Kuri ir slavenākie NBA spēlētāji, kuri spēlējuši Eiropā?
02.08.2023Viens no skaļākajiem vasaras perioda darījumiem Eiropas basketbolā noteikti ir “Monaco” un bijušā Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) četru Visu Zvaigžņu spēļu dalībnieka Kembas Vokera vienošanās. Vēl aizvadītajā sezonā viņš nospēlēja deviņus mačus Dalasas “Mavericks” rindās, bet 2019./20. gada sezonā bija All – Star līmeņa spēlētājs, pārstāvot Bostonas “Celtics” rindas. Tā gan nav ierasta prakse, kad tik pazīstami vārdi no NBA pārceļas otrpus okeānam, tomēr Vokers noteikti nav spilgtākais tēls, kurš izmēģinājis spēkus Eiropas basketbolā. Atgādināsim – kuras tad ir bijušas lielākās zvaigznes šajā kontinentā.
Uz Eiropu pārcēlās arī Zvaigžņu spēles dalībnieki
Viennozīmīgi pirmais, kurš ienāk prātā, ir Alens Aiversons. Viņš 2010./11. gada sezonā daudzus pārsteidza, pievienojoties Stambulas “Besiktas” vienībai. Pārsteigums tas bija arī tāpēc, jo esošais Slavas Zāles dalībnieks iepriekš bija paziņojis par karjeras noslēgšanu savainojumu dēļ. Kolorītajam aizsargam algas apmērs Turcijā tika lēsts četri miljoni ASV dolāru par sezonu. Varbūt tieši šī iemesla dēļ amerikānis bija izvēlējies spēlēt ar 4. numuru (tolaik FIBA noteikumos numurs 3. vēl nebija atļauts). Tomēr stāsts nenoslēdzās kā abas puses vēlētos. Rezultātā Aiversons “atstrādāja” tikai 10 mačus – septiņus Turcijas līgā, kuros vidēji izcēlās ar 14 gūtiem punktiem, bet Eirolīgā statistika vēl pieticīgāka tāda kalibra zvaigznei – trīs mačos vidēji 9,3 punkti.
View this post on Instagram
“Besiktas”, kas tolaik varēja lepoties ar iespaidīgu budžetu, nemeta plinti krūmos pēc Aiversona piesaistes un nākamajā gadā tai pievienojās tobrīd vēl NBA zvaigznes statusā esošais Derons Viljamss (viņš bija tobrīd pēdējās Zvaigžņu spēles dalībnieks). Te gan ir viena nianse – tas notika sezonā, kad NBA bija lokauts, kas nozīmēja, ka neviens nesaņem algas. Jo nav par ko – spēļu taču nav… Viljamss nolēma nesēdēt mājās rokas klēpī salicis un devās uz Turciju. Plānotā alga bija pieci miljoni ASV dolāru, taču sezonas vidū atsākās spēles Ziemeļamerikā un Viljamss devās prom. Tomēr iespaidu par sevi viņš atstāja labu, par piemēru minot 50 punktu spēli “FIBA Eurochallenge” turnīrā. Ar to bija gana, lai “Besiktas” izņemtu no kluba aprites saspēles vadītāja 8. numuru. Arī Turcijas līgā viņa rādītāji bila solīdi – vidēji 19,3 punkti un 6,4 piespēles.
No jaunāko laiku vēstures Eiropu ar savu klātbūtni pagodināja arī Amāre Stodamaiers. Viņa CV ir piecas dalības “All Star Game”. 2016. gadā viņš paziņoja, ka vairāk necentīsies iekļūt kādas NBA vienības sastāvā, bet spēlēt beigt arī atlētiskais spēka uzbrucējs nevēlējās. Tā vietā viņš paziņoja par pievienošanos Jeruzālemes “Hapoel Migdal”, kur viņš bija viens no īpašniekiem. 34 gadu vecumā viņa pienesums Izraēlas čempionātā bija 9,9 punkti regulārajā sezonā un 6,4 “play-off”. Kas zīmīgi – viņa pārstāvētā komanda kļuva par čempioniem! Pēc kā Stodamaiers atkal paziņoja par karjeras noslēgšanu, atgriezās komandā 2018./19. gada sezonā, esot jau produktīvāks – 13,6 punkti. Tad bija īsa pieturvieta Ķīnā, bet pēc tam amerikānis pievienojās “Hapoel Migdal” sīvākajiem konkurentiem, leģendārajam Telavivas “Maccabi”. Lieki bilst, kāds naids par viņu vēlās no Jeruzālemes kluba faniem, kad viņš pievienojās lielākajiem ienaidniekiem.
View this post on Instagram
Īsu laiku savu kāju kādā no Eiropas vietējiem čempionātiem spēra arī skandalozais Meta Vorlds Pīss (ex Rons Ārtests). Tas notika 2015. gadā. Sūrais uzbrucējs jau bija ārpus NBA, pelnot naudu Ķīnā. Sezona tur gan noslēdzas ātrāk nekā Eiropā un ASV, tāpēc Vorlds Pīss nolēma pievienoties Itālijas komandai “Cantu”. Ja NBA viņš nebija pazīstams kā liels punktu guvējs (vismaz noslēdzošajos gados tur), tad Itālijā astoņos mačos viņš iekrāja vidēji 15,3 punktus. Un arī piedalījās kautiņā sezonas noslēdzošajā mača, par ko saņēma diskvalifikāciju un sodu. Dīvainā kārtā tas uzrunāja Losandželosas “Lakers” vadību, kas piedāvāja līgumu un tur viņš pavadīja vēl divas sezonas.
