriekš šai kompānijai tika pieskaitīts arī Vailders, tomēr viņš savas akcijas ir ievērojami zaudējis pēc pēdējiem diviem zaudējumiem Džosefam Pārkeram (bez variantiem pēc punktiem) un Žailijam Žangam (nokauts), tāpēc Usikam nav īstas vajadzības pierādīt, ka spētu uzveikt arī viņu.

Ja tiktu atņemta IBF josta, tas nozīmētu, ka tā nebūtu tik iespaidīga cīņa kā pirmā, jo uz spēles nebūtu undisputed nosaukums. Tas maina daudz ko. Fakts vien, ka līdz šādai cīņai smagsvaros bija jāgaida vairāk nekā 20 gadi, par to liecina. Tiesa, zinot kādas peripētijas mēdz notikt globālajā boksa saimē, nebūtu brīnums, ka līdz plānotajam datumam IBF savas domas jau būs mainījuši. Vai arī kāda cita organizācija, kura nebūs mierā, ka jostas vēl septiņus mēnešus nebūs nevienam citam pieejamas.

Jāsaprot viens – mēs piedzīvojām boksa klasiku, par ko runās un atcerēsies vēl ilgi. Iespējams, šobrīd boksa pasaule neaptver, cik liels ir bijis un, iespējams, būs vēl viens, šis notikums. Tāpēc atbilde uz jautājumu vai revanšs ir vajadzīgs, bet ar atkāpi, ja runa ir par undisputed karaļa troni, viennozīmīgi ir apstiprinoša – jā, revanšs ir vajadzīgs. Tas var dot vietu potenciālajai triloģijai vai arī iespēju Usikam sevi pieteikt kā visu labāko no visiem. Cerēsim, ka cīņa notiks un cīņu sporta faniem tiks sagādāts vēl viens neaizmirstams vakars!

welcome-offer

CITAS ZIŅAS ŠAJĀ KATEGORIJA