• Instagram
  • Facebook
  • X (Twitter)
  • Tiktok
“Eurobasket” vēsture – kā klājies rīkotājiem?

“Eurobasket” vēsture – kā klājies rīkotājiem?

Jau 27. augustā startēs “Eurobasket 2025”, kas norisināsies līdz 14. septembrim. Vienas apakšgrupas un izslēgšanas un par medaļām spēles notiks Rīgā. Latvijas izlases kontekstā lielākie optimisti nepārliecinošo sniegumu sagatavošanas posma laikā mierina ar faktu, ka noteikti palīgā nāks mājas sienas jeb “6. spēlētājs”. Tāpēc aplūkosimies vēsturē - cik bieži sava laukuma priekšrocības izlases ir spējušas pārvērst savam līmenim adekvātos panākumos?

Ko saka vēsture?

Kopumā šogad notiekošais “Eurobasket” turnīrs būs 42. pēc kārtas, ieskaitot laikus kopš 1935. gada, kad Šveicē norisinājās pirmais šāda veida pasākums. Tajā par čempioniem kļuva neviena cita valsts kā Latvija. Bet cik bieži virs savām galvām čempionu kausu cēluši mājinieki?

Sāksim ar laiku kopš 1991. gada – kad sabruka PSRS un vēlāk Dienvidslāvijas republikas un aiz muguras palika citi laiki, bet pēc kuriem sāka formēties modernā basketbola arhitektūra. Un zīmīgi, ka 34 gadu laikā ir bijis tikai viens notikums, kad par čempioniem tikusi kronēta mājas izlase. Tas notika 1993. gadā, kad to paveica Vācija.

Finālā mājinieki bijuši trīs reizes: Itālija 1991.; Turcija 2001.; Spānija 2007. gadā. Pēdējie divi gadījumi 21. gadsimtā arī uzskatāmi kā lielākas un mazākas vilšanās. Turkiem tobrīd ierindā bija teju visa “zelta paaudze” ar Hedo Turkoglu, Memetu Okuru un citiem ierindā, kamēr Spānijai zaudējums savās mājās ar pēdējo sekunžu metienu savā gadījumā bija vēl sāpīgāks…

Bronzas medaļas mājinieki ieguvuši divas reizes: 2022. gadā Vācija un 2015. gadā Francija, bet pusfināls bijis astoņas reizes jeb tas noticis vairāk nekā pusē gadījumu pēdējo 15 EČ finālturnīru laikā.

Kā iet medaļu spēļu rīkotājām kopš jaunā formāta?

Šī būs tikai ceturtā reize, kad turnīrs notiks vienlaicīgi 4 valstīs. Šoreiz tās būs Latvija (Rīgā, A grupa), kur notiks spēles arī par medaļām un čempionu kausu, Somija (Tamperē, B grupa), Kipra (Limasolā, C grupa) un Polija (Katovicē, D grupa).

2022. gada “Eurobasket” norisinājās Vācijā (arī “play-off”), Čehijā, Itālijā un Gruzijā. Vācija samierinājās ar bronzu, kad pusfinālā aizraujošā cīņā zaudēja Spānijas izlasei.

Gruzija neizkļuva no grupas, paliekot ar bilanci 1-4 un finišējot 21. no 24. vietām. Čehija tika ārā no grupas un apstājās ⅛ finālā, kamēr Itālija apstājās ceturtdaļfinālā. It kā adekvāti sasniegumi, ņemot vērā tā brīža komandu aktuālās spējas. Vienīgi vāciešu gadījumā gaidas bija par zeltu un zaudējums spāņiem tika uztverts diezgan sāpīgi.

2017. gadā finālturnīru rīkoja Turcija (ar medaļu mačiem), Somija, Izraēla un Rumānija. Pēdējās divas neizkļuva no grupas, bet atlikušās tā arī apstājās ⅛ finālā. Noteikti Turcijai bija lielākas ambīcijas, bet jāatzīmē, ka kopš fināla 2001. gadā, tā līdz šim brīdim 2025. gadā spējusi kvalificēties ceturtdaļfinālam jeb top 8 tikai vienu (!) reizi. Turkiem gan pretī stājās Spānija, kas vēlāk ieguva bronzas medaļas.