Un vēl kāds interesants notikums, par kuru daudzi basketbola fani, iespējams, jau būs aizmirsuši. Lai arī Džoša Čildresa vārds nebija no skaļājiem NBA vidē, tomēr viņa pāreja no Atlantas “Hawks” uz Pireju “Olympiacos” izsauca pastiprinātu publikas uzmanību. Viņš bija pazīstams kā laba līmeņa two – way spēlētājs, turklāt savā karjeras pīķī 24 gados. Tomēr izvēle krita par labu Eiropai. Alga Grieķijā esot sastādījusi 7 – 8 miljonus ASV dolāru gadā. Pirmajā sezonā, šķiet, uz sevi liktas cerības līdz galam Čildress neattaisnoja, Eirolīgā vidēji izceļoties ar 8,8 punktiem. Saprotams, ka arī NBA atlētiskais uzbrucējs nebija pazīstams ar plašu uzbrukuma arsenālu, taču ar tādu algu un pieredzi no viņa gaidīja vairāk. Un otrajā gadā Eirolīgā Čildress jau fanus un vadību lutināja ar 15,2 punktiem, bet vietējā čempionātā rezultāts bija pat augstvērtīgāks. Vēlāk viņš uz trīs sezonām atgriezās NBA, tomēr nesekmīgi un karjera noslēgta 34 gadu vecumā.
View this post on Instagram
NBA zvaigznes vecajā kontinentā 20. gadsimtā
Tomēr iepriekš nosauktie piemēri, kuri datējami ar, tā saukto, mūsdienu laiku, nav pirmie Eiropas iekarotāji no NBA. Pazīstamāko vārdu nosaukšana noteikti jāsāk ar Dominiku Vilkinsu. Viņš pēc 17,8 punktu sezonas NBA 1995. gadā nolēma pārcelties uz Atēnu “Panathinaikos”, iegūstot apmaksātāko līgumu Eiropā. Un arī klubs atguva savu investīciju, jo Vilkinss palīdzēja triumfēt Eirolīgā, būdams komandas līderis – vidēji gūti 20,2 punkti un izcīnītas 7,4 bumbas zem groziem. Pēc gada Grieķijā uzbrucējs atgriezās NBA, Sanantonio “Spurs” sastāvā vidēji izceļoties ar 18,2 punktiem mačā, taču viņa solīdā vecuma dēļ (37 gadi tobrīd) neviens līgas klubs nevēlējās viņam piešķirt lielāku līgumu par veterāna minimumu. Tas rezultējās amerikāņa atgriešanās tūrē Eiropā, tikai šoreiz Itālijā, Boloņas “Virtus” rindās. Rādītāji bija labi – vidēji 17,8 punkti Eirolīgā.
View this post on Instagram
Un turpināsim ar Džordžu Džērvinu. 14 – kārtējais Zvaigžņu spēles dalībnieks ar iesauku “Ledus vīrs” (tāpēc, ka viņš spēlēja ļoti aktīvi un intensīvi, bet praktiski nesvīda – no šejienes radusies arī iesauka) pievienojās Romas “Banco” komandai 1986./87. gada sezonā 34 gadu vecumā. Un darīja viņš to godam, Itālijas līgā vidēji izceļoties ar 26 gūtiem punktiem. Vēlāk viņa ceļi vedi uz profesionālām zemāka līmeņa Ziemeļamerikas līgām, bet 38 gadu vecumā viņš nolēma atgriezties Eiropas basketbolā un darīja to Spānijas ACB Manresas klubā. Arī tur viņš spēlēja iespaidīgi, pirmajā sezonā izceļoties ar 25,2 punktiem.
View this post on Instagram
Un kā var aizmirst par Bobu Makadū? Divkārtējs NBA čempions, NBA vēsturē 75 labāko spēlētāju saraksta dalībnieks NBA regulārās sezonas MVP un pieckārtējs Visu zvaigžņu spēles dalībnieks. Pēc 14 sezonām Ziemeļamerikā 1986./87. gada sezonā viņš pievienojās mūsdienu Milānas “Emporio Armani” klubam, tur aizvadot iespaidīgas trīs sezonas, kuru laikā tika izcīnīti arī divi Eirolīgas tituli. Kopumā Itālijā vēl divu citu klubu rindas Makadū izcēlās ar iespaidīgu statistiku – 26,6 punkti un 8,7 atlēkušās bumbas. Makadū tiek uzskatīts par labāko leģionāru, kurš spēlējis Eiropā. Turklāt, tas notika laikā, kad šāda prakse, ka no NBA pārceļas augsta līmeņa spēlētāji nebija ierasta.
View this post on Instagram
Noteikti ir arī vēl vairāki ievērības pieminami vārdi, tomēr šajā materiālā izcelti skaļākie no tiem. Kā atgādinājums jaunās paaudzes, kā arī vecās paaudzes faniem, kuri ļoti iespējams bija aizmirsuši šo faktu – NBA laba līmeņa spēlētāju pievienošānās Eiropas klubiem nav nekas jauns. Vai sagaidāms lielāks NBA spēlētāju pieaugums Eiropas klubos arī nākotnē?
