• Instagram
  • Facebook
  • X (Twitter)
  • Tiktok
Pirmā izvēle draftā – vai tā nav pārvērtēta?

Pirmā izvēle draftā – vai tā nav pārvērtēta?

22. jūnija naktī norisināsies ikgadējā Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) jauno spēlētāju izvēles ceremonija jeb drafts. Tajā tiesības pirmajiem izvēlēties kādu no jaunajiem talantiem būs Sanantonio “Spurs”. Tomēr 100% cilvēku, kuri seko līdzi NBA, saprot – tas būs francūzis dabas frīks Viktors Vembanjama. “Spurs” pēdējo reizi iekļuva “play-off” (neskaitot “play-in”)  2018./19. gadā, bet šogad bija pēdējā vietā Rietumu konferencē. Tāpēc ekspektācijas no franču brīnumbērna ir lielas. Bet vai viņš būs tūlītējs palīgs cīņā par titulu? Vai vispār par labu sezonu varētu uzskatīt iekļūšanu atpakaļ izslēgšanas spēlēs? Kā rāda vēsture – jā. 

No jaunajiem spīdekļiem tūlītēju kalnu gāšanu komandas rezultātu uzlabojumu izteiksmē gaidīt ir mazliet naivi. Kāpēc? Ielūkosimies pēdējo 25 gadu drafta pirmo numuru iespētajā. Un tad visi uzdosim sev jautājumu – vai tiešām uz jaunajiem puišiem tā var paļauties?

“Spurs” parasti trāpa pilno lozi, ja var šaut pirmie

Sanantonio organizācija tiek uzskatīta par vienu no vislabāk pārvaldītajām līgā. Un kā nu ne, ja tai pieder rekords visvairāk pēc kārtas sezonu, kurās iekļūts izslēgšanas spēlēs – 22. Un arī izcīnīto titulu ziņā tā noslēdz top 5 ar tieši pieciem NBA čempionu kausiem. Zīmīgi, ka “play-off” “karstais skrējiens” pārtrūka ievadā minētajā sezonā un kopš tā brīža tā bijusi tikai “play-in” dalībniece (2x) vai arī nav spējusi iekļūt pat tur… Tas noveda pie cerības tikt pie Vembanjamas, kas materializējās reālā pirmās izvēles iegūšanā. Vai tas nozīmē, ka “Spurs” būs uzņēmusi kursu atpakaļ zenītā?

tim-duncan-david-robinson

Tim Duncan un David Robinson.

“Spurs” pastāvēšanas laikā ir ieguvusi drafta pirmo izvēli trīs reizes – 1987. gadā (Deivids Robinsons), 1997. gadā (Tims Dankans) un tagad. Iepriekšējie divi piemēri bijuši lieliski, jo ar Robinsonu ierindā izcīnīti divi tituli (1999., 2003.), bet ar Dankanu pieci (1999., 2003., 2005., 2007. un 2014.) – visi organizācijas vēsturē. Jāatzīmē, ka abi minētie spēlētāji ir līgas vēsturē visvairāk komandas bilanci uzlabojušie censoņi jau savā pirmajā gadā. Kad Dankans ieradās Sanantonio, iepriekšējā sezonā komandai bija tika 20 uzvaras, bet ar viņu ierindā nākamajā jau 56 jeb +36 uzvaras. Līdzīgi bija arī Robinsona ienākšanu, kad komandas uzlabojums bija +34 uzvaras. Kas zīmīgi – pat varenajam Maiklam Džordanam savā rūkija sezonā izdevās palīdzēt komandai ar “tikai” 11 uzvaru pieaugumu, kas šajā rādītājā neļauj ierindoties pat top 15! Bet visi zina, cik iespaidīgs viņš bija jau no pirmās dienas, kad kāpa uz NBA parketa. Te runa ir par rezultātu sasniegšanu, kuri nenāk uzreiz. Vai neatnāk vispār…

Ja skatāmies tikai uz “Spurs” organizāciju, var šķist, ka drafta pirmais numurs ir kā glābējriņķis jebkurai vienībai, kura ir iestagnējusi. Bet vai to var uzskatīt par tendenci? Diez vai.

Ko par jaunajiem supertalantiem saka ceturtdaļgadsimta vēsture?

Par atskaites punktu, salīdzinot drafta pirmo izvēļu karjeras, ņemsim mūsdienu laiku (cik nu tas iespējams) – pēdējos 25 gadus. Vembanjamas potenciāla kontekstā tiek runāts sekojoši: noteikti nākotnes gan regulārās sezonas, gan finālsērijas MVP, vairākkārtējs ALL NBA (simbolisko izlašu) dalībnieks, gada aizsardzības spēlētājs un citas individuālās balvas. Un, protams, entie tituli, jo viņu izvēlēsies “Spurs”. Tomēr ne tik strauji. Ziniet, cik no pēdējiem 25 drafta pirmajiem numuriem ir izcīnījuši finālsērijas MVP? Viens! Tas ir Lebrons Džeimss, kurš kopumā to ir paveicis četras reizes (2012., 2013., 2016. un 2020.).

Lebron James.

Labi, finālsērija ir ļoti augsta latiņa. Paskatīsimies kāda ir situācija ar regulārās sezonas MVP. Un tur Džeimsa četrām šādām balvām (2009., 2010., 2012. un 2013.) stāv blakus tikai Deriks Rouzs ar vienu (2011.)… Ejam tālāk un skatāmies, cik no pēdējo 25 gadu drafta pirmajiem numuriem ir spējuši izcīnīt titulu vienalga kādā lomā – vai esot starp līderiem vai lomas spēlētāja ampluā, tam nav nozīmes. Tādi ir seši kadri – Lebrons Džeimss (četri kausi ar trīs dažādām komandām – “Heat” (x2), “Cavaliers” (x1) un “Lakers” (x1)), kā arī Entonijs Deiviss un Dvaits Hovards, kuri abi bija komandā ar Džeimsu 2020. gada Disnejlendas “burbulī”. Vēl tāds ir Kairijs Ērvings, ar kuru Džeimss uzvarēja 2016. gadā ar “Cavs”. Kā arī Endrjū Viginss (2022.) un Endrjū Boguts (2015.) – abi izcīnīja vienu titulu ar Goldensteitas “Warriors”. Un tas arī viss…

Tāpat varam runāt par to, cik spēlētāji ir spējuši izcīnīt titulus ar komandu, kura ir viņu draftējusi, un viņi ir bijuši vadošajā lomā, pat neskaitot pirmos drafta numurus. Arī šajā sarakstā nav daudz piemēru: atkal Džeimss (2016. gadā, tiesa gan, pēc atgriešanās no Maiami un tikai tad viņš atnesa kausu Klīvlendas pilsētai), Stefans Karijs, Dveins Veids un Dankans. Runa ir par pēdējiem 25 gadiem. Tālākā vēsturē vēl ir bijuši tikai daži piemēri (uz šī fona tie ir daži, ņemot vērā, ka NBA darbojas jau kopš 1946. gada), kad nodraftētais spēlētājs ir viena no centrālajām figūrām titula izcīnīšanā. Zināmākie no tiem ir Hakīms Oladžuvons ar “Rockets” un Aizeja Tomass ar “Pistons”, Lerijs Bērds un Co ar Bostonas “Celtics”, Maģiskais Džonsons ar “Lakers”. Kas kopīgs visiem iepriekš nosauktajiem piemēriem? Runa ir par šīs spēles izcilniekiem, leģendām. Un tādu līmeni nevar visi sasniegt. Kāpēc lai to uzreiz prasītu no padsmitgadniekiem?