Savukārt 2015. gads bija pirmais, kad tika ieviests četru valstu formāts un viena no tām bija Latvija, bet pārējās – Francija (+ “play-off”), Horvātija un Vācija. Latvija izkļuva no grupas, kārtīgā trillerī pēdējā spēlē uzvarot kaimiņus igauņus. Tāpat arī ⅛ finālā pārspējot Slovēniju (73:67) vēl savu fanu priekšā, bet ¼ pretiniekos trāpījās izšķirošo spēļu saimnieki franči (70:84). 

Rūgtuma sajūtu atstāja ne tik daudz objektīvais zaudējums Francijai, cik vēlāk “nesmuki” zaudēti mači turnīrā no 5. – 8. vietai Grieķijai (90:97, izlaižot lielu pārsvaru) un pēc tam Čehijai (apkaunojošais 70:97). Jā, spēles notika jau Lillē, bet tomēr… No otras puses šī 8. vieta bija atkārtots labākais sasniegums pēc pēdējās neatkarības atjaunošanas.

Francija beigās arī nepiepildīja sapni par čempionu kausu savās mājās, sāpīgi papildlaikā zaudējot spāņiem ar vairākām leģendām ierindā, bet vismaz bronzas mačā atgūstoties un iegūstot to.

Fiasko piedzīvoja Vācija, kas neizkļuva no grupas un beigās palika 18. vietā, bet horvāti ⅛ finālā pārsteidzoši bezcerīgi piekāpās Čehijai ar 59:80 un noslēdza turnīru 9. vietā, kaut gan cerības bija uz ko vairāk.

Biežākie čempioni

Visvairāk titulu EČ vēsturē ir vairs jau nepastāvošas valsts PSRS kontā ar 14 zeltiem līdz 1991. gadam, kad tā sabruka. Iespaidīgs medaļu krājums bija arī Dienvidslāvijai (arī pazudusi no pasaules kartes kā formējums) – 5 zelti, 5 sudrabi un 3 bronzas. Vēl trīs zelti un bronza tās mantiniecei Serbijai un Melnkalnei, bet Serbija kā viena izlase šobrīd ir tikusi tikai pie diviem sudrabiem. Šogad tā ir galvenā favorīte uz uzvaru čempionātā.

Atgriežoties vairāk mūsdienu laikmetam pēc Aukstā Kara beigām, tad visvairāk zeltu ir Spānijai – četri, turklāt tie izcīnīti pēdējo sešu finālturnīru laikā! Arī kopējā ieskaitē spāņi ir aiz abām vairs nepastāvošajām valstīm. Vēl iespaidīgāka ir statistika kopš 1999. gada – kopš tā laika spāņi vienmēr ir iekļuvuši vismaz pusfinālā un tikai vienu reizi palikuši bez medaļām, kas notika 2005. gadā. Kopā bez zeltiem šī valstsvienība var lepoties vēl ar sešiem sudrabiem un četrām bronzām.

Ceturtā tituliem bagātākā Eiropas nācija ir Lietuva ar trīs – divi no tiem nāca pirms Otrā Pasaules Kara, bet svaigākais ir panākums 2003. gadā.

Ja apkopo kopējo statistiku, tad, raugoties no mājinieku skatpunkta mūsdienu ērā sākot ar 1991, gadu, vairāk nekā pusē gadījumos tie bijuši cīņās par medaļām, kas ir solīds rādītājs. Latvija pusfinālā kopš 1991. gada vēl nekad nav spēlējusi, augstākai vietai esot 2017. gada EČ. 

Zīmīgi, ka toreiz ierindā bija vairāki spēlētāji no šodienas – Kristaps Porziņģis, Dāvis un Dairis Bertāni, Rolands Šmits un Andrejs Gražulis

Latvijai pirmā spēle 27.08. pulksten 18:00 pret Turciju.

Sagatavošanās posms noslēdzies. Vai ir pamats optimismam?