Prasīt vajag. Bet ne par daudz

Ņemot vērā vēstures lapu pārskatīšanu, nonākam pie secinājuma – jaunie talanti lielākajā daļā gadījumu tiek pārāk daudz izreklamēti vēl pirms tie kāpj uz NBA skatuves. Tā sauktie, izgāztie drafta pirmie numuri ir gana daudz – Kvamī Brauns, Gregs Odens, Entonijs Benets, Andreā Barnjani nāk prātā pirmie. Otrajā ešalonā šobrīd jau var ielikt arī Markelu Fulcu un šim statusam tuvojas arī Bens Simonss un Zions Viljamss, kurš vēl nebija nospēlējis nevienu maču un bija jau nopelnījis tuvu 100 miljoniem ASV dolāru, pateicoties sponsorēšanas līgumam un garantētajai summai NBA. Šobrīd viņš ir spējis piedāvāt savai vienībai četru sezonu laikā šādu bilanci: 24, 61 un 29 spēles un treša sezona izlaista pavisam…

Tas gan netraucēja Ņūorleānas “Pelicans” piešķirt viņam jaunu līgumu uz piecām sezonām par 195 miljoniem USD. Tas stāsies spēkā no nākamās sezonas. Protams, arī norakstīt spēlētāju būtu par ātru. Tomēr puisim drīz būs tikai 23. Daži ienāk līgā vien 21 – 22 gadu vecumā. Tas pats attiecas arī uz Simonsu.

Zion Williamson.

Ar Vembanjamu un citām jaunajām zvaigznēm pēdējās sezonās notiek līdzīgi – proti, liela nauda tiek piešķirta vēl neizejot laukumā oficiālā spēlē. Tāds ir bizness, bet rodas jautājums – vai tā nav pārlieku liela spriedze jauniešiem? Ir. Vai sportā jādominē stiprākajam? Arī. Vai tas nozīmē, ka Ziemeļamerikas mediji (un ne tikai) regulāri uzpūš no mušas ziloni? Protams, ka nozīmē. No otras puses – ja ne viņi, tad līgā noteikti neapgrozīties tik lielas naudas summas, kā tas ir šobrīd. Koks ar diviem galiem.

Galu galā tomēr nedrīkst aizmirst vienu lietu – uzvarēt NBA un iegūt individuālās balvas ir ļoti grūti. Ļoti. Bez tituliem ir slavenais Jūtas “Jazz” duets Džons Stoktons un Karls Melons, Karmelo Entonijs, Patriks Jūvings, Čārlzs Bārklijs, Eldžins Beilors, Alens Aiversons, Stīvs Nešs un citi. Vai tas nozīmē, ka NBA klubu skauti neprot atrast īstos talantus un nākamie, kas aiz viņiem izvēlas, vienkārši iegūst uzplečus pateicoties iepriekšējo kļūdām? Nebūt ne. Tas nozīmē, ka nevienam nav kristāla bumba, kurā var ielūkoties nākotnē. Tas nozīmē, ka ar talantu vien nepietiek. Tas nozīmē, ka arī talants + smags darbs var būt par maz. Ir nepieciešama arī laba veselība, solīda organizācija un veiksme.

Izrietot no tā, rodas jautājums – kāda karjera būtu pieņemama drafta pirmajiem numuriem? Eksperti uzlikuši latiņu vismaz iekļūšanu slavas zālē. Jo izcīnīt titulus ir ļoti grūti. Tāpēc pagaidām noliksim malā spekulācijas arī par potenciālo Vembanjamas augstāko punktu, ko viņš var sasniegt. “Hype is real” – tas attiecas uz slaido francūzi. Jo NBA translēja viņa komandas “Metropolitans”, kura spēlē Francijas līgā, mačus sezonas gaitā. Nauda, nauda, nauda… Bet kā paliek ar cilvēku? Līdzās slavai nāk arī atbildība. Un tā Vembanjamam noteikti būs lielākā pret savu komandu kopš Džeimsa ienākšanas līgā. Redzēsim, kā viņš ar to spēs tikt galā. Jo Francijā – līga, kurā tiek spēlēts atlētisks basketbols, viņš plosījās: 21,6 punkti, 10,4 atlēkušās bumbas un trīs bloki ik maču! Tiesa, NBA priekšā būs pavisam cita līmeņa puiši